Finanšu tirgos nepārtraukti notiek svārstības, kas var radīt priekšstatu, ka tirgi ir neparedzami, neuzticami un varbūt pat nedroši. Bieži vien šie ir argumenti, kas var nobiedēt cilvēkus, kuri vēlas spert pirmos soļus investīciju pasaulē, raksta "Swedbank" Investīciju jomas eksperts Rolands Zauls.
Kā vienmēr, patiesība ir kaut kur pa vidu, jo, no vienas puses, statistika nemelo – finanšu tirgi ilgtermiņā ir lieliska vieta savas labklājības veicināšanai. Kamēr no otras puses, visas lietas, kuras saistītas ar finansēm, prasa pieņemt lēmumus, kam ir kaut kāda riska pakāpe un potenciālas zaudējumu iespējas.
"Protams, nevar noliegt: lai cik rūpīgi jūs izvēlētos savus ieguldījumus, nav nekādas garantijas, ka to cena pēc nedēļas vai mēneša nebūs kritusies. Tāpat kā nav izslēgts, ka jūsu ieguldījumi var arī dubultoties vai pat trīskāršoties. Lai arī investīciju eksperti un pieredzējuši investori aicina nepievērst uzmanību tirgus īstermiņa svārstībām, tāpat tas ir gana emocionāls brīdis un nav nemaz tik viegli saglabāt vēsu prātu, redzot, ka aktīvu vērtība ir strauji kritusies vai tieši otrādi, strauji uzšāvusies debesīs," norāda Zauls.
Un tas attiecas ne tikai uz iesācējiem, šādi izaicinājumi ir arī pieredzējušiem investoriem. Ļoti labs piemērs ir šī gada marta Covid-19 radītie satricinājumi finanšu tirgos, kuru laikā vairums pieredzējušu investoru krita panikā un iztirgoja savus aktīvus par sviestmaizes cenām. Tomēr, ja ir stabils pamats – zināšanas par to, kas izraisa finanšu tirgu svārstības, tad tas ļauj mierīgāk uztvert izmaiņas, kuras notiek īstermiņā.
Kāpēc nevajag krist panikā?
Finanšu tirgu attīstības vispārējo virzienu nosaka trīs faktori. Pirmkārt, faktiskā ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļo reālo situāciju tautsaimniecībā. Ekonomikai attīstoties, pieaug algas un palielinās patērētāju tēriņi, kā rezultātā uzņēmēji pelna vairāk un iegulda savā vai savu produktu attīstībā. Tas savukārt atsaucas akciju cenās: jo labāki uzņēmuma finanšu rezultāti, jo vērtīgākas kļūst tā akcijas.
Ekonomiskās lejupslīdes laikā notiek pretējais - cilvēku ienākumi samazinās, viņi uzreiz sāk mazāk tērēt, uzņēmumi gūst mazākus ieņēmumus, sāk taupīt, un to akcijas zaudē pievilcību. Protams, atkarībā no krīzes dziļuma šie scenāriji var arī nebūt tik izteikti – piemēram, šī gada pandēmija atstāja negatīvas sekas daudzu uzņēmumu darbībā, tomēr tikpat lielai daļai uzņēmumu pavērās jaunas biznesa iespējas - piemēram tehnoloģiju vai piegāžu uzņēmumiem. Tāpēc droši var teikt, ka kādam šī pandēmija bija lielas vilšanās, kamēr citam labas peļņas laiks.
Otrs finanšu tirgu attīstības virziena noteicošais faktors ir inflācija. Ikdienā inflācija nozīmē pakāpenisku preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Lai arī patērētājam gribētos, ka cenas tikai kļūtu mazākas, inflācija jeb cenu saprātīgs kāpums nodrošina uzņēmumiem lielākus ienākumus. Tas atsaucas šo uzņēmumu stabilitātē. Līdz ar to lielāka peļņa un lielāka stabilitāte rada lielāku vērtības pieaugumu šo uzņēmumu akcijām.
"Trešais faktors ir tā saucamā investoru riska apetīte. Investori, kā jau cilvēki, mēdz būt dažādi. Vieni grib vairāk spekulēt, citi atkal ir apdomīgāki un lūkojas tālākā nākotnē.
