Vienmēr būs svarīgāki jautājumi par sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem, bet bieži tie ir iluzori un nes labumu tikai šaurai grupai, skaidroja Anča. Tomēr valdība nav tikai vienas uzņēmēju grupas pārstāvis, bet tās pamatfunkcija ir strādāt tautas labā, un cilvēki ar invaliditāti ir tautas daļa, akcentēja organizācijas vadītāja.
Jau ziņots, ka minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšana reizi trijos gados būtu "Satversmes tiesas (ST) sprieduma klaja nepildīšana", tādēļ tiesībsargs Juris Jansons aicinās Saeimu šo valdības ieceri neakceptēt, Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Skatot Labklājības ministrijas (LM) pieteiktos ar 2021.gada budžetu saistītos likumprojektus, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda bažas par LM piedāvāto minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un priekšlikumu aprēķināt šo slieksni katru gadu. Rezultātā ministri vienojās minimālo ienākumu slieksni pārskatīt ne retāk kā reizi trijos gados.
"Manuprāt, tas "nokauj" visus labos nodomus, loģiski veidota sistēma atkal tiek sasaistīta ar politisko tirgu. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana ne retāk kā reizi trijos gados nozīmē, ka mēs esam turpat, kur bijām," pauž Jansons.
Viņš atgādināja, ka līdz šim garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP) bija jāpārskata katru gadu atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī, bet līdz šim tas netika pildīts. "Kas mainīsies nākotnē?" retoriski jautāja tiesībsargs.
ST ir uzsvērusi, ka izraudzītajai metodei jābūt tādai, kas šo minimālo apmēru padarītu atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, nevis politiskā tirgus vienošanās, tādējādi atspoguļojot sociālo realitāti un patieso ekonomisko situāciju valstī, norādīja Jansons.