Kara laika ierakumu izpēte, prieks par pirmo tauriņu un pikniks pie observatorijas. Cilpotāju sacensība turpinās
3. sērija

FOTO: Shutterstock/Privātais arhīvs/TVNET kolāža

Liekot lietā lapsas cienīgu viltību, siguldiešiem Akmentiņiem pagājušajā nedēļā izdevās uzlabot savu rezultātu un izrauties vadībā "Elvi" pavasara cilpošanas seriāla otrajā sērijā, piepulcējoties ciltij "Lapsas un vilki". Kāda šoreiz būs ikšķilnieku Ziediņu un bebreniešu Zeltiņu atbildes taktika, lai panāktu līderus?

Kas ir cilpošana? Tā ir jautra izklaide svaigā gaisā: metot pastaigu cilpas un risinot atraktīvas jautājumu cilpas, pāris stundās 5-8 kilometri aizzib nemanot. Telefons ar pilnu bateriju, lietotne Loquiz un labs noskaņojums — lūk, viss, kas ir nepieciešams, lai sāktu spēli. Spēles formāts neparedz konkrētu vietas piesaisti, šo aktivitāti ir iespējams veikt no jebkuras vietas, kaut vai riņķojot ap savu māju.

Lai iedvesmotu ikvienu izkustēties svaigā gaisā un piedalīties aizraujošajā kustību un prāta spēlē, cilpošanas vēstneši — trīs atraktīvas ģimenes — četru nedēļu garumā iemūžinās savus piedzīvojumus dažādās Latvijas pusēs, daloties ar padomiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Zeltiņu, Akmentiņu un Ziediņu ģimenes labāk iepazinām pirmajā "Elvi" pavasara cilpošanas seriāla sērijā, kas bija veltīta Lieldienu tematikai. Otrajā sērijā jutām līdzi cilpošanas vēstnešu cīņai ar noberztām kājām un draņķīgiem laikapstākļiem, meklējot vizbulītes. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kura ģimene kļūs par līderi trešajā sērijā “Cilpo ar putniem!”.

Laivotāji, trošu vagoniņš un pirmais taurenis Gaujmalā

Otrās spēles līderus Akmentiņus trešais cilpojums aizvedis uz Gaujas pretējo krastu. “Meža takās cītīgi mēģinājām saklausīt putnu skaņas, kuras mums ļāva noskaņoties spēlei “Cilpo ar putniem!”. Mūsu mērķis šoreiz bija atpazīt visus lielos putnus. Pie viena uzdevuma nācās ļoooti ilgi lauzīt galvu, tomēr pēc 30 minūtēm mums izdevās tikt pie pareizā atrisinājuma. “Tasputnskurunevaramjumsatklāt” izrādījās ļoti ciets rieksts!” viņi smej.

Cilpojot gar līkumotās Gaujas krastu, Akmentiņiem izdevies novērot gan laivotājus, kuri jau pilnā sparā atklājuši sezonu, gan to, kā pa gaisa trošu ceļu laižas Siguldas dzeltenais vagoniņš. Pastaigas laikā pamanīts arī šogad pirmais taurenis, kas bijis varen raibs. “Tātad mums būs raiba vasara! Par to esam ļoti priecīgi, jo mums patīk izaicinājumi un piedzīvojumi,” teic siguldieši.

“”Milda”, “Ripoja akmens”, “Māris Olte”, “Klints” – trešās spēles noslēgumā tiekot pie rezultāta, uzzinājām, ka šie četri vārdi ir atslēga mūsu putnu cilts nosaukumam. Vai vari izdomāt, pie kādas cilpotāju cilts mēs piederam?” — gandarīti par sasniegto, vaicā Akmentiņi. Ģimene atklāj, ka ir jau izvirzījuši nopietnu mērķi noslēdzošajam spēles posmam "Cilpo pa Latviju!”.

Pirmā pasaules kara ierakumi, gājputnu kāši un putnu treļļi Bebrenes mežos

Pirmajā sērijā Zeltiņu ģimene cilpoja pa ģimenes īpašumiem, tad jaunatklāja dzimtās Bebrenes kultūrvēsturiskos objektus, bet šoreiz, sekojot dēla ieteikumam, devās “iekarot” Vērtežu silu, lai, minot ar putniem saistītos uzdevumus, pie viena izpētītu arī Pirmā pasaules kara ierakumus. Mamma Inga smej, ka, pateicoties spēlei, pirmo reizi izdevies “ievilkt” tēti Albertu tik dziļi Vērtežu mežā, jo viņš vairāk mīlot apstaigāt īpašumu robežas un apsētos laukus: “Dēls Roberts bija jau iepriekš pārbaudījis, ka varam iet, jo silā šobrīd tik skaisti — daba mostas un vizbulītes ir pašā plaukumā.” Inga stāsta, ka parasti Vērtežās viņām ar meitu patīkot skriet, bet vecākais puika te bieži “dauzoties” ar velosipēdu. Takas tiekot izmantotas arī zirgu izjādēm un velosacensībām "Meža takas Bebrenē”.”