Daļa krīt emociju varā un ļauj emocijām aizēnot spēju pieņemt izsvērtus lēmumus – līdz ar to viņi vai nu iekrīt pārāk lielā entuziasmā un iegulda vieglprātīgi, vai arī tieši pretēji – kļūst ārkārtīgi pesimistiski un neiegulda nekur vai iztirgo visu, kur iepriekš investējuši,"
skaidro Zauls.
Ja tirgū valda pārmērīgs entuziasms, indeksi un akciju cenas aug ātrāk par uzņēmumu finansēm, tad akcijas novērtē pārāk augstu un to ilgtermiņa pievilcība samazinās, jo ienesīgums ir zemāks par vidējo. Liela pesimisma laikā (piemēram, pandēmijas izraisītā nenoteiktības laikā) investori var būt pārāk skeptiski noskaņoti par nākotni un vienkārši uzņēmumu akcijas novērtē zemāk, nekā tam būtu jābūt. Tāpēc ir tikai normāli, ka īstermiņā finanšu tirgu noskaņojums var būt mānīgs. Bet to var atrisināt, skatoties uz tirgiem ilgākā perspektīvā – laikā, kas ļauj emocijām noplakt un atgriezties pie vēsā saprāta.
Indeksi kā investoru noskaņojuma atspoguļojums
Sāksim ar faktoriem, kuri nosaka vispārējās tendences finanšu tirgos. Investori un tirgus analītiķi finanšu attīstības virzienu un valdošo noskaņojumu parasti vērtē pēc tirgus indeksiem. Indekss atspoguļo tajā ietverto vērtspapīru cenas izmaiņas, tādējādi ļaujot novērtēt vispārējās tirgus tendences.
Viens no populārākajiem ASV indeksiem — S&P 500 seko līdzi 500 lielāko ASV uzņēmumu akciju cenām. Un, piemēram, Baltijas valstu indekss "OMX Baltic Benchmark" ietver lielākos dažādu nozaru uzņēmumus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Nelielām indeksu svārstībām ikdienā nav būtiskas nozīmes. Tomēr, ja indekss ilgstoši pieaug vai samazinās, tas var norādīt uz potenciālu ekonomisko izaugsmi vai gaidāmām ekonomiskām problēmām.
"Piemēram, ja indeksa vērtība krītas par 20%, investori to bieži uztver kā signālu tā saucamajam lāču tirgum, t.i., straujš indeksa kritums īstermiņā liecina par investoru bažām par nākotni un visticamāk gaidāmajām ekonomiskajām grūtībām.
Ja pēc indeksa strauja krituma tas atkal strauji pieaug un pārsniedz iepriekšējo augstāko punktu, tad tiek uzskatīts, ka tas liecina par buļļu tirgu un spēcīgu ekonomikas izaugsmi.
Te vērts piebilst, ka tirgus tendences bieži vien apsteidz faktiskos ekonomiskos datus, jo investori vērtē ne tikai pašreizējo situāciju, bet ņem vērā arī nākotnes izaugsmes perspektīvas. Līdz ar to akciju tirgu izaugsme var sākties pat vēl pirms faktiskās ekonomiskās izaugsmes," raksta Zauls.
Konkrētu akciju cenas noteicošie faktori
Konkrēta uzņēmuma akciju cenu nosaka ne tikai vispārējās makroekonomiskās tendences vai investoru noskaņojums tirgū, bet arī uzņēmumam vai tā darbības nozarei specifiski faktori. Šie faktori ir finanšu rezultāti, dividenžu politika, situācija uzņēmuma darbības nozarē. Uzņēmuma akciju cenu pozitīvi ietekmē finanšu rezultātu uzlabošanās, stabila ilgtermiņa dividenžu izmaksas politika un labas nozares izaugsmes perspektīvas.
Piemēram, pēdējo gadu tendence ir, ka aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta uzņēmumiem, kas savā ikdienas darbībā ņem vērā ilgtspējas faktorus. Tādējādi uzņēmumi, kuri pēc definīcijas ievēro ilgtspējas pamatprincipus, jau kļūst interesantāki ne tikai saviem klientiem, bet arī investoriem.
