Pandēmijas "karstākajā laikā" sarūk ticība vakcīnai

FOTO: AFP / Scanpix

Pašā pandēmijas karstākajā periodā ASV strauji sācis pieaugt to cilvēku skaits, kas ir pret vakcināciju. Maijā veikt vakcināciju pret Covid-19 bija gatavi 55% aptaujāto, jūlija beigās – 41%. Antivakcīnu kustība aktīvi popularizē sevi internetā un izmanto dažādus argumentus, kā pārliecināt pēc iespējas vairāk cilvēku par to, “kādēļ vakcīnas ir ļaunums”. Situāciju pētīja “Financial Times”.

Amerikāņi Covid-19 pandēmijas laikā arvien vairāk šaubās par vakcīnas drošību, un skeptiķu skaits turpina augt ar katru nedēļu, liecina “Financial Times” veiktais pētījums. Piemēram, maijā veiktais kompānijas "YouGov” pētījums liecina, ka vairāk nekā puse – 55% amerikāņu ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, tomēr jūlija beigās šis rādītājs ir nokritis līdz 41%, un tas ir daudz mazāk nekā 60-70% no iedzīvotāju skaita, kas pēc ekspertu domām, ir nepieciešams kolektīvās imunitātes iegūšanai sabiedrībā.

“Kopš 2019. gada antivakcīnu sabiedrība ir burtiski augusi, it kā lietotu steroīdus. To vidū ir arī vecāku grupas, kas parasti vispār neapspriež jautājumus, kas saistīti ar vakcīnām. Taču tagad viņi ir ļoti ierauti šajās diskusijās,” laikrakstam “Financial Times” paziņoja Džordža Vašigtona universitātes profesors Nils Džonsons.

“Antivakcīnu kustība kļūst par modes kliedzienu. Daudzi cilvēki, par kuriem jūs nekad neiedomātos, tagad saka, ka antivakcīnu lobijs nemaz nav tik kļūmīgs,” avīze citē Heidiju Larsoni, kas ir Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas projekta “Pārliecība vakcīnai” vadītāja.

Ievērojama opozīcija vakcīnām veidojas arī vairākās citās bagātajās valstīs, kurās, visticamāk, ir daudz piesardzīgāka pieeja attiecībā uz imunizācijas drošības jautājumiem. Tā uzskata britu nekomerciālā organizācijas “Wellcome Trust”. Šī organizācija skaidro, ka, piemēram, Francijā mazāk nekā puse cilvēku tic vakcīnas drošībai. Viszemākā uzticība koronavīrusa vakcīnai, kā izrādās, ir Ukrainā – tur tikai 29% cilvēku tic, ka jaunā vakcīna pret vīrusu būs droša.

Kādēļ ir tik daudz skeptiķu?

Lielākā daļa šaubu ir saistītas ar ātrumu, kādā tiek radīta šī vakcīna. Iepriekšējais rekords, kurā tika radīta jauna vakcīna, ir četri gadi. Tā bija vakcīna pret cūciņām (parotītu), ko radīja pirms vairāk nekā 50 gadiem. Krievijā un Ķīnā jau ir vismaz viena apstiprināta vakcīna pret Covid-19.

To radīšanai bija nepieciešami mazāk nekā 10 mēneši kopš pandēmijas sākuma. Tas savukārt rada bažas cilvēkiem. Arī atsevišķu farmaceitisko kompāniju vadītāji ir brīdinājuši, ka tik ātrā tempā radīta vakcīna var sev līdzi nest dažādus riskus.

Tomēr uz amerikāņu viedokli ļoti liela ietekme ir rudenī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, norāda “Financial Times”. Daudzi cilvēki baidās, ka prezidents Donalds Tramps centīsies izdarīt spiedienu uz ASV Pārtikas produktu un medikamentu uzraudzības pārvaldi (FDA), lai tā pēc iespējas ātrāk apstiprina vakcīnu.

Ja tas tiks izdarīts pirms vēlēšanām, tad Tramps pilnīgi noteikti šo nopelnu uzskatīs par savu panākumu, līdz ar to – noteikti iegūs papildu balsis vēlēšanās.

Vēl viens iemesls, kādēļ daudziem cilvēkiem ir šaubas par jauno vakcīnu, ir tas, ka daudzi vakcīnas izstrādātāji lieto salīdzinoši jaunu tehnoloģiju, kas balstīta uz ribonukleīnskābes (RNS) izmantošanu.

Kas ir pret vakcīnām?

Konkrētas šaubas par vakcīnām valstīs ir ļoti atšķirīgas, taču ir arī vairāki vienojošie elementi. Visbiežāk pret vakcīnām lobē cilvēki, kuri parasti neinteresējas par dažādām konspirācijas teorijām. Daudzi no viņiem ir cilvēki ar augstāko izglītību, un interesanti, ka vakcīnu pretinieku nometne pulcē ne tikai liberāli, bet arī konservatīvi noskaņotus cilvēkus.

