Miljonu vērta lauksaimniecības zeme no tehnikuma nonāk pašvaldības rokās

Lauki. Ilustratīvs foto.

FOTO: JEAN-FRANCOIS MONIER / AFP

Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi atdot līdz šim Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības lietošanā esošās zemes – aptuveni 200 hektāru (ieskaitot arī ēkas un zem tām esošo zemi), Rundāles novada pašvaldībai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Rundāles novadā ir vienas no dārgākajām lauksaimniecības zemēm Latvijā un lielākā daļa no pašvaldībai atdodamā īpašuma ir tieši lauksaimniecības zeme. Tās kopējā kadastrālā vērtība ir virs 300 tūkstošiem eiro, savukārt tirgus cena varētu būt pat 3-4 reizes lielāka un varētu būs aptuveni miljons eiro.

Saulaines lauksaimniecības tehnikums pirms pieciem gadiem kļuva vien par Kandavas lauksaimniecības tehnikuma mācību izpildes vietu. Bet Saulaines skolas vadītājs bažījas, ka skola varētu aiziet nebūtībā pavisam, ja šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija tās īpašumā esošo zemi atdod pašvaldībai.

Rundāles novadā ir viena no visaugstākajām zemes cenām Latvijā

 Zemgales visdārgākā lauksaimniecības zeme ir Tērvetes novadā, kur vidējā cena svārstās ap 7600 eiro par hektāru, tam seko Rundāles novads ar vidēji 7250 eiro par hektāru, tālāk pirmajā piecniekā seko Dobeles (6300 eiro), Jelgavas (6100 eiro) un Bauskas (5850 eiro) novads (Valsts zemes dienesta dati).

Zeme un būves, kuras Izglītības un zinātnes ministrija nodod Rundāles novadam īpašumā, iepriekš bija piekritīgas Saulaines lauksaimniecības tehnikumam, kas nu jau piecus gadus ir Kandavas lauksaimniecības tehnikuma struktūrvienība.

Tehnikums no zemes atteicies, lai gan Saulainē viena no apgūstamajām profesijām ir augkopības tehniķis.

1

Tā ir profesija, kurā apgūst prasmes apstrādāt zemi un iegūt ražu. “Pamats tiek viņam iedots - viņš var sākt strādāt, sākot no augsnes apstrādes, traktortehnikas vadīšanas līdz ražas novākšanai. Praktisks zemnieks,” raidījumam stāsta Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadītājs Nils Šastakovičs.

Viņš intervijā uzsver, ka pauž savu personīgo viedokli, jo Kandavas lauksaimniecības tehnikuma vadības un viņa viedoklis par Saulaines skolas nākotni ir atšķirīgs. Viņaprāt, ar aptuveni hektāru zemes, ko šobrīd mācību vajadzībām izmanto skola, ir krietni par maz - prasmju apgūšanai jānotiek mācību saimniecībā. Taču līdz ar lēmumu atteikties no skolai piederošās zemes skolai, visticamāk, nākotnes nebūs.

“Bija mana vēlme izveidot pie skolas šo saimniecību, kur praktiski darbotos ar audzēkņiem, būtu viens saimniecības vadītājs, kas atbildētu par visu šo pasākumu, kūrētu to. Un arī kāds no pasniedzējiem. Šajā saimniecībā praktiski lielāko tiesu darbotos audzēkņi. Tīri praktiski, lai viņi redz, kā tas izskatās, un arī redz savas pieļautās kļūdas. Tā bija tā mana doma, kādai vajadzētu izskatīties šai skolai,” saka Šastakovičs.

Kandavas lauksaimniecības tehnikuma direktore Dace Rozentāle savukārt uzskata, ka jāpāriet tikai uz darba vidē balstītām mācībām: “Vieglāk to ir īstenot darba vidē balstītās mācībās, nevis uzturēt tos īpašumus, kas ir nolietojušies un prasa savu artavu, lai atjaunotu.”

Pirms pāris gadiem Kandavas lauksaimniecības tehnikuma vadība vērsās pie pašvaldības, lūdzot tai pārņemt īpašumus, kas mācību procesā faktiski netiek izmantoti. Primāri iemesls bija saistīts ar kopmītnēm, kas kļuva par lielu audzēkņu skaitam, kas izmanto tās, un skola kopmītnes vairs nevarēja uzturēt. Savukārt pašvaldības interesēs bija kopā ar kopmītnēm un virkni graustu saņemt arī vērtīgo lauksaimniecības zemi.

“Tie pārējie īpašumi būtu tas ekonomiskais pamats - par nomas maksām varētu iegūt līdzekļus, lai sakārtotu šo dienesta viesnīcu, ko mēs varam operatīvāk. Pie tam ir daudzas, teiksim, lauksaimniecības rakstura būves - kā kaltes, svaru mājas, govju ferma, aitu fermas, cūku fermas bijušās, kuras mēs varētu iznomāt uzņēmējiem. Elastīgāk pašvaldībai tas ir iespējams ar saviem noteikumiem. Rīkojot izsoles, iegūtu arī iespēju apsaimniekot šos īpašumus un, protams, kaut kādus iespējamos ieņēmumus arī,” saka Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Lielākā un vērtīgākā daļa no pašvaldības jauniegūstamā īpašuma ir tieši lauksaimniecības zeme.

