Stāsti par to, kā investori nopelnījuši miljonus, pateicoties ieguldījumiem akcijās, nereti liek domāt – “varbūt arī man ir vērts ieguldīt naudu akcijās, lai pēc tam varētu lepoties ar bagātību?” Tas gan tik vienkārši nenotiek – lai kļūtu par investoru, ir jābūt labām zināšanām un izpratnei par notiekošo finanšu tirgos. Ja tas nekad nav darīts – ar ko sākt?
Pilnīgi noteikti iesācējiem, kas dzirdējuši veiksmes stāstus, nav ieteicams ar galvu pa priekšu mesties finanšu tirgos un ieguldīt visus savus līdzekļus riskantos finanšu instrumentos, kurus līdz galam neizprot. Tā vietā sākumā ir vērts iedziļināties vienkāršākos risinājumos jeb tajā, ko piedāvā ieguldījumu fondi, ko pārvalda profesionāli līdzekļu pārvaldītāji.
“Swedbank” investīciju eksperts Rolands Zauls norāda, ka, piemēram, ar akcijām ir iespēja diezgan labi pelnīt, bet, lai to darītu, būs jāvelta dažas stundas nedēļā, lai izlasītu ziņas par jūs interesējošajiem uzņēmumiem, izvērtētu to svarīgākos finanšu rādītājus un citu publiski pieejamo informāciju - lai vēlāk objektīvi varētu pieņemt lēmumu par ieguldīšanu konkrēta uzņēmuma akcijās vai arī akciju turpmāko turēšanu savā portfelī. Tāpat jāņem vērā, ka sākumā ceļš uz pirmo peļņu varētu būt diezgan akmeņains.
Bet tāpēc nav jāmet plinte krūmos, jo tiem, kuri finanšu tirgos ir iesācēji, ir cits, ļoti labi piemērots izejas punkts ieguldījumu pasaulē - ieguldījumu fondi.
Lai sāktu ieguldīt tajos, nav jābūt pieredzējušam ekspertam finanšu tirgos un nav arī nepieciešamas lielas naudas summas.
Kā darbojas ieguldījumu fondi?
Ieguldījumu fondi piesaista daudzu ieguldītāju līdzekļus, un tos pārvalda profesionāls pārvaldnieks. Ieguldītāju nauda fondā tiek ieguldīta vērtspapīros saskaņā ar izvēlēto stratēģiju - parasti uzņēmumu akcijās un valdību vai uzņēmumu obligācijās.
Fonds var koncentrēties arī uz nekustamo īpašumu, atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nacionālajām valūtām u.tml. Tieši tas fondus padara atšķirīgus - tie katrs darbojas atbilstoši savai plānotajai ieguldījumu stratēģijai. Izvēlētā fonda ieguldījumu stratēģija nosaka investīciju risku un līdz ar to sagaidāmo ienesīgumu.
Zauls norāda, ka, piemēram, ja ieguldījumi tiek veikti uzņēmumu akcijās, krīzes gadījumā jārēķinās ar iespējamām visai lielām svārstībām, un atkopšanās periods nozarēm ir atkarīgs no dažādu faktoru kopuma.
Citādi ir ar labi sabalansētu fondu, kas orientējas uz dažādām uzņēmējdarbības nozarēm un pasaules reģioniem.
Šāds fonds iespējamās krīzes gadījumā var samazināt ieguldītās naudas vērtības kritumu, salīdzinot ar situāciju, ja līdzekļi būtu ieguldīti vienā konkrētā uzņēmējdarbības nozarē vai tās nozares uzņēmuma akcijās.
Protams, ir jāņem vērā, ka vienlaikus diversifikācija jeb līdzekļu sadalīšana dažādās nozarēs, pasaules reģionos samazina potenciālo ienesīgumu, jo līdzekļi netiek koncentrēti vienā konkrētā uzņēmumā vai nozarē, bet, kā jau minēts, šāda pieeja būtiski samazina kopējo portfeļa risku krīzes gadījumos.
