Aplūkojot veikalos un veterinārajās aptiekās esošo mājdzīvnieku barības piedāvājumu, iespējams apjukt – tik plašs ir piedāvājums. Lai nākamreiz, meklējot barību savam sunim vai kaķim, tu labāk orientētos šajā jautājumā, iepazīsties ar šajā rakstā sniegtajiem padomiem!
Neatkarīgi no tā, vai tavs četrkājainais draugs tiek barots ar sauso barību vai konserviem, svarīgi izvēlēties profesionālo barību (tiek apzīmēta arī kā Premium un Superpremium). Šāda suņu barība iegādājama gan veterinārajās aptiekās un klīnikās, gan zooveikalos, savukārt pārtikas veikalos parasti atrodama ekonomiskās klases barība, kas ir krietni mazvērtīgāka, nespējot dzīvniekam sniegt vajadzīgās barības vielas.
Izvēloties pārtiku, svarīgi aplūkot tajā esošās izejvielas. Svarīgākā izejviela, kas nepieciešama gan kaķiem, gan suņiem, ir dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumvielas. Jo augstāk sarakstā atrodas konkrēta sastāvdaļa, jo vairāk tā ir barībā. Tāpēc, ja gribi, lai tavs mājdzīvnieks uzņemtu vairāk gaļu, izvēlies barību, kur tā norādīta pirmā (nevis graudaugi, pākšaugi, kartupeļi, un citi blakusprodukti).
Ne mazāk svarīgi ir saprast, kāda tieši gaļa barībā atrodama. Mīluļiem mēdz būt alerģija pret noteikta veida gaļu, bet, ja uz iepakojuma tikai norādīts, ka barībā ir dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumvielas, paliek miglā tīts, vai barībā izmantota truša, vistas vai cita dzīvnieka gaļa.
Varētu šķist, ka mājdzīvnieku barības garša ir tikai mīluļa gaumes lieta, taču tā nav. No atsevišķu dzīvnieku gaļas mīlulim, kā jau minējām, var būt alerģija. Turklāt katram sunim, ēdot konkrētas gaļas barību, kuņģī veidojas atšķirīgs PH līmenis. Piemēram, ja jēra gaļa sāk krāsot baltam sunim ķepas un purnu, iespējams, ka mainās kuņģa PH līmenis un vajadzētu izvēlēties citu gaļas veidu. Šis aspekts gan ir ļoti individuāls – citam sunim šāda reakcija var būt no vistas gaļas. Šī iemesla dēļ baltiem suņiem ieteicams pirkt barību ar balto jūras zivju gaļu.
Ar liellopa gaļu saistās vēl viena būtiska nianse, proti, to nevajadzētu izmantot mazu suņu barošanai, jo tās pārstrādāšanai nepieciešams visai ilgs laiks. Tāpēc liellopa gaļu labāk izvēlēties lieliem suņiem, bet maza izmēra četrkājainajiem draugiem – vistas, jēra, tītara vai zivs bāzes barību. Sausā suņu barība un konservi ar tītara gaļu ir lielisks risinājums tiem mīluļiem, kuri ir alerģiski vai ar noslieci uz aptaukošanos. Tā ir kvalitatīvāka par vistas gaļu, kā arī diētiskāka un liesāka.
Lai mājdzīvnieks neaptaukotos vai, gluži otrādi, nepaliktu bez nepieciešamās uzturvielu devas, ir svarīgi sniegt precīzu barības daudzumu. Gan suņu, gan kaķu barība ir ļoti dažāda, tādēļ vienotas formulas nav. Tāpēc jāiepazīstas ar indikācijām uz iepakojuma etiķetes, kur atrodama tabula ar barības diennakts devām, ņemot vērā mīluļa svaru, vecumu un ķermeņa uzbūvi.
Aktuāls ir arī jautājums par to, cik bieži dzīvnieku barot. Sunim optimāls risinājums ir barošana vienu vai divas reizes dienā; tiesa, ja barībā ir daudz graudaugu, to vajadzētu dot biežāk, jo šāda barība pārstrādājas ātrāk, bet suņu barība ar gaļu – lēnāk. Kaķus ieteicams barot biežāk, aptuveni 5–7 reizes dienā. Tam ir fizioloģisks pamatojums – kaķiem ir krietni īsāka asinsrites sistēma. Piemēram, vidēja izmēra, četrus kilogramus smagam kaķim ir ap 200 ml asiņu. To cirkulācija ir ļoti ātra, tāpēc glikozes līmenis strauji krītas. Tāpēc, lai tas būtu optimālā līmenī, nepieciešams ēst maz, bet bieži.
Būtiska problēma var būt pārbarošana, īpaši kastrētiem vai sterilizētiem kaķiem. Lai tā nenotiktu, nepieciešama specializēta kaķu barība, kā arī, protams, jāievēro ieteicamā diennakts deva. Ne mazāk svarīgas ir arī kustības, tāpēc centies ar savu mīluli pēc iespējas vairāk rotaļāties. Tas nāks par labu gan mājdzīvnieka veselībai un garastāvoklim, gan tev pašam!
Lielai daļai barības iepakojumu ir rāvējslēdzēja princips, līdz ar to barību iespējams uzglabāt, neizberot to no oriģinālā iepakojuma. Ja kaķu un suņu barība netiek noslēgta, tā zaudēs savu aromātu. Tāpēc, ja iepakojumu nav iespējams hermētiski noslēgt, jāpadomā par citu risinājumu, piemēram, pārtikas konteineru.
Bļodiņu izvēle ir gaumes jautājums. Taču nebūtu ieteicams izvēlēties statīvus, kuros atrodas gan ēdiena, gan ūdens trauks. Ēšanas laikā graudiņi var iekrist ūdens bļodā un uzbriest, līdz ar to ūdens vairs nebūs svaigs. Vairāku dzīvnieku barošanai, ja atšķiras barība vai tās deva, noderēs gudrās barotavas. Katrai barotavai komplektā nāk čips, kas tiek uzlikts uz kakla siksnas, un barotava atveras vien tad, ja pie tās ir dzīvnieks ar konkrēto kakla siksnu. Barotavu iespējams iestatīt tā, lai tā reaģētu arī uz dzīvniekā ievadīto mikročipu. Vēl viens risinājums – barotavas ar taimeri, kas atvērsies noteiktā laikā.
Suni ieteicams barot ne vairāk kā 2x dienā, un barībai katrā maltītē jābūt pieejamai 15 minūtes. Tādējādi suns sapratīs, ka jāēd tad, kad saimnieks to ļauj. Pretējā gadījumā, ļaujot sunim ēst jebkurā brīdī, viņš zaudēs savus dzīvnieka instinktus.