Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 1,327 miljardu eiro jeb 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 12,75 miljardus eiro jeb 43,5% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājās par 1,503 miljardiem eiro jeb 13,4%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 0,4% un veidoja 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi palielinājās par 9,5%, sasniedzot 12,7 miljardus eiro, tostarp 0,8 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2020.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,149 miljardu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 177,7 miljoniem eiro jeb 0,6 procentpunktiem no IKP lielāks.
Pēc statistikas pārvaldē minētā, starp būtiskākajām metodoloģiskajām korekcijām ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, kas samazina budžeta deficītu, bija "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" izsniegto valsts atbalsta programmu korekcijai 138,4 miljonu eiro jeb 0,5% apmērā no IKP, korekcija prasībām pret debitoriem 79,6 miljonu eiro jeb 0,3% apmērā no IKP, nodokļu korekcijai, izmantojot laika nobīdes metodi, 41,5 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcijai atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai 25,5 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, noguldījumu garantijas fonda bilancei 18,4 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcijai starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem 14,8 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, kā arī ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcijai 9,6 miljonu eiro jeb 0,03% apmērā no IKP.
Vienlaikus veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, tostarp veikta korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos 300,4 miljonu eiro jeb 1% apmērā no IKP, korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai 85,7 miljonu eiro jeb 0,3% apmērā no IKP, korekcija par superdividendi 48,8 miljonu eiro jeb 0,2% apmērā no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem 35,2 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām 28,9 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, kā arī korekcija saistībā uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilanci 6,1 miljona eiro jeb 0,02% apmērā no IKP.
Gadu iepriekš - 2019.gadā - Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 171,7 miljonu eiro jeb 0,6% apmērā no IKP.