Uzzinot spēles tēmu — putni — Zeltiņi piefiksējuši ka gluži neviļus visur sāk pamanīt ligzdas, gājputnu kāšus, svaigos putnu būrīšus un dzirdēt skanīgos treļļus. “Diena bija izcili piemērota cilpošanai — ļoti silta. Putni dziedāja uz nebēdu, gādājot par muzikālo pavadījumu mūsu tematiskajai pastaigai. Bija interesanti vērot krūmu pāreju silā, tad iezīmējas birzes aprises, kaut kas no purva un atkal paliene. Visu šo “buķeti” papildina labi saglabājušies Pirmā pasaules kara vācu ierakumi, kuri Vērtežās stiepjas daudzu kilometru garumā. Tētim bija, ko stāstīt jauniešiem.”

Ģimene īpaši neskumst, ka spēles rezultātā nav vērojams progress: “Joprojām ar saviem cienījamajiem 70% esam Zaķi-cilpotāji, bet patīkami noguruši zaķi.” Zeltiņi atzīst, ka jautājumi ir gana āķīgi: “Ja nevar tikt galā, ir pieejamas papildiespējas. Šoreiz viena no tādām priekšā teikšanām mums reāli uzlaboja garastāvokli, jo ekrānā parādījās uzraksts "Nu, mēness tas jau nu gan nav". Visi kopā krietni izsmējāmies. Un šādi brīži nav procentos izmērāmi.”

Zeltiņi cer, ka noslēdzošajā cilpojumā viņu sabiedrotie būs tikpat pavasarīgs laiks un pozitīvas emocijas.

Pikniks pie Baldones observatorijas un gandrīz nepārspējams rezultāts

Ziediņi atklāj, ka, gaidot trešo spēli, visu nedēļu turējuši īkšķus, kaut nu laikapstākļi šoreiz būtu labvēlīgāki nekā iepriekšējā spēlē. “Mums izdevās! Spēles rīts bija tik burvīgi saulains, ka nolēmām šoreiz doties ārpus "savas sētas", izvēloties izcilpot vienu no Baldones stāstu takām — Riekstukalna taku, kas vienā virzienā lieliski atbilst spēles garumam. Iepakojām mugursomā tēju un maižukus, paņēmām Podziņu un devāmies ceļā!”

Vai nu pateicoties siltajam laikam, vai burvīgajai noskaņai mežā, spēle šoreiz aizritējusi īpaši raiti. “Knapi sasniedzām Riekstukalnu, kad jau bijā jāķeras pie pēdējās lielās cilpas risināšanas. Laika ziņā iekļāvāmies zem divām stundām un arī krietni zem 5 kilometriem. Pikniks pie Baldones observatorijas bija godam nopelnīts!” ģimene ieskicē trešās spēles gaitu.

Gluži tāpat kā abas pārējās ģimenes, ikšķilnieki piekrīt, ka trešā cilpošana izdevusies patiešām burvīga. “Saulīte, visiem labs noskaņojums, nevienam nebija auksti un kājas arī neberza. Tā kā spēles tēma šoreiz par putniem, dabā jo īpaši pievērsām uzmanību gan putnu dziesmām, gan pašiem lidoņiem.” Meita Elīza atzīst, ka bijis ļoti interesanti spēles laikā uzzināt tik daudzus jaunus faktus par putniem. Savukārt suņu meitene Poga visu ceļu izklaidējās, mēģinot apēst visus dzeltenos taureņus, kuru šoreiz visapkārt bijis īpaši daudz.

Arī šoreiz Ziediņiem nav izdevies iztikt bez maza piedzīvojuma: “Pāris reizes tā aizrāvāmies ar spēli, ka palaidām garām sarkanās pēdiņas, kas iezīmē taku, un mazliet nomaldījāmies. Tomēr laicīgi attapāmies un ātri vien tikām atpakaļ uz pareizā ceļa.” Ģimene atklāj, ka kopš iepriekšējā cilpojuma ir izdomājuši papildu izklaidi: “Jau pēc pirmo mazo cilpu atminēšanas izsakām minējumus par lielās cilpas atrisinājumu, kā arī paši izdomājam, kādi varētu būt nākamie mazo cilpu jautājumi.”

Viņi atzīst, ka ir vairāk nekā gandarīti ar trešajā spēlē sasniegto rezultātu: “Šoreiz mums izdevās iegūt 90% un piebiedroties Ērgļu ciltij. Paši par sevi smejamies, ka nu oficiāli varam visiem teikt, ka esam “ar putniem”. Lai arī rezultāts ir lielisks, līdz 100% mums šoreiz pietrūka tikai viena vienīga punkta, kuru pazaudējām diezgan sāpīgi — pie viena mazās cilpas jautājuma. Kad bijām jau ierakstījuši atbildi, esot pārliecināti, ka tā ir pareiza, aplikācija pēkšņi atteicās ar mums "draudzēties”. Saņēmām paziņojumu, ka atbildes iesniegšanas laiks ir beidzies, un mūsu versija tika ieskaitīta kā nepareiza.”

Šī neveiksme Ziediņiem gan nav likusi nokārt degunu. Viņi uzskata, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek, un gatavojas sasniegt izcilību spēlē jau pēc nedēļas.

Uz tikšanos ceturtajā — noslēdzošajā ģimeņu cilpošanas seriāla sērijā! Cilposim kopā!

Raksts tapis sadarbībā ar "Elvi" un "Cilpo.lv".

Uz augšu
Back