Piemēram, avionozare COVID-19 krīzes ietvaros ir bijusi skarta diezgan spēcīgi - šis nozares uzņēmumu akcijas kritās ievērojami ("Delta Airlines" nokritās no 59 dolāriem 2020. gada februārī līdz 19 dolāriem 2020. gada maijā), turpretim tehnoloģiju nozares uzņēmumiem ("Microsoft", AMD, NVIDIA u.c.) šajā laikā ir klājies diezgan labi.
Kādi ir ieguvumi, ieguldot fondos?
Atšķirībā no citiem gatavajiem ieguldījumu risinājumiem lielākai daļai fondu nav noteikta ieguldījuma termiņa, kas nozīmē, ka fondu daļas var pārdot jebkurā laikā. Protams, ir jāņem vērā, ka fondiem pastāv dažādas riska kategorijas, pēc kurām fondu pārvaldnieks nosaka rekomendējamo ieguldījuma termiņu, kurā viņš gaida vislabāko atdevi. Taču nepieciešamības gadījumā klients var pārdot sev piederošās fondu daļas arī sev vēlamajā termiņa.
Vēl viena fondu priekšrocība ir tā, ka jebkuram ir iespēja ieguldīt arī nelielas summas, pat sākot ar vienu eiro. Šāda veida ieguldījumiem katru mēnesi var novirzīt sev tīkamo summu.
Bet ir jāņem vērā: lai ieguldījumi ilgtermiņā veidotu tavu turīguma līmeni, ar vienu eiro mēnesī nepietiek.
Tāpēc, tiklīdz ir aprasts ar savu līdzekļu ieguldīšanu finanšu tirgos, būtu vēlams sākotnējo summu pārskatīt. Zauls stāsta, ka starptautiski pieņemts zelta standarts būtu 10% no savas algas pirms nodokļu nomaksas novirzīt uzkrājumos vai ieguldījumos.
Kādi ir populārākie ieguldījumu fondi?
Ir daudzi un dažādi fondu veidi, no kuriem var minēt divas populārākās kategorijas. Pirmā kategorija ir tā saucamie aktīvi pārvaldītie fondi - tajos aktīvus, kuri veido konkrētā fonda portfeli, novērtē un izvēlas profesionāls fonda pārvaldnieks.
Līdz ar to mazāk pieredzējušajiem ieguldītājiem nav jāvelta laiks uzņēmumu akciju atlasei un finanšu tirgus vai ekonomikas analīzei. Tas arī ļauj izvairīties no kļūdainiem lēmumiem, kā arī negatīvas pieredzes ieguldīšanā finanšu tirgos, jo viena no biežākajām kļūdām ir “salikt visas olas vienā grozā”.
Tostarp aktīvi pārvaldīta fonda portfeli parasti veido daudzu un dažādu uzņēmumu akcijas no dažādām nozarēm, turklāt - tiek veikta regulāra ieguldījumu portfeļa atjaunināšana.
“Otra kategorija ir pasīvie fondi, kas seko līdzi akciju biržu indeksiem, veidojot ieguldījumus proporcionāli konkrētajam biržas indeksa uzņēmumu akciju sastāvam. Piemēram, kāds fonds var sekot līdzi ASV akciju indeksam MSCI USA, savukārt kāds cits fonds var sekot Eiropas indeksam “MSCI Europe” vai Āzijas “MSCI Asia” (izņemot Japānu) valstu indeksiem,” stāsta Zauls.
Pasīvie fondi būtu piemēroti tādiem ieguldītājiem, kuri jau izprot tirgus tendences un ir gatavi arī veltīt daļu laika konkrēto reģionu, nozaru vai ekonomikas izpētē. Šādā risinājumā arī pašam ieguldītājam pastāvīgi jāvērtē sava izvēle un jāpieņem lēmumi, vai nav laiks mainīt savu izvietojumu uz citiem reģioniem vai nozarēm. Aktīvi pārvaldīto fondu gadījumā to tavā vietā dara pārvaldnieks.
