Kremļa ienaidnieki, kurus piemeklējis nelāgs liktenis

FOTO: EPA/AP/ScanPix

Pazīstamākais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs ceturtdienas rītā ar smagas saindēšanās simptomiem tika nogādāts slimnīcā Sibīrijā. Viņa preses sekretāre paudusi, ka Navaļnija rīta tēja, visticamāk, bija saindēta.

Aģentūra "Reuters" apkopojusi vairākus gadījumus, kad Kremļa ienaidnieki tikuši saindēti, bijušas aizdomas par saindēšanu.

FOTO: EPA/Scanpix

Sergejs Skripaļs

2018.gada martā Anglijas pilsētā Solsberijā bezsamaņā guļam uz soliņa tika atrasts bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija.

Viņi kritiskā stāvoklī tika nogādāti slimnīcā, un britu amatpersonas paziņoja, ka Skripaļi saindēti ar nervu indi "Novičok", ko 70. un 80.gados izstrādāja padomju militāristi.

Skripaļi pēc vairākiem mēnešiem tika izrakstīti no slimnīcas.

Foto: Jūlija Skripaļa pēc izrakstīšanas no slimnīcas

Krievija noliedz jebkādu lomu Skripaļu indēšanā un apgalvo, ka Lielbritānija cenšoties sarīdīt pasauli pret Krieviju.

"Novičok" palēnina sirdsdarbību un bloķē elpceļus, nāve iestājas nosmokot, norāda Redingas Universitātes farmakoloģijas profesors Gerijs Stīvenss. "Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šie aģenti tiek izstrādāti, ir tāds, ka sastāvdaļas nav aizliegto vielu sarakstā," viņš skaidro.

Skripaļu lietu aktīvi izmeklēja pilsoniskās žurnālistikas projekts "Bellingcat", raidorganizācija BBC un citi mediji, kuri atklāja saistību ar Krievijas militārās izlūkošanas dienestu GRU.

FOTO: Reuters/ScanPix

Vladimirs Kara-Murza

Krievijas opozicionārs Vladimirs Kara-Murza apgalvo, ka 2015. un 2017.gadā notikuši mēģinājumi viņu saindēt. Vācijas laboratorija viņa analīzēs atrada paaugstinātus dzīvsudraba, vara, mangāna un cinka rādītājus, liecina "Reuters" rīcībā esošie medicīniskie dokumenti.

Maskava noliegusi jebkādu saistību ar Kara-Murzas indēšanu.

FOTO: AP/Scanpix

Aleksandrs Ļitviņenko

Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģents Aleksandrs Ļitviņenko, kurš aktīvi kritizēja Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, nomira 2006.gadā. Viņš smagi saindējās pēc tam, kad Londonas "Millenium" viesnīcā iedzēra zaļo tēju ar radioaktīvo poloniju-210. 

2016.gadā noslēdzās Lielbritānijas izmeklēšana par notikušo. Izmeklētāji secināja, ka Putins, visticamāk, autorizēja Ļitviņenko nogalināšanu. Kremlis to noliedz.

Izmeklēšanā kā Ļitviņenko slepkavas tika identificēti divi cilvēki - bijušais VDK miesassargs un pašreizējais Valsts domes deputāts Andrejs Lugovojs, kā arī Dmitrijs Kovtuns. Domājams, ka operāciju organizēja FDD - galvenais VDK mantinieks.

Aleksandrs Perepiļičnijs

44 gadus vecais Aleksandrs Perepiļičnijs 2012.gada novembrī tika atrasts miris netālu no sava greznā īpašuma ārpus Londonas pēc tam, kad bija devies laukā skrējienā.

Perepiļičnijs Šveices izmeklētājiem sniedza informāciju par Krievijas naudas atmazgāšanas shēmu. 2009.gadā viņš lūdza patvērumu Lielbritānijā. Perepiļičnija pēkšņā nāve deva pamatu aizdomām, ka viņš varētu būt noslepkavots.

Britu policija izslēdza slepkavības iespēju. Pagaidām viņa nāves cēlonis nav apstiprināts.

Vienas no Perepiļičnija apdrošināšanas kompānijām veiktās analīzes uzrādīja reti sastopama auga indi.

Krievija noliedza saistību ar Perepiļičnija nāvi.

FOTO: EPA/Scanpix

Viktors Juščenko

Ukraiņu politiķis Viktors Juščenko tika saindēts 2004.gadā, kad viņš kā prorietumniecisks opozīcijas kandidāts startēja Ukrainas prezidenta vēlēšanās, stājoties pretī prokremliskajam premjeram Viktoram Janukovičam.

Juščenko sacīja, ka esot ticis saindēts, kamēr netālu no Kijevas ieturēja maltīti ar Ukrainas drošības dienestu pārstāvjiem. Krievija noliegusi saistību ar Juščenko indēšanu.

Juščenko organismā tika atklāts dioksīna daudzums, kas tūkstoškārt pārsniedza normu.

20

Indēšana izkropļoja politiķa seju un ķermeni. Juščenko nācās veikt vairākus desmitus operāciju.

Juščenko kļuva par Ukrainas prezidentu pēc tam, kad Ukrainas Augstākā tiesa daudzo pārkāpumu dēļ lika veikt atkārtotas vēlēšanas.

FOTO: AP/Scanpix

Georgijs Markovs

Bulgāru rakstnieks, žurnālists un komunistiskā režīma kritiķis Georgijs Markovs 1969.gadā no PSRS pārbēga uz Rietumiem. 1978.gada 11.septembrī autobusa pieturā pie Londonas Vaterlo tilta viņš augšstilbā sajuta dzēlienu. Markovs esot paskatījies atpakaļ un ieraudzījis vīrieti, kas viņam aiz muguras paceļ nokritušu lietussargu. Vīrietis esot atvainojies un aizgājis prom.

Markovs vēlāk nomira, domājams, no saindēšanās ar rīcinu, kuram nav pretindes. PSRS režīma pretinieki viņa nāvē vainoja VDK.

Citi uzbrukumi un slepkavības

Tie nav vienīgie gadījumi, kad Maskava turēta aizdomās par uzbrukumiem, slepkavībām vai slepkavības mēģinājumiem.

2006.gadā savas mājas liftā Maskavā tika nošauta žurnāliste Anna Poļitkovska, kura rakstīja par Otro Čečenijas karu.

2009.gadā Krievijas cietumā pēc spīdzināšanas mira jurists Sergejs Magņitskis. Vairākas valstis pieņēmušas "Magņitska likumus", kas ļauj iesaldēt cilvēktiesību pārkāpēju līdzekļus.

2015.gadā Maskavas centrā tika nošauts opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs, kurš grasījās publiskot ziņojumu par karu Ukrainā.

2018.gadā Krievijā tika saindēts Pjotrs Verzilovs, kurš darbojās portālā "Mediazona" un pret Putina režīmu kritiski noskaņotajā pankroka grupā "Pussy Riot". Pēc saindēšanās viņu nogādāja slimnīcā Berlīnē. Verzilovs izdzīvoja.

Uz augšu
Back