/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2020/10/06/13395044t1h8124.jpg)
Septembra beigās Ministru kabineta atbalstu guvusī iecere pārskatīt minimālo ienākumu slieksni reizi trīs gados nozīmē, ka diemžēl arī turpmāk pabalstu apmēri būs atsevišķs politiski nosakāms lielums, ar kura pacelšanu vai nepacelšanu "zvejot balsis vēlēšanās", uzskata cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, kura no partijas "Progresīvie" saraksta ir kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Viņas ieskatā, Ministru kabinetā atbalstītā iecere paredz, ka "ik pēc trīs gadiem valdība varēs padomāt, vai neiemest kādu naudiņu pašiem trūcīgākajiem - tiem, kuri saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu".
Līdz ar to, vadoties pēc Ančas sacītā,
tas vienmēr notiks vēlēšanu gados, un partijas varēs apmeklēt cilvēku ar invaliditāti organizācijas, lai stāstītu par savām rūpēm par cilvēkiem,
kuri atrast darbu Latvijas neiekļaujošajā un cilvēkiem nedraudzīgajā darba tirgū nevar. "Nedomāju, ka ir liela daļa šo pabalstu saņēmēju, kuri labprātīgi izvēlas saņemt šos pabalstus," sacīja organizācijas valdes priekšsēdētāja.
Viņa atgādināja, ka ANO konvencijā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām kā viens no pamatprincipiem ir minēta cieņa. "Vai kāds no jums gribētu katru pie algas pielikto desmitnieku panākt ar lūgumiem, pierādot, ka jums tie ir ļoti nepieciešami, izrādot pateicību, ja kāds ir apsolījis, bet jūsos klausās kā ubagā stacijas tunelī?" retoriski vaicāja organizācijas priekšsēdētāja, piebilstot, ka
"dažs sāk pamācīt, kā vajadzēja dzīvot, lai tur nesēdētu, kāds ir vienaldzīgs, bet vēl kāds ar nolaistām acīm paiet garām".
Vienmēr būs svarīgāki jautājumi par sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem, bet bieži tie ir iluzori un nes labumu tikai šaurai grupai, skaidroja Anča. Tomēr valdība nav tikai vienas uzņēmēju grupas pārstāvis, bet tās pamatfunkcija ir strādāt tautas labā, un cilvēki ar invaliditāti ir tautas daļa, akcentēja organizācijas vadītāja.
Jau ziņots, ka minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšana reizi trijos gados būtu "Satversmes tiesas (ST) sprieduma klaja nepildīšana", tādēļ tiesībsargs Juris Jansons aicinās Saeimu šo valdības ieceri neakceptēt, Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Skatot Labklājības ministrijas (LM) pieteiktos ar 2021.gada budžetu saistītos likumprojektus, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda bažas par LM piedāvāto minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un priekšlikumu aprēķināt šo slieksni katru gadu. Rezultātā ministri vienojās minimālo ienākumu slieksni pārskatīt ne retāk kā reizi trijos gados.
"Manuprāt, tas "nokauj" visus labos nodomus, loģiski veidota sistēma atkal tiek sasaistīta ar politisko tirgu. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana ne retāk kā reizi trijos gados nozīmē, ka mēs esam turpat, kur bijām," pauž Jansons.
Viņš atgādināja, ka līdz šim garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP) bija jāpārskata katru gadu atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī, bet līdz šim tas netika pildīts. "Kas mainīsies nākotnē?" retoriski jautāja tiesībsargs.
ST ir uzsvērusi, ka izraudzītajai metodei jābūt tādai, kas šo minimālo apmēru padarītu atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, nevis politiskā tirgus vienošanās, tādējādi atspoguļojot sociālo realitāti un patieso ekonomisko situāciju valstī, norādīja Jansons.