Ne vienmēr augstākā izglītība nozīmē prasmes
Covid-19 pandēmija dod mums acīmredzamu iemeslu rīkoties tehnoloģiju jomā. Tā, piemēram, var ieraudzīt dažādas kopsakarības, piemēram, saistībā ar bezdarbu un izglītības līmeni. ASV bezdarba līmenis cilvēkiem ar augstāko izglītību (vismaz bakalaura grāds) pieauga par sešiem procentiem, bet bez vidusskolas diploma – par 21%. Darba ņēmējiem ar koledžas grādu vai augstāko izglītību ir arī lielāka iespēja izvēlēties attālinātu darbu, salīdzinot ar vidusskolu absolventiem, kuri izvēlējušies neiegūt augstāko izglītību.
Tomēr, ja mēs pievēršam uzmanību tieši prasmēm, nevis izglītības grādam, mums būs iespējams iegūt plašāku darbaspēku, kas parādīs sabiedrības daudzveidību, kā arī ļaus mazināt dažādas plaisas, kas sastopamas darba tirgū.
Tas nozīmē, ka izglītībai jākļūst balstītai vairāk uz prasmēm, nevis iedot tikai teorētisko bāzi, kā rezultātā augstskolas absolventam ir augstākā izglītība, taču nav prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū.
Pēdējo gadu laikā vairākas kompānijas, kā IBM, “Google” un EY ir pievērušās šāda veida filozofijai un sākušas pieņemt darbā cilvēkus, kam ir nepieciešamās prasmes. Tādēļ daudzi uzņēmumi investē darbaspēka izglītošanā, liekot strādājošajiem apgūt arvien jaunas prasmes.
Covid-19 krīzes laikā lielāka loma ir dažādām tīmekļa platformām, kas ļauj cilvēkiem iegūt jaunas prasmes un darba zaudējuma gadījumā arī iegūt jaunu darbu, tādējādi mainot savu karjeru.
Svarīgs arī cilvēka faktors
Interesanti, ka darba nākotne nav saistīta vien ar dažādām tehniskām prasmēm – liela nozīme būs arī tam, kādas prasmes būs interakcijā ar citiem cilvēkiem. Darba ņēmēji parasti meklē darbu, kur ir jāveic kādi uzdevumi, kam vajadzīgas noteiktas prasmes. Mūsdienās uzņēmumi meklē cilvēkus, kas pievērš uzmanību dažādām detaļām, ir radoši problēmu risinātāji, ir tendence sadarboties, kā arī tikt galā ar dažāda veida problēmām.