Vai fondi ir arī orientēti uz ilgtspēju?
Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk ieguldītājus piesaista fondi, kuri ieguldījumu objektus atlasa, balstoties uz vides, sociālās atbildības un labas pārvaldības prakses kritērijiem. Īpaši izteikti tas ir vērojams Eiropas Savienībā.
Šādas intereses rezultātā 2020. gadā uz ilgtspēju orientēto fondu portfelis pirmo reizi vēsturē sasniedza 1,65 triljonu ASV dolāru. Piemēram, pagājušajā gadā fondu pārvaldes sabiedrība "Swedbank Robur" izziņoja pasaulē pirmos Parīzes Vienošanās noteiktajam atbilstošus ieguldījumu fondus, kuru noteikumi ir balstīti uz 2015. gadā Parīzē panākto starptautisko vienošanos cīņai ar klimata pārmaiņām.
Kāds fonds man būtu piemērots?
Izvēlies fondus pēc sev vēlamās ieguldījumu stratēģijas, ģeogrāfiskās teritorijas, darbības sektora (enerģētika, nekustamais īpašums, biotehnoloģijas u.tml.).
Atceries – jo fonda akciju īpatsvars augstāks, jo lielākas būs fonda daļu vērtības svārstības un līdz ar to arī lielāks risks.
Fonds ar lielāku obligāciju īpatsvaru, visdrīzāk, būs stabilāks, bet arī potenciālais ienesīgums ir zemāks. Tāpēc uzmanīgi izvērtē attiecīgos riskus atbilstoši saviem ieguldījumu mērķiem - vai tie būtu koncentrēšanās uz augstāku ienesīgumu vai koncentrēšanās uz savu esošo uzkrājumu pasargāšanu pret inflāciju.
Salīdzini fonda ieguldījumu rezultātus, tomēr paturi prātā, ka vēsturiskie rezultāti negarantē līdzvērtīgu rezultātu arī nākotnē. Tomēr tas ļaus saprast svārstību līmeni, kāds sagaidāms no konkrētā fonda.
Tāpēc, ja esi iesācējs, vienmēr vari izvēlēties kādu no bankas rekomendējamiem fondiem, kurus pārvalda profesionāli portfeļu pārvaldnieki.
Kā spert pirmos soļus?
Lai varētu sākt ieguldīt, vispirms jāatver ieguldījumu konts vai vērtspapīru konts. Kad tas ir izdarīts, var izvēlēties kādu no daudzajiem fondiem saskaņā ar saviem ieguldījumu mērķiem. Turklāt, izvēloties “Swedbank Grupas” pārvaldītos fondus, netiks piemērota maksa par fondu daļu pirkšanu, pārdošanu, maiņu un “Swedbank Grupas” fondu daļu turēšanu.
Piemērotāko ieguldījumu risinājumu tu varēsi sev atrast, aizpildot ieguldījumu anketu (to var izdarīt internetbankā), kuras ietvaros tiks izvērtēta tava pieredze un zināšanas, plānotais ieguldījuma termiņš, finanšu situācija un iespējas/vēlme uzņemties riskus.
Viens veids, kā sākt ieguldīt tieši fondos, ir izvēlēties automātisko ieguldījumu, nosakot sev vēlamo summu, kas katru mēnesi tiks automātiski ieguldīta izvēlētajā fondā vai vairākos fondos. Otrs variants ir tā saucamais vienreizējais ieguldījums, kuru nepieciešamības gadījumā vari papildināt vai periodiski lietot kopā ar automātisko ieguldījumu. Šis variants var būt noderīgs, ja tev jau ir uzkrāta lielāka naudas summa, kas pārsniedz 3 vidējas darba algas.
Ir pieejamas neskaitāmas iespējas, bet nenobīsties no šīs plašās izvēles - tu savu ceļu ieguldījumu pasaulē vari sākt ar nelielām summām un ar maziem solīšiem!
Raksts tapis sadarbībā ar banku "Swedbank"
