“Kad 2020.gada pavasarī jutām, ka tirgus nedaudz piebremzējas, aktīvāk sākām komunicēt ar klientiem un meklēt risinājumus. Vienojāmies ar piegādātājiem par cenu samazinājumu, kur tas bija iespējams. Varēja just, ka tirgū ir iestājusies pirmā panika un cenas ļoti būtiski var kristies,” pieredzē dalās kokapstrādes uzņēmuma „Arbo Window” valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis.
Uzņēmumam, kas ražo koka logus un durvis, pērnais gads ir noslēdzies ļoti labi – pasūtījumi, kurus neapstiprināja pirmajā pusgadā, notika otrā gada pusē, un arī 2021.gads ir sācies ar apgrozījuma kāpumu. Galvenais uzdevums bijis noturēt esošos darbiniekus, nevienu neatlaist, kas izdevies.
Krīzes laikā veiksmīgie uzņēmumi par ļoti būtisku virzienu atzīst eksporta attīstīšanu.
“Nevajag strādāt tikai uz vietējo tirgu, obligāti ir jāstrādā uz eksportu. Eksports vienmēr izglābs, jo būs pieprasījums,” uzsver Dārznieks.
Arī SIA „Milzu!” krīzes laikā turpina eksportēt. 30% produkcijas paliek Latvijā, bet eksportā uz Rumāniju, Poliju, Ukrainu un Vāciju u.c. aiziet 70%.
“Krīzes laikā galvenais ir saredzēt iespējas un rīkoties. Globālajā ekonomikā „Milzu!” ir ļoti mazs uzņēmums. Ja esi mazs un veikls, un pareizi nopozicionējies, tad vari arī iegūt. Jo ir vieglāk ātri apstāties un pārorientēties,” saka Ence.
„Arbo Window” eksportē 80-90% produkcijas, līdz ar to eksports ir biznesa pamats. Daudzus projektus uzņēmums plāno Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, Lielbritānijā, un arī šogad, par spīti krīzei, cer uz ražīgu gadu.
Jāpiesaista apgrozāmie līdzekļi
Krīzes laikā kritiski svarīga ir arī finanšu līdzekļu plānošana.
“Apgrozījuma pieaugums dod arī papildu finanšu līdzekļus. Ir bijuši gadījumi, kad ar piegādātājiem vienojamies nevis par priekšapmaksu, bet atlikto maksājumu. Tā kā sadarbības partneri mūs pazīst ilgāku laiku, tas arī izdodas. Arī ar bankām ir laba sadarbība, esam dabūjuši naudu apgrozāmajiem līdzekļiem,” uzsver Dārznieks.
Savukārt SIA “Milzu!” atzīst, ka apgrozāmo līdzekļu saņemšana no bankām patlaban ir problemātiska. “Neesam tas sliktākais mazais uzņēmums, bet ar finanšu nodrošinājumu neiet tik viegli,” saka Ence.
Kā uzsver "Factris" izpilddirektors Kaspars Barons, krīze bieži ir laiks, kad apgrozāmie līdzekļi pietrūkst visvairāk un uzņēmumu vienmērīga darbība var apstāties. Šajā situācijā atkarībā no uzņēmuma vajadzībām un darbības principiem var izvēlēties dažādas apgrozāmo līdzekļu piesaistes iespējas.
To vidū ir gan faktorings, kas bez ķīlas ļauj saņemt tūlītēju finansējumu pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem, gan apgrozāmo līdzekļu aizdevums, kredītlīnija, overdrafts un citi.
Inovācijas un jauni produkti
Lai veiksmīgāk pārdzīvotu krīzi, visi tirgū veiksmīgie uzņēmumi atzīst - ir jāstrādā pie inovācijām.
“Pērn pabeidzām izstrādāt jaunos inovatīvos produktus, ar kuriem iegājām citā – saldētu produktu - segmentā. Atradām risinājumu, kā ar pelēkajiem zirņiem var aizstāt gaļu vai soju. Attīstībā neesam apstājušies ne mirkli,” atklāj SIA „Milzu!” vadītājs Ence.
Lasmanis uzsver investīciju nozīmi.
“Pirms pusotra gada veicām investīcijas, lai maksimāli automatizētu ražotni. Pirmajā Covid vilnī, kad nācās samazināt cenas, to varējām izdarīt, tikai pateicoties tam, ka bija izpildīts mājasdarbs, jo ražotne ļāva samazināt pašizmaksu,” saka Lasmanis.
Kas vēl ir svarīgi krīzē?
“Nekrist panikā, paskatīties uz situāciju no malas un izlemt, kā rīkoties. Vai nu agresīvāk strādāt citu klientu uzrunāšanā, vai mainīt produktu, pielāgojot to tirgus situācijai. Krīze liek rīkoties ātri un tagad.
Ieviesām jaunus IT risinājumus, lai ātrāk veiktu aprēķinus, sākām piedāvāt jaunus produktus,” stāsta Lasmanis.
Kā uzsver Barons, vienoti finanšu un tehnoloģiju risinājumi ir mūsdienu uzņēmējdarbības vadmotīvs, kas krīzes laikā jāprot prasmīgi izmantot. Piemēram, lai nebūtu jāveic ilgs un nogurdinošs darbs, pārvaldot finanses, tirgū arvien lielāku popularitāti gūst dažādas finanšu pakalpojumu platformas, kur visi uzņēmuma finanšu dati pieejami vienuviet, ekonomējot uzņēmēju laiku un naudu.