Prokuratūra detalizēti neskaidro, kāpēc atcēlusi aizdomās turētā statusu Pujātam

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Prokuratūra patlaban publiski detalizēti neskaidro, kāpēc atcēlusi Iekšējās drošības biroja (IDB) lēmumu, ar kuru par aizdomās turēto atzīts Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apliecināja, ka ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora lēmumu, kā neatbilstošs Kriminālprocesa likuma "398.1panta" prasībām, atcelts procesa virzītāja lēmums par Pujāta atzīšanu par aizdomās turēto.

Prokuratūras minētajā normā teikts, ka lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto procesa virzītājs norāda izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona.

Tāpat minētajā normā teikts, ja ja izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi vai mainījušies nodarījuma faktiskie apstākļi, pamatojoties uz kuriem ir nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, procesa virzītājs pieņem jaunu lēmumu par attiecīgās personas atzīšanu par aizdomās turēto.

Pujāts zaudē aizdomās turētās personas statusu, taču saglabā statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Tāpat atcelti Pujātam piemērotie drošības līdzekļi. 

Kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana un plašākus komentārus var sniegt procesa virzītājs - Iekšējās drošības birojs, norādīja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka IDB 4.septembrī aizturēja Pujātu. Viņš tika atbrīvots tajā pašā dienā un viņam tika piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu.

Pujātam tika piemērots aizdomās turētā statuss saistībā ar valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. IDB paziņoja, ka aizturēšana notikusi ar valsts austrumu robežas izbūvi saistītā kriminālprocesā. Amatpersona turēta aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību, atbilstoši nereaģējot uz pretlikumīgu rīcību Latvijas austrumu robežas izbūves procesā. Šīs amatpersonas bezdarbības rezultātā valstij iespējami ir nodarīti zaudējumi īpaši lielā - vairāku miljonu eiro - apmērā, norādīja IDB.

Pujāta advokāte Alla Juraša aģentūrai LETA iepriekš teica, ka inkriminētais nodarījums saistīts ar aizsargjoslu būvniecību uz Latvijas un Krievijas robežas. Aizstāvība secinājusi, ka aizturēšana varētu būt notikusi lietā, kurā jau figurē Pujāta priekštecis Normunds Garbars.

Pats Pujāts par aizturēšanu un inkriminēto nodarījumu pauda sašutumu, norādot, ka visu mūžu darbojies valsts labā. Viņš uzskata, ka notikušais ir veikts apzināti, lai viņu diskreditētu, norādīja advokāte.

Savukārt šodien tapa zināms, ka prokuratūra atcēlusi aizdomās turētā statusu Pujātam. Pujāts pēc prokuratūras lēmuma var atgriezies darbā, jo viņam atcelti drošības līdzekļi, tostarp, aizliegums ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka ja sāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru sākts kriminālprocess. Šai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus. LETA jau rakstīja, ka šādā statusā citā IDB izmeklētā kriminālprocesā patlaban ir arī augstas Valsts policijas amatpersonas, kuras turpina pildīt savus pienākumus.

Savukārt aizdomās turētais ir persona, par kuru pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona. Šādu statusu iegūst no brīža, kad procesa virzītājs pieņem attiecīgo lēmumu.

Šāds prokuratūras lēmums seko pēc iekšlietu ministra vairākkārt iepriekš publiski paustā par to, ka ir ļoti svarīgi, lai prokuratūra tuvākajā laikā sniegtu skaidru procesuālu pozīciju saistībā ar Pujāta iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Savukārt 11.septembrī prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska, komentējot iekšlietu ministra paziņoto, aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban lietā uzraudzību veic Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, un, tiklīdz būs informācija, kas ir izpaužama, tas sadarbībā ar procesa virzītāju tiks darīts.

Tāpat ziņots, ka pērn IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Garbaru. Viņš tika aizturēts saistībā ar lietu, kurā tiek vērtēti iespējamie noziegumi būvniecības procesos par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

IDB lietvedībā atrodas vairāki kriminālprocesi saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu - šajos apjomīgajos un sarežģītajos kriminālprocesos vēl turpinās pierādījumu iegūšana un nostiprināšana likumā noteiktajā kārtībā.

Skaļākā no IDB lietvedībā minētajām lietām saistīta ar Garbaru un pašreizējo robežsardzes priekšnieka vietnieku Juri Martukānu. Garbaram IDB inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, bet Martukānam tiek inkriminēts dienesta viltojums. Martukānam piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss un drošības līdzekļi nav piemēroti.

Apjomīgajā kriminālprocesā IDB birojs izmeklē iespējamus noziedzīgu nodarījumus būvniecības procesos valsts Austrumu robežjoslas izbūvē un ierīkošanā, kas veikti VRS iepirkumā par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Kopējā iepirkuma summa valsts Austrumu robežas ierīkošanai pārsniedz 40 miljonu eiro. Pagājušā gada septembrī IDB aizturēja četras personas, kurām kriminālprocesā piemērots aizdomās turētās personas statuss. Starp aizturētajiem bija Garbars un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns.

Uz augšu
Back