Saeimā noraida opozīcijas ierosinājumu par papildu līdzekļu novirzīšanu augstākajai izglītībai un zinātnei (1)

Daļu no līdzekļiem tika rosināts pārdalīt no AS "Latvenergo" dividendēm.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka neesam pat tuvu starptautiskai konkurētspējai augstākās izglītības jomā un ka

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piešķirtais nedaudz lielāks finansējums augstskolu akadēmiskajam personālam arī nerisina šo situāciju.

Dombrovskis norādīja, ka Latvijas cilvēki ar akadēmisku doktora grādu Eiropā var pretendēt uz 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Savukārt Latvijā šī summa līdz šim bija ap 900 un 1000 eiro un arī pašreizējais palielinājums pēc būtības nerisina šo problēmu, akcentēja politiķis. Viņš norādīja, ka pie šādas atalgojuma atšķirības ir skaidrs, ka ārvalstīs doktora grādu ieguvušie iedzīvotāji lielākoties neatgriezīsies Latvijā.

Parlamentāriete Evija Papule cita starpā rosināja palielināt stipendijas koledžu studentiem, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā darba pieredze un kuriem šis atbalsts ir nepieciešams. Politiķe arī norādīja, ka IZM jāsniedz skaidrojums, kā tiks veicināta jauno lektoru ataudzi.

Zinātnes finansējuma jomā Papule norādīja, ka Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) parasti akcentē zinātnes nozīmi, bet atbilstošs finansējums pētniecībai tomēr neseko. Tas, ka tiek piesaukta finansējuma palielināšana augstskolu pedagogiem par 50 eiro, ir atruna, jo zinātnei ir nepieciešami vēl savi līdzekļi, uzsvēra politiķe.

Deputāts Edgars Kucins (S) aicināja piešķirt papildu līdzekļus, lai augstskolas varētu īstenot tām izvirzītos mērķus un tajās būtu iespējams strādāt speciālistiem. Politiķis norādīja, ka, piemēram, asistenta amatā nepieciešams maģistra vai doktora grāds, taču šim amatam ir grūti piesaistīt speciālistus zemā atalgojuma dēļ.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka situācijā, kad valsts iegulda apjomīgus līdzekļus lidsabiedrībā "airBaltic" un citās līdzīgās lietās, nepieciešams arī atbalstīt augstāko izglītību un zinātni.

Politiķe vērsa uzmanību, ka nākamajā gadā budžeta deficīts paredzēts 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un valstij arī būs vēsturiski liekākais deficīts. Tas nozīmē, ka vai nu būs jāmaksā lielāki nodokļi, vai arī būs jārod risinājums, kā šo naudu nopelnīt - laba iespēja, kā to darīt, ir veikt ieguldījumus zinātnē, norādīja Reizniece-Ozola.

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) cita starpā norādīja, ka

pašlaik zinātnei tiekot atvēlēti līdzekļi 0,4% apmērā no IKP, bet vajadzētu būt 3% no IKP,

no kuriem 1% no IKP būtu jānāk no valsts budžeta.

Noraidītos priekšlikumus Saeima šodien skata likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam".