VNĪ pārdos Igates pili; zem izsoles āmura varētu nonākt arī greznā Mežotnes pils

FOTO: Valsts Nekustamie īpašumi/Publicitātes foto

Nespējot pandēmijas laikā atrast jaunus nomiekus, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) grasās pārdot Igates pils kompleksu un zem izsoles āmura varētu nonākt arī greznā Mežotnes pils, TVNET informēja uzņēmumā. 

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu. Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam lietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un, iespējams, jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Pandēmijas apstākļos Latvijā šobrīd pārdošanā nonāk arvien vairāk viesnīcas, muižas un citi ekskluzīvi īpašumi.

12

Kopumā Latvijas nekustamo īpašumu tirgū esošās muižas un pilis tiek pārdotas ļoti atšķirīgā tehniskā stāvoklī, līdz ar to piedāvājumu cenu amplitūda ir milzīga. Atsevišķos gadījumos pie vēsturisku īpašumu iegādes tiek īstenota ES fondu finanšu līdzekļu piesaiste īpašuma atjaunošanai. 

Mežotnes pils komplekss Lielupes krastā ir viens no spilgtākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā,

12

ko vēl ievērojamāku padara harmoniskā ainava ap to, vienotā ansamblī savijot pašu pili, skaisto parku un līdzās esošo Lielupes upi. Nekustamais īpašums "Mežotnes pils" Bauskas novadā sastāv no zemes ar kopējo platību 89,6 hektāru, pils 2118 m2 platībā, administratīvā ēkas - 1813 m2 platībā, sporta zāles ar piebūvi, garāžām 647 m2 un inženierbūvēm – laukumiem, celiņiem, kāpnēm, baseinu, strūklakām, parkā esošu pieminekli un tiltiņiem ar kopējo platību 5633 m2.

Daļa īpašuma atrodas dabas parka zonā (~15 ha), savukārt  pārējā nekustamā īpašuma daļa (~74,5 ha), atrodas ainavu aizsardzības zonā. 

Pēc VNĪ provizoriskajām aplēsēm, pils kompleksa sakārtošanai nepieciešami kapitālieguldījumi 4,39 miljonu eiro apmērā,

12

kas iekļauj pils ēkas, administratīvās ēkas un sporta zāles atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.

Kopš 2017. gada oktobra pils komplekss un parks tika iznomāts. Pandēmijas apstākļos saskaņā ar valdības pērn pieņemtajiem atbalsta mehānismiem VNĪ 2020. gadā piecus mēnešus nomniekam sniedzis nomas maksas atlaides 9300 eiro apmērā. Ņemot vērā uzņēmēja parādsaistības pret VID, pārējā periodā pērn valsts noteiktās atlaides nomnieks nebija tiesīgs saņemt un, parāda summai sasniedzot 43 350 eiro, VNĪ bija spiesta nomas līgumu šā gada aprīlī pārtraukt.

Ņemot vērā, ka pils kompleksā iekļaujas 2018. gadā VNĪ atjaunotais gājēju pontonu tilts pār Lielupi, kas savieno Rundāles novadu un Bauskas novadu, kam līdz šim nomnieks nodrošināja tilta uzturēšanu, tilta ievietošanu pavasarī un izcelšanu rudenī. VNĪ izteicis Bauskas un Rundāles novada domēm priekšlikumu izvērtēt iespēju pārņemt pontonu tiltu bezatlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā kādai no pašvaldībām.

FOTO: Valsts Nekustamie īpašumi/Publicitātes foto

Tālākais vēsturiskā īpašuma liktenis tiek lemts, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu Bauskas vai Rundāles novada pašvaldībai vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā. Tikmēr VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu. Tajā ietilpst teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze, videonovērošanas u.c. sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā.

Rēķināts, ka Mežotnes pils uzturēšanas izdevumi rada valstij zaudējumus ap 70 500 eiro gadā.

12

Pārdos arī Igates pils kompleksu

VNĪ pārvaldībā esošais, iepriekš iznomātais Igates pils komplekss Limbažu pusē sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti un parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku. Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām.

Komplekss līdz 2019. gada rudenim tika iznomāts. Nomnieks pildīja līgumā noteiktās saistības un veica īpašuma uzturēšanu. Pēc īpašnieka lēmuma pārcelties ārpus Latvijas, VNĪ pārņēma īpašumu 2019. gada rudenī un turpināja nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.

Tika uzsāktas Igates pils kompleksa nomas tiesību izsoles, meklējot jaunu nomnieku, tomēr tāds līdz šim nav rasts.

12

Īpašuma tehniskā stāvokļa uzturēšana valstij izmaksā 129 000 eiro gadā. Pēc VNĪ provizoriskajām aplēsēm Igates pils īpašuma sakārtošanai nepieciešami kapitālieguldījumi dzīvojamās mājas ar jumta izbūvei, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijai vai būvju atjaunošanai ap 287 000 eiro apmērā. Šādus ieguldījumus, līdzīgi kā Mežotnes pils gadījumā, valsts var veikt ēkās, kurām ir skaidrs nākotnes pielietojuma mērķis.

“Izvērtējot Igates pils jeb muižas kompleksa Limbažu pusē ilgtermiņa attīstības iespējas un  nepieciešamos ieguldījumus, pieņemts lēmums īpašumu pārdot,

12

radot iespēju kompleksa jaunai attīstībai. VNĪ šogad uzsāks īpašuma pārdošanas izsoles. Pārdošanā iegūtos līdzekļus ieguldīsim valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā,” atklāj A. Vārna.

Igates pils FOTO: Valsts Nekustamie īpašumi/Publicitātes foto

Lai īpašums nestāvētu tukšs, VNĪ pērn pieņēma lēmumu atgriezt dzīvību krodziņam, atdalot kafejnīcu no pārējā īpašuma, kas deva iespēju šīs telpas iznomāt likumā noteiktajā kārtībā publiskās izsoles ceļā, tādejādi mazinot valstij radītos zaudējumus. 2020. augustā krodziņu nomā SIA “Munda”, arī šim nomniekam kopš 2020. gada novembra piešķirtas nomas maksas atlaides likumā noteiktajos ietvaros 100% apmērā.

Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, tiek atsavināti likumā noteiktajā kārtībā – pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem (piemēram, pašvaldībām u.tml.), tādējādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu lietojumu. Piemēram, VNĪ 2020. gadā pārdevusi 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro, tostarp 2 senas muižas - “Lēnu pili” Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Ventas upes ielejā par 70 300 eur un vēsturisku muižu Juglas ielā 14, Rīgā par 149 000 eiro. Abiem īpašumiem jāveic lieli kapitālieguldījumi to atjaunošanā un teritorijas labiekārtošanā, tie nodoti privātām personām, radot iespēju to jaunai attīstībai.

Kopumā kopš 2020. gada marta, kad sākusies Covid-19 krīze, VNĪ sniegusi atbalstu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem,

12

atbrīvojot vai samazinot nomas maksu, kopumā sniegtas atlaides vairāk viena miljona eiro apmērā. Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar pērn valdības pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 453 un “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu”.

Igates pils FOTO: Valsts Nekustamie īpašumi/Publicitātes foto
Igates pils FOTO: Valsts Nekustamie īpašumi/Publicitātes foto

VNĪ īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar vairāk nekā 1000 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un ap 3700 zemes īpašumu 9,5 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmusi augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Uz augšu
Back