Aptauja: 47% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19

FOTO: AFP/SCANPIX

Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama Covid-19 vakcīna, to saņemt būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, secināts "Benu aptiekas Stresa termometra" pētījumā, kurā dati iegūti sadarbībā ar kompāniju "Geminus", aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.

No šiem 47% katrs piektais paudis, ka būtu gatavs vakcinēties, savukārt atlikušie 27% teikuši - "visdrīzāk jā". Tikmēr 40% respondentu sacījuši, ka vainu nevakcinētos vai arī drīzāk nevakcinētos. Atlikušie 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu nevarēja sniegt.

Tāpat aptaujas dati parāda, ka, atrodoties sabiedriskās vietās, 75% respondentu norādījuši, ka maskas valkā vienmēr, 15% to dara dažreiz, 3% - reti, 6% tās nevalkā vispār, bet 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Šobrīd virknē pasaules valstu aktīvi notiek Covid-19 vakcīnas izstrāde, un pašlaik kopumā ir vairāk nekā 100 kandidātvakcīnas, kuras atrodas pētījumu pirmajā, otrajā vai trešajā fāzē. Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle skaidroja, ka vakcīnai, tāpat kā jebkuram medikamentam, ir stingri noteikts izpētes protokols, kas aizņem laiku, lai vakcīna būtu droša un efektīva.

Jaunākā informācija no Eiropas Komisijas (EK) ir par farmaceitiskās kompānijas "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu, ko EK plāno iepirkt 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja vakcīna tiks atzīta par drošu un efektīvu.

Pašlaik Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēt 20% iedzīvotāju, proti, riska grupas pacientus, kas, ievērojot viņu pamatslimības, var potenciāli saslimt ar Covid-19 smagā formā. Šobrīd pasaules pieredze rāda, ka riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cukura diabētu, kā arī pacienti ar lieko ķermeņa masu.

Rozentāle atgādināja, ka jebkura infekcijas slimība var noritēt smagi arī jauniem un veseliem cilvēkiem, jo infekcijas slimība ir cilvēka organisma un mikroorganisma mijiedarbība - cīņa, kuras rezultāts ne vienmēr ir prognozējams. Attiecībā uz kolektīvo imunitāti speciāliste norāda, ka tā veidojas, kad vairāk nekā 80% vai pat 90% cilvēku ir specifiskas antivielas pret konkrēto infekcijas slimības ierosinātāju.

Pateicoties bērnu vakcinācijas aptverei, Latvijā ir izskausts poliomielīts, nav masalu un citu bērnu infekcijas slimību uzliesmojumu, savukārt Covid-19 gadījumā par antivielu veidošanos un to saglabāšanās ilgumu joprojām ir daudz nezināmā. Tāpēc atbildes, cik lielā aptverē būtu veicama vakcinācija, vēl ir sagaidāmas tikai nākotnē, pēc pētījumu rezultātiem, skaidroja profesore.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir tā sabiedrības daļa, kas pašlaik vismazāk būtu gatava vakcinēties pret Covid-19. Tāpat jaunieši sabiedriskās vietās visretāk izmanto sejas maskas. Sabiedriskās vietās maskas vienmēr valkā 61% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku - no 55 līdz 74 gadiem - vidū šis rādītājs ir 78%.

Attiecībā uz gatavību vakcinēties pret Covid-19 tikai 29% jauniešu norādījuši, ka būtu gatavi to darīt, kamēr visaugstāko gatavību Covid-19 vakcīnas saņemšanai izrāda iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem - starp aptaujātajiem 51% būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19.

Sociālantropologs un Rīgas Stradiņa universitātes docents Klāvs Sedlenieks skaidro, ka iegūtie aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši, jo jaunieši Covid-19 saslimšanas riskus neuztver tik nopietni kā seniori un citas riska grupas. Līdz ar to arī sejas masku valkāšana un gatavība vakcinēties pret Covid-19 jauniešu vidū ir zemākā līmenī nekā citās sabiedrības grupās.

Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sejas maskas sabiedriskās vietās biežāk nēsā sievietes. Ja vīriešu vidū maskas vienmēr izmanto 67% aptaujāto, tad sievietēm šis rādītājs ir 84%.

Vienlaikus atklājās, ka augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 kopumā izrāda tieši vīrieši. Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama vakcīna, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 54% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu.

Raugoties pēc ģimenē izmantotās sarunvalodas, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto latviešu un 43% krievvalodīgo.

Tikmēr maskas sabiedriskās vietās vienmēr valkā 75% latviešu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir vēl augstāks - 77%. Sedlenieks secina, ka gan latvieši, gan krievvalodīgie vienlīdz labi seko valsts noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas lielā mērā apgāžot ik pa laikam izskanējušo apgalvojumu, ka krievvalodīgie atrodas citā informatīvajā telpā un sliktāk seko valsts norādījumiem.

Eksperts gan norāda uz tendenci, ka attiecībā uz vakcinēšanos pret Covid-19 krievvalodīgo sniegtās atbildes ir polarizētākas, respektīvi, viņi ir biežāk izteikuši stingru pārliecību, ka vakcinēsies vai arī tieši pretēji - nevakcinēsies pret Covid-19. Piemēram, latviešu vidū izteikti gatavi vakcinēties pret Covid-19 ir 20%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 25%, savukārt izteikti noliedzošu atbildi Covid-19 vakcīnas sakarā sniedza 20% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie bija 29%.

Rozentāle atgādināja, ka masku valkāšanas mērķis ir mazināt Covid-19 izplatību. Katram cilvēkam mutes dobumā, rīkles galā, augšējos elpceļos un degunā ir mikroflora - galvenokārt dažādas baktērijas. Covid-19 pandēmijas vai, piemēram, lielas gripas epidēmijas laikā cilvēkiem augšējos elpceļos var būt arī vīrusi.

Elpojot cilvēks ar sīkām sekrēta daļiņām apkārtējā vidē izdala šos vīrusus. Ja cilvēks uzliek masku, tad tā ir kā fizisks šķērslis, kas samazina vīrusu tālāku izplatību. Maskas jālieto vietās, kur nevar ievērot divu metru fizisko distanci starp cilvēkiem, un tas nozīmē, ka praktiski visur, kur cilvēki satiekas - veikalā, pastā, sabiedriskajā transportā, muzejā, teātrī vai darba kabinetā, respektīvi, visās publiskajās iekštelpās.

Vienlaikus eksperte atgādina, ka svarīga ir pareiza masku valkāšana - tai ir jānosedz gan mute, gan deguns. Kopā ar masku valkāšanu svarīgi ievērot arī fizisko distanci, regulāri mazgāt rokas, dezinficēt un vēdināt telpas, kā arī ieteicams uzturēties svaigā gaisā. Speciālistes skatījumā masku valkāšana ir gan sabiedrības drošības, gan solidaritātes izpausme.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Geminus" laika posmā no 20. līdz 21.oktobrim, aptaujājot 2779 respondentus.

Uz augšu
Back