Dzērienu ražotāji bažījas, ka depozīta sistēma varētu nonākt peļņas kāra komersanta rokās

Ilustratīvs attēls

FOTO: Reuters/ScanPix

Depozīta sistēmas darbības noteikumu pieņemšana valdībā vērtējama pozitīvi, taču atsevišķas lietas ražotājus dara bažīgus, piemēram, iespējamība atbildību par to pārņemt ražotāju nekontrolētam komersantam, kuram rūp netiešas peļņas gūšana, norādīja dzērienu ražotāju izveidotā "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

"Noteikumu pieņemšana kopumā ir solis pretim ilgi gaidītajai depozīta sistēmai Latvijā, kuru ražotāji atbalsta. Tāpēc vien jau vērtējam pozitīvi pašu faktu, ka būtisks atskaites punkts ir sasniegts. Tomēr ir atsevišķas lietas, kas ražotājus dara bažīgus," atzina Stūrītis.

Pēc viņa teiktā, gan Eiropas Savienības (ES) direktīva gan arī Iepakojuma likums paredz, ka depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma, proti, paši ražotāji ir atbildīgi par savu produktu iesaiņojuma apsaimniekošanu tā, lai varētu izpildīt valsts uzliktos pārstrādes mērķus.

Pēc Stūrīša teiktā, tas ir loģiski, jo tikai pats ražotājs ir ieinteresēts izdarīt pēc iespējas efektīvākā veidā - lai sasniegtu gan nepieciešamās pārstrādes normas un izvairītos no būtiska produktu sadārdzinājuma veikalu plauktos.

Ražotāji ir depozīta sistēmas nodrošinātāji lielākajā daļā ES valstu, kurās ir ieviesta depozīta sistēma. Izņēmums ir Horvātija, kur sistēmu ir ieviesusi valsts.

Tikmēr esošajā noteikumu redakcijā

pastāv bažas, ka depozīta sistēmas ieviešana un nodrošināšana septiņu gadu periodā var nonākt tāda komersanta rokās, kurš nepārstāv ražotāju lielākā vairākuma intereses

un kuru pēc būtības nekontrolē ražotāji un kam nerūp produktu potenciāls sadārdzinājums.

Pēc Stūrīša teiktā, ražotāju nekontrolēta komersanta mērķis varētu būt netieši gūt peļņu no depozīta sistēmas, jo tiešā veidā no tās gūt peļņu tam aizliedz likums, vai to tehnoloģijām, kas nodrošina tās darbību.

Stūrītis uzsvēra, ka ražotāji iestājās par operatora pretendenta vērtēšanas kritēriju godīgu svaru sadalījumu - 50% par sistēmas ieviešanas plānu un 50% par operatora kandidāta dalībnieku pārstāvēto dzērienu tirgus daļu. Tikmēr otrdienas valdības sēdē panāktais kompromiss - no 80:20 uz 70:30, ražotāju ieskatā, nenodrošinās pietiekami caurspīdīgu rezultātu. Jo īpaši tāpēc, ka vēl arvien nav skaidrs, kā tieši tiks vērtēts iesniegtais plāns un kā plāni tiks salīdzināti.

Tāpat Stūrītis piebilda, ka saskaņā ar esošo valdības noteikumu redakciju kandidāta uz depozīta sistēmas operatora statusu iesniegtais plāns ir saistošs tikai darbības pirmajam gadam.

"Iepakojuma likuma izpratnē konkurence uz depozīta operatora akreditāciju paredzēta starp kandidātiem, kurus pārstāv un kontrolē ražotāji un attiecīgi lielāko tirgus daļu apvienojošajam būtu zināmas priekšrocības," sacīja "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs.

Pēc viņa teiktā, patlaban pastāv bažas, ka

šāds regulējums būs izdevīgs kandidātam, kura ražotāju pārstāvniecība pēc tirgus daļas ir niecīga.

Turklāt atsevišķi ražotāji vai importētāji kalpo par piesegu biznesa interešu realizācijai, neuztraucoties par produktu kategorijas cenu pieaugumu.

Jau ziņots, ka valdība 11.augustā pieņēma "Depozīta sistēmas darbības noteikumus", kas paredz depozīta sistēmas piemērošanas kārtību un prasības sistēmas darbībai. Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā 2022.gada 1.februārī depozīta sistēma varēs uzsākt darbu.

Depozīta sistēmā iekļauti tie dzērienu iepakojuma veidi, kuriem ir vislielākais risks nonākt pilsētvidē vai dabā,

tie ir stikls, plastmasa (PET) un metāls (skārdenes). Depozīta sistēmā varēs nodot bezalkoholisko dzērienu, alus vai citu fermentētu produktu ar alkohola saturu līdz 6% iepakojumus, kas pildīti dažāda tilpuma PET vai stikla pudelēs, kā arī skārdenēs.

Depozīta sistēma attieksies uz stikla pudelēm ar tilpumu no 0,1 līdz trīs litriem (neieskaitot), stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6% no 0,1 līdz 0,75 litram (neieskaitot), plastmasas pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trīs litriem (neieskaitot), plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6% no 0,1 līdz 0,5 vai viena litra un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz vienam litram.

Depozīta maksa noteikta desmit centu apmērā par iepakojuma vienību,

tāpat kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Tā tiks saņemta, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme, svītrkods vai kvadrātkods un iepakojums būs iztukšots.

Paredzēts izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu pieņemt tirdzniecības vietās vai to tuvumā līdz 150 metriem, iepakojuma pieņemšanas punktos un šķiroto atkritumu savākšanas laukumos.

Saskaņā ar Iepakojuma likumu Valsts vides dienests pieņems lēmumu par depozīta sistēmas operatoru un, pamatojoties uz pieņemto lēmumu, slēgs līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu.

Tāpat vēstīts, ka kompāniju "Depozīta iepakojuma operators" jūnijā izveidoja Alus un dzērienu iepakojuma savienība šogad.

Uz augšu
Back