"Savukārt faktori, kas atstāj negatīvu ietekmi, ir vāji finanšu rezultāti, sliktākas nozares kopējās izaugsmes perspektīvas vai vides jautājumu ignorēšana, kas agri vai vēlu noved pie lieliem zaudējumiem (piemēram, "British Petroleum" naftas platformas avārija Meksikas līcī). Tas, protams, attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmuma akciju cenu. Turklāt šo jomu ietekme var atšķirties. Parasti uzņēmuma finanšu rezultātus lielā mērā nosaka tā akciju cena, taču, ja uzņēmums darbojas jomā, kas ir uzskatāma par daudzsološu, akciju cena var pieaugt pat pirms reālās peļņas," saka Zauls.
Uzskatāms piemērs ir elektromobiļu ražošana, kur bieži finanšu rādītāji tiek atlikti otrajā plānā. Un tādā gadījumā parasti nozīmīgāki kļūst subjektīvi vērtēšanas kritēriji. Investori uzskata, ka šos uzņēmumus jebkurā gadījumā gaida spoža nākotne nozares milzīgo iespēju dēļ, ko gluži vienkārši nav iespējams neizmantot.
Tomēr vēsturē ir ne mazums piemēru tam, kā investoru neracionālas cerības ir novedušas pie cenu burbuļa veidošanās. Šāds burbulis agrāk vai vēlāk var plīst, radot ievērojamus zaudējumus tiem, kas lielāko daļu savu līdzekļu ir novirzījuši šādos ieguldījumos.
Kas liecina par finanšu tirgu “vēso saprātu”?
Atmetot visas emocijas, finanšu tirgu labākais indikators ir statistika. Reālie tirgu rādītāji neļauj samelot, vai tirgus ir spējis pelnīt vai ne. Šajā rakstā ir uzskaitīti galvenie, taču ne vienīgie faktori, kas ietekmē tirgus svārstības un uzņēmumu akciju cenas.
Dažreiz pat ar finanšu informācijas un investīciju tehnisko jautājumu pārzināšanu nepietiek, lai varētu paredzēt, kādā virzienā tirgus attīstīsies. Taču tas nenozīmē, ka neprofesionāls investors nevarētu ieguldīt savus līdzekļus. Tieši pretēji — veiksmīga investēšana ir daudz vienkāršāks uzdevums, nekā daudziem šķiet. Tam par iemeslu galvenokārt ir laiks, jo ilgākā laika nogrieznī indeksi nes peļņu, nevis zaudējumus, piemēram, 20 gadu periodā, neskatoties uz visām krīzēm, S&P500 indeksa atdeve ir bijusi +283%. Ja palielinām laika nogriezni uz 30 gadiem, atdeve ir bijusi vēl pārliecinošāka +1994%. Tāpat arī mūsu pašu Baltijas valstu indekss "OMX Baltic Benchmark", kurš pastāv manāmi īsāku laiku nekā S&P500, 20 gadu periodā uzrāda atdevi pie +700%. Tātad acīmredzami indeksi parāda, ka peļņa pastāv un argumenti, ka finanšu tirgos nav iespējams nopelnīt, neatbilst patiesībai. Jā, protams, tirgus ir tirgus – arī parastajā pārtikas tirgū ir jāuzmanās, lai nenopirktu “vecu” produktu, jāpieskata, lai pārdevējs neietirgo pārvērtētu vai bojātu preci. Tāpat arī finanšu tirgos.
"Tāpēc, ja tiek ievēroti kaut vai divi pamatnoteikumi, finanšu tirgi atalgos ikvienu ar peļņu. Pirmkārt, investīcijas labāk veikt regulāri – labāk investē mazāk, bet biežāk nekā reti un ar lielu naudu. Tādā veidā samazinās risks pazaudēt lielāko naudas daļu emocionālos lēmumos," norāda Zauls.
Otrkārt, sadali risku. Pat teiciens vēsta “neliec visas olas vienā groziņā”. Investīcijām ir pieejams gana plašs vērtspapīru klāsts. Var ieguldīt ne tikai akcijās, bet arī fondos (mutual funds), biržā tirgotajos fondos (ETF), banku piedāvātajos risinājumos, Privātajā portfelī un arī pensiju fondos. Visi šie rīki paļaujas uz kopējo ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā. Un, kā redzams no statistikas, ilgtermiņā finanšu tirgi nes ievērojamu labumu, ko var izmantot savā labā, ja vien ir nedaudz drosmes sākt un uzkrājumi, kas ļauj šo drosmi finansēt.