1

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, pērn Rundāles novadā maksimālā cena, kas maksāta par hektāru zemes, pārsniegusi pat 12 tūkstošus eiro (12 700). Savukārt, nomājot zemi, vidēji maksa par vienu hektāru bijusi ap 250 eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums neļauj Rundāles novadam pārdot jauniegūto īpašumu. “Mēs nododam zemes vienību kopumā un, ja zemes vienība ir liela, mēs nododam visu kopā. Ja pašvaldība jutīs, ka viņai šī zemes vienība par lielu, viņi nevēlas izmantot vairāk vai nav nepieciešama funkciju nodrošināšanai, viņi var nodalīt to zemes vienību, un šī zemes vienība ir jānodod atpakaļ valstij, ja netiek izmantota funkciju nodrošināšanai. Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, nosaka, ka šis nekustamais īpašums tiek nodots tikai līdz brīdim, kamēr tiek veikta šī pašvaldības autonomā funkcija,” stāsta IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta juriskonsulte (nekustamo īpašumu jomā) Ilze Rozenštoka.

Pašvaldībai iegūtie līdzekļi jāiegulda īpašumā, kas saņemts kopā ar zemi

 Pašvaldība plāno remontēt un uzlabot kopmītnes, kā arī saprast, kā izmantot pārējās ēkas, no kurām lielākā daļa jau ir grausti vai tuvojas tam. Bet konkrēts attīstības plāns ir vēl tikai tapšanas stadijā. Zemes nomas tiesības tiks izsolītas izsolē.

“Plāns mums ir tāds, ka pašlaik mēs pārņemam gan īpašumā, gan arī bezatlīdzības lietošanā un paņem arī saistības, kādas ir. Un pašlaik visa lauksaimniecības zeme ir iznomāta, ir spēkā esošais nomas līgums ar vienu SIA, kas beidzas 2020.gada 31.decembrī. Tas nozīmē, ka līdz tam laikam mēs izvērtēsim kādās lotēs mēs veiksim šo izsoli un organizēsim izsoli uz nākamajiem pieciem gadiem,” norāda Okmanis.

Sākumcena nomas izsolē varētu būt trīs procenti no kadastrālās vērtības

Tiesa gan – kadastrālā vērtība no tirgus cenām šai vietā atpaliek pat līdz četrām reizēm. Ja interese būs liela, un visticamāk, tā arī būs, n

pieciem gadiem pie līdzīgas sākumcenas zeme nosolīta piecreiz dārgāk jeb par 17 procentiem no kadastrālās vērtības.

Pērn tehnikums par zemes iznomāšanu iekasējis 48 tūkstošus eiro. Saulaines skolas nākotne apspriesta arī pie IZM sociālā partnera, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes paspārnē esošajā nozaru ekspertu padomē. Tā plāno apmeklēt šo mācību vietu, lai saprastu, kas tur īsti notiek.

“Es pārstāvu Nozaru ekspertu padomi, es esmu nozarē strādājošs, es zinu, kādus man vajag šos speciālistus. Man vajag tos augkopjus, tos traktortehnikas operatorus, kas labos lauksaimniecības tehniku, mehāniķus, sauc kā gribi, tas pat nav tik būtiski! Tie visi ir šie lauksaimniecības cilvēki, speciālisti, kuri mums ir ikdienā vajadzīgi. Un, ja šis modelis nestrādā, attīstot šos centrus, tad šīm te struktūrvienībām ir jādod iespēja strādāt. Un kas būs Saulaine bez tās zemes? Nu nekas!” saka Lauksaimniecības un pārtikas nozares ekspertu padomes vadītājs Andrejs Vītoliņš. Viņš arī norāda uz to, ka, piemēram, Somijā, kuras izglītības sistēma bieži tiek slavēta, šādu skolu audzēkņi mācību saimniecībās izaudzē ražu un to pārdod.

Pašvaldības vadītājs norāda, ka skola ir interesējusies par iespējām tomēr kaut nedaudz palielināt savu apstrādājamo zemju platību, izmantojot pašvaldībai nodoto īpašumu, bet pagaidām šīs sarunas nav ieguvušas konkrētību.

Izglītības un zinātnes ministrija šogad pašvaldībām nodevusi vēl trīs profesionālo izglītības iestāžu īpašumus.

1

Taču tie ir ievērojami mazāki īpašumi nekā Rundāles novadam nododamie. Lielākais ir Rankas arodvidusskolas 22 hektāri zemes kopā ar 12 būvēm, kas tiek nodoti Gulbenes pašvaldībai.

Uz augšu
Back