Brisele ir sagatavojusi juridiskas garantijas tam, lai visi strādājošie no Bulgārijas līdz Luksemburgai saņemtu pietiekami daudz naudas cienīgai dzīvei, paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
EK sagatavojusi priekšlikumu cienīgas minimālās algas ieviešanai Eiropas Savienībā (25)
Eiropas Komisija piedāvājusi Eiropas Savienības mēroga direktīvu, kas garantē blokā esošo uzņēmumu un iestāžu strādājošajiem savienības mēroga minimālo algu, vēsta Eiropas Komisijas preses dienests.
Direktīvu būs nepieciešams apstiprināt visām nacionālajām valdībām. Ņemot vērā direktīvu, katrai valstij turpmāk būs nepieciešams sniegt detalizētu informāciju par savu iekšzemes kopproduktu, dzīves dārdzību, mājokļa cenām, un pēc tam, ņemot vērā šo informāciju, noteikt minimālo algas likmi.
“Strādājošajiem ir jādod tiesības uz adekvātu minimālo algu, kas sniegtu iespēju dzīvot cienīgu dzīvi. Šodien mēs piedāvājam juridiskas garantijas tam, lai minimālā alga būtu pilnībā atbilstoša un cienītu katras ES dalībvalsts nacionālās tradīcijas un sociālo partneru brīvību,” norādīja Urzula fon der Leiena.
Pēc viņas vārdiem, šī regula radīs pamatu godīgai, visaptverošai un noturīgai ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas radītās krīzes.
“Krīze ir īpaši sāpīgi skārusi sektorus, kuros ir liela strādājošo daļa ar zemām algām. Šie sektori ir mazumtirdzniecība, veselības aprūpe un citi. Savukārt 10% strādājošo Eiropas Savienībā dzīvo nabadzībā,”
pauda fon der Leiena.
Komisārs nodarbinātības un sociālo tiesību jautājumos Nikolass Šmits norādīja, ka pēdējās desmitgades laikā algas Eiropas Savienībā ir būtiski augušas, taču minimālās algas līmenis ir būtiski iepalicis.
“Minimālā alga ir visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 21 valstī tā ir noteikta ar likumu, taču sešās valstīs – Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā, tās apjoms tiek noteikts ar kolektīvo līgumu palīdzību,” teica Šmits.
Savukārt Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieks ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis norāda, ka sociālajiem partneriem ir jāspēlē izšķirīgu lomu minimālās algas noteikšanā nacionālā un vietējā līmenī.
“Ir svarīgi noteikt, lai zemāku algu saņēmēji ekonomiskās atlabšanas laikā gūtu sev kādu labumu. Ar šo priekšlikumu mēs vēlamies panākt, lai strācidājošie Eiropas Savienībā nodrošinātu cilvēka cienīga dzīvi neatkarīgi no tā, kur viņi strādā.
Sociālajiem partneriem ir ļoti svarīga loma minimālās algas noteikšanā, tādēļ mēs atbalstām sociālo partneru brīvību patstāvīgi veikt sarunas par minimālo algu, un tad, kad tas nav iespējams, ir Eiropas Komisijai ir jāsniedz juridiskas vadlīnijas, kā noteikt minimālās algas likmi,” teica Dombrovskis.
Direktīva neparedz valstīm minimālo algu noteikt ar likumu, un tā arī neparedz kopējo minimālās darba algas likmes līmeni.
Visbeidzot, priekšlikums paredz uzlabot katrā valstī noteiktās minimālās algas aizsardzības ieviešanu un uzraudzību. Regulas atbilstība un efektīva izpilde ir būtiska, lai darba ņēmēji gūtu labumu no faktiskās minimālās algas aizsardzības un lai uzņēmumi būtu pasargāti no negodīgas konkurences.