“Mūsu pētnieki sociālajā tīklā “Facebook” atrada grupas, kurām nav nekā kopīga ar vakcīnām un to biznesu. Taču, neraugoties uz to, tās pēkšņi sāka izplatīt dažādu nepārbaudītu informāciju vai vispār – klaju dezinformāciju par vakcīnām.

Pasaulē šobrīd ir ļoti daudz emociju un dusmu, un diskusija par vakcīnām ir tieši devusi iespēju vārīties šīm emocijām,” norāda Heidija Larsone.

Šo grupu dalībniekiem ir ļoti daudzi iemesli, kādēļ šaubīties par nepieciešamību vakcinēties – kāds šaubās par pašas vakcīnas drošību vai riskiem saslimt ar Covid-19, bet kāds cits vispār netic zinātnei.

“Viņiem visiem ir dažādas versijas, atšķirībā no vakcīnas atbalstītājiem. Tie, kas aicina vakcinēties, parasti saka: “Vakcinējies, tev tas būs labāk!” Bet vakcīnu pretiniekiem parasti ir daudzi un dažādi citi argumenti,” saka Nils Džonsons.

Līdz ar to ir aktuāls jautājums par to, cik ļoti antivakcīnu kustība aug organiski un cik lielā mērā tiek atbalstīts nelielas, bet ārkārtīgi labi organizētas un nodrošinātas aktīvistu grupas darbs. Pētījums, kas veikts 2019. gadā, liecina, ka “Facebook” reklāmu, kurā tiek slavēta izvairīšanās no vakcīnām, sponsorē divi avoti – Kalifornijas organizācija “Stop Mandatory Vaccination” un “The World Mercury Project”, kas abas aktīvi iestājas pret vakcīnām.

Interesanti, ka pirmo organizāciju vada Lerijs Kuks, kas sevi raksturo kā “dzīvās dabas” aizstāvi, kurš lūdz ziedojumus savai kustībai. Tiesa gan, visi ziedojumi nonāk tieši Kuka bankas kontā, liecina ieraksts viņa mājaslapā.

Savukārt “The World Mercury Project” vada Roberts Kenedijs juniors, kas ir prominents antivakcīnu kustības kampaņas vadītājs, kā arī Roberta Kenedija seniora dēls. R. Kenedijs seniors bija ASV ģenerālprokurors no 1961. līdz 1964. gadam. Viņa brālis Džons Kenedijs šajā laikā bija ASV prezidents.

Tomēr, neraugoties uz to, kādas personas aicina nevakcinēties un cik prominentas tās ir, ASV sabiedrības veselības iestādes ļoti labi apzinās, ka tām ir jārīkojas ātri un jānodrošina, lai vakcīnas saņem pietiekami daudz cilvēku, lai valsts beidzot varētu runāt par slimības ierobežošanu un, pateicoties pūļa imunitātei, pamazām atgriezties pie ierastā dzīves ritma.

Šeit arī jārunā par komunikāciju. Profesors Džonsons brīdina, ka vakcīnu atbalstītājiem ir jāizmanto “partizānu mārketinga” taktika, līdzīgi, kā to dara antivakcīnu kustības pārstāvji.

“Ir jāstrādā, lai pozitīvie vēstījumi sasniedz cilvēkus tīmeklī, pretējā gadījumā mēs varam zaudēt cīņu par imunizāciju,” saka Džonsons.

Pētnieki iesaka vēl citu taktiku – Džona Hopkinsa universitātes jūlija rekomendācija liecina, ka vakcīnas būtu nepieciešams piegādāt plašākā vidē, nevis tikai slimnīcās un lielos veselības centros. Tāpat ir nepieciešams pārliecināties, ka aizstāvības kampaņas vada ne tikai ārsti, bet arī sabiedrības līderi.

Tomēr daudzi sabiedrības veselības eksperti baidās, ka valdības iejaukšanās, visticamāk, nebūs efektīva, un brīdina, ka stingrā kontrole pret vakcīnu izplatīšanu varētu negatīvi atspēlēties.

“Būs grūti likt cilvēkiem vakcinēties. Ja jūs nevarat piespiest cilvēkus nēsāt maskas, kas ir ārkārtīgi elementāri, tad kā jūs liksiet viņiem doties uz medicīnas iestādi un saņemt vakcīnu pret Covid?”

jautā Hārvarda universitātes profesors Berijs Blūms.

Turklāt daudzi eksperti pieļauj, ka, tiklīdz vakcīna būs patiešām gatava, šaubīgo skaits sāks būtiski samazināties: atšķirībā no daudzām pagātnes slimībām, Covid-19 ir neizzināta slimība, un līdz vakcīnas radīšanai pasaule vēl nevarēs runāt kaut par teorētisku uzvaru pār šo slimību. Tieši tāpēc bailes pret Covid turpinās pastāvēt.

Uz augšu
Back