LTRK: Izsludinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Līdz ar 2021.gada budžeta pieņemšanu Saeimas apstiprinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 vīrusa izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

"Saeima šodien galīgajā lasījumā apstiprināja 2021.gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņas, ignorējot uzņēmējus, kuri praktiski būs spiesti Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos tikt galā arī ar valdības mestajiem izaicinājumiem," uzsver LTRK.

Uzņēmēju organizācija pauž sarūgtinājumu, ka

valdība nav sadzirdējusi ievērojami lielākās daļas uzņēmēju viedokli krīzes laikā nodokļu reformu neveikt.

"Saeima ilgstošajās diskusijās nav sadzirdējusi LTRK iebildumus, ka patlaban nav īstais brīdis ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un noteikt, ka tā apmēra nodrošināšana ir darba devēja pienākums," secina LTRK. Organizācijas pārstāvji arī pauž viedokli, ka likums arī nenodrošina iespēju iemaksu veicējam paredzami plānot savu darbību attiecībā uz minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā, kā arī nepiedāvā minimālo VSAOI ieviest pakāpeniski gan attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

LTRK vērš uzmanību, ka katrai personai pašai ir jānodrošina minimālo VSAOI veikšana, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Tāpat Saeimas apstiprinātajā likumā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumā paredzētajām izņēmumu kategorijām. LTRK ieskatā, tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā, un tādējādi pašreizējie aplokšņu algu saņēmēji paliks ēnā un nepiedalīsies nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka nav atbalstāms, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana notiek pašā krīzes epicentrā un ar tādu steigu. Tāpat nav skaidrs, kādēļ krīzes laikā jālikvidē mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, kas sevi pierādīja kā teicamu mehānismu, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu vieglāk iesaistīties biznesā un pelnīt naudu sev pašiem. "Saeima un valdība cenšas "apkarot" MUN režīmu, argumentējot ar nodokļu optimizēšanas shēmu iespējamību. Vai tādēļ ir jānoliek zem sitiena aptuveni 37 000 uzņēmēju, kam šis nodokļu maksāšanas režīms palīdz gūt ienākumus? Šis valdības teorētiski uz papīra izstrādātais un Saeimas apstiprinātais eksperiments dzīvē var beigties ar lielāku ēnu ekonomiku, samazinātiem ienākumiem valsts budžetā un lielāku bezdarbu," norāda Endziņš.

LTRK ir vīlusies, ka Covid-19 vīrusa izplatības laikā, kad valdība ar saviem lēmumiem ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību un aicina uzņēmumus un iedzīvotājus strādāt attālināti, valdība un Saeima neatbalstīja LTRK priekšlikumus palielināt ar iedzīvotāja ienākuma nodokli neapliekamos limitus darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai un ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensēšanai. Kā uzskata organizācija, šie priekšlikumi sniegtu atbalstu gan uzņēmumiem, kuru darbība ir ierobežota, gan tiem, kas atbildīgi seko valdības aicinājumam īstenot attālināto darbu un pilnā apmērā kompensē savu darbinieku papildu izdevumus.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim. Nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos.

Vienlaikus LTRK atzīst, ka Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā - samazinot VSAOI likmi par 1%.Taču biedrība vienlaikus vēlas norādīt, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021.gada 1.jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

Kā ziņots, Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljardu eiro apmērā.

No 2021.gada par vienu procentpunktu - no 35,9 uz 34,09 procentiem - paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem - 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Kamerai ir gandrīz 6000 biedru, tostarp apmēram 3000 individuālo uzņēmumu un apmēram 3000 uzņēmējus pārstāvošo biedrību. LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2019.gadā pārsniedza 17,2 miljardus eiro. LTRK pārstāv tās biedru intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, sniedz atbalstu biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī palīdz atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

Uz augšu
Back