Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu, kura mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdēs, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem.
Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību.
Likums aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu, kas paredz aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likuma skatīšanu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV), akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus
preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES.
Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču norēķinu termiņiem, norādīja Zemkopības ministrijā.
Likumā iekļauta virkne prasību attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi, tostarp aizliegts nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu.
Tāpat pircējam būs aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī citas prasības.
Likumā uzskaitītas aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, tostarp kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu saistītās mazumtirgotāja izmaksas.
Regulējums nosaka arī atbildību par pārkāpumiem - par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk par 70 eiro.
Akceptēts arī zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) rosinājums, likumā precizēto lietoto pircēja definīciju. Noteikts, ka pircējs ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no vietas, kurā tā veic saimniecisko darbību, ja tās pēdējā finanšu gada apgrozījums pārsniedz divus miljonus eiro, vai ES esoša iestāde (valsts, reģionālā vai vietējā iestāde, vai vairāku šādu iestāžu apvienība, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem), kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces.
