Eiropas Komisija (EK) nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies 2023.gadā, paredz būtisku uzsvaru uz iniciatīvām saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, kas lauksaimnieku gadījumā nozīmē to, ka publiskais atbalsts kļūs daudz mērķētāks, lai sekmētu videi un klimatam draudzīgu saimniekošanas prakšu īstenošanu gan metožu, gan investīciju ziņā, sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece.
Aizvien vairāk arī tiek aktualizēts jautājums par atbalsta sadalījuma taisnīguma aspektiem, proti, vairāk jāveicina mazo un vidējo saimniecību attīstība, lai sekmētu šādu saimniecību konkurētspēju un arī labvēlīgi ietekmētu lauku teritoriju attīstības iespējās.
Vienlaikus nākamajā plānošanas periodā salīdzinoši ar pašreizējo periodu ir būtiski samazināts lauku attīstībai pieejamais finansējums, kas ievērojami apgrūtina lēmumu pieņemšanu par finansējuma sadalījumu tā, lai saglabātu līdzsvaru starp visiem ilgtspējīgas attīstības aspektiem - ekonomisko, vides un sociālo, un nodrošinātu Eiropas līmenī izvirzīto ambiciozo mērķu sasniegšanu, stāstīja ZM pārstāve.
Muceniece atzīmēja, ka kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns ietvers arī tiešo maksājumu intervences.
Nākamajā plānošanas periodā Latvijai ir palielināts tiešo maksājumu finansējums.
Attiecībā uz tiešo maksājumu struktūru, nākamā plānošanas periodā ienākumu atbalstu nodrošinās ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts.
Muceniece sacīja, ka tiks turpināts piešķirt saistīto ienākuma atbalstu visos sektoros, kuros šajā plānošanas periodā tiek piešķirts brīvprātīgi saistītais atbalsts. Plānots arī turpināt maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem un atbalstu mazajiem lauksaimniekiem.
Nākamajā plānošanas periodā dalībvalstīm obligāti ir jāievieš jauns atbalsta veids - eko-shēmas, nodrošinot atbalsta piešķiršanu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu.
Lai arī dalībvalstīm šīs eko-shēmas būs jāievieš obligāti, lauksaimniekiem dalība šajās shēmās būs brīvprātīga.
ZM pārstāve informēja, ka zaļināšanas maksājums netiks turpināts, un līdzšinējās zaļināšanas prasības tiks iekļautas nosacījumu sistēmā. Jaunā nosacījumu sistēma tiks veidota uz savstarpējās atbilstības sistēmas bāzes, iekļaujot laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības, obligātās pārvaldības prasības un šā brīža zaļināšanas prasības.
Attiecībā uz lauku attīstību pārejas periodā 2021.gadā un 2022.gadā tiks turpināta pašreiz spēkā esošā Latvijas Lauku attīstības programma 2014-2020.gadam - būs iespējams saņemt atbalstu vairāku jau esošo atbalsta shēmu ietvaros, piemēram, investīcijām, bioloģiskajai lauksaimniecībai, agrovides pasākumiem u.c., kam tiks piešķirti papildus finanšu līdzekļi no kopējās lauksaimniecības politikas 2021. līdz 2027.gada plānošanas perioda kopējā budžeta piešķīruma. Tas ļaus nodrošināt to, lai nebūtu "pārrāvuma" publiskā atbalsta pieejamībā, norādīja ZM pārstāve.
Arī attiecībā uz tiešajiem maksājumiem ZM plāno 2021.gadā un 2022.gadā saglabāt līdz 2020.gadam īstenoto tiešo maksājumu struktūru, neveicot būtiskas izmaiņas, tostarp neieviešot jaunus maksājumus vai neatceļot līdz šim piemērotos maksājumus.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sarunās Luksemburgā vienojušies par reformām kopējā lauksaimniecības politikā. Tajā dalībvalstīm tiek piešķirti miljardiem eiro, un daudzi lauksaimnieki ir atkarīgi no ES finansējuma.
Saskaņā ar jauno priekšlikumu dalībvalstīm būs lielāka brīvība, nosakot, kādos viedos tās sasniegs izvirzītos mērķus attiecībā uz dabas saglabāšanu, vides aizsardzību un pārtikas kvalitātes nodrošināšanu.
Valstīm būs jāsūta savi plāni apstiprināšanai EK un jānāk klajā ar tālākiem "eko-pasākumiem", kas paredz aktīvāku rīcību obligāto vides aizsardzības prasību izpildei. Visi lauksaimnieki, kas ievēros šos noteikumus, saņems papildu finansējumu.
