Ēnu ekonomika skaistumkopšanā: nozare divos mēnešos pabalstos saņēmusi gadā nodokļos samaksāto

Frizieris. FOTO: Lewis JOLY/SIPA/Lewis JOLY/SIPA

Pandēmijas ierobežošanai novembrī noteiktais aizliegums strādāt skaistumkopšanas nozarei ir parādījis tajā milzīgu nodokļu nemaksāšanu. Speciālisti, kas gadiem vidēji deklarējuši ienākumus zem 300 eiro mēnesī, tagad sūkstās par 500 eiro dīkstāves pabalstiem.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests nav iezīmējis frizierus un kosmetologus kā lielākos nodokļu nemaksātājus, eksperti lēš, ka skaistumkopšanas speciālisti uzrāda tikai piekto daļu ienākumu. Nekas neliecina, ka pēc krīzes viņi nodokļus sāks maksāt vairāk.

Frizieri, kosmetologi un manikīri gada pirmajos divos mēnešos, kad viņu pakalpojumi bija apturēti epidēmijas dēļ, dīkstāves pabalstos un subsīdijās saņēma 7 miljonus eiro.

Tas ir tikpat daudz, cik nozare nodokļos nomaksā gada laikā.

22

2019.gadā skaistumkopšanas nozare nodokļos nomaksāja 7 miljonus 40 tūkstošus eiro. 2020.gadā, kad darbu jau ietekmēja Covid epidēmija, nodokļos samaksāti 6 miljoni 80 tūkstoši. Tur ietilpst iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļi, sociālās apdrošināšanas iemaksas un PVN. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, nozarē vidējā alga 2020.gadā bija no 162 līdz 265 eiro. Šā iemesla dēļ valdība pagājušā gada beigās izlēma dīkstāves pabalstus nepiesaistīt samaksātajiem nodokļiem, bet gan noteikt minimālo summu – 500 eiro katram, kas reģistrējies VID un samaksājis kaut pāris eiro nodokļos.

Nevienā citā nozarē šī attiecība nav tik uzkrītoša.

22

Piemēram, ēdināšanā 2019.gadā nodokļos samaksāti 150 miljoni, dīkstāves pabalstos šogad izmaksāti 14. Tūrisma nozare samaksājusi 14 milj, atbalstā saņemts ap miljonu. Viesnīcas samaksājušas 48 miljonus, pabalstos darbinieki saņēmuši 3 miljonus.

"Ja Latvijas valsts tā turpinās, tad cietīs bankrotu. Tas ir pilnīgi skaidrs, jo praktiski divos mēnešos pabalstos izmaksāts vairāk, nekā iepriekšējā gadā šī nozare ir ienesusi valsts budžetā. Seškārtīga starpība. Tas liecina par to, ka nozare nav īsti godīga pret valsti, pret visiem pārējiem cilvēkiem, kas ir nodokļu maksātāji.

Viņi izliekas nabadzīgāki, nekā viņi īstenībā ir,"

22

pauž Māris Rēvalds, kura vadītais Veselības centra 4 nodrošina ne tikai ārstniecības, bet arī kosmetologu un citu skaistumkopšanas speciālistu pakalpojumus. Viņš ir pārliecināts, ka daudzi nozarē strādājošie vispār nav reģistrējušies nodokļu maksāšanai, bet vairums no tiem, kas ir, uzrāda daudzkārt mazākus ieņēmumus. Esot grūti atrast speciālistus, kas gatavi strādāt ar oficiālu algu, par ko samaksāti visi nodokļi.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka lielākās naudas summas aplokšņu algās 2019.gadā maksātas vairum- un mazumtirdzniecībā. Valsts kasei garām aizgājuši 135 un 102 miljoni. Transporta nozare nodokļos nav samaksājusi 98 miljonus. Šajā nozarē, pēc VID datiem, ir arī lielākais nemaksātāju īpatsvars – 26,7 procenti. Otrs lielākais nemaksātāju īpatsvars ir nekustamo īpašumu biznesā – 26 procenti, bet trešais būvniecībā – 18 līdz 23 procenti. Skaistumkopšana nav iekļuvusi divpadsmit nodokļu nemaksātāju topā. Šādam vērtējumam nepiekrīt Rēvalds.

Līdz šim skaistumkopšanas nozarē dominēja trīs maksāšanas režīmi.

22

Populārākie bija pašnodarbinātā statuss, mikrouzņēmumu režīms un patentmaksājums. Tie visi ļāva likumīgi samaksāt simt divsimt eiro, paturēt lielāko daļu ienākumu un sociālai apdrošināšanai novirzīt niecīgas summas. Lai piespiestu skaistumkopšanu un arī citas nozares maksāt algas nodokļus, no šā gada ir atcelts patentmaksājums. No 1.jūlija būs stingrākas prasības pašnodarbinātajiem maksāt sociālās iemaksas.

Lai ierobežotu Covid izplatību, valdība novembrī aizliedza strādāt visai nozarei. No 1.marta valdība ir atļāvusi strādāt frizieru un manikīru saloniem. Kosmetologiem strādāt joprojām aizliegts. 500 eiro pabalsts neaizstāj viņu patiesos ienākumus, tāpēc nozare izmisīgi vēlas atsākt darbu. Asociācijas vadītāja ir pārliecināta, ka nodokļu maksāšana pēc krīzes neuzlabosies.

Ēnu ekonomiku skaistumkopšanā nav pētījuši ne VID, ne eksperti. Pētnieki ir pārliecināti, ka ne nodokļu režīma pastiprināšana, ne piedzīvotā dīkstāve nepiespiedīs frizierus un kosmetologus turpmāk maksāt visus nodokļus.

Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, uzskata, ka tikai ar ieņēmumu dienesta bardzību nebūs līdzēts.

22

Lai vērstu situāciju par labu, ir divi priekšnoteikumi. Sabiedrībai, klientiem jābūt neiecietīgākiem pret nodokļu nemaksāšanu un jāprasa čeki. Otrs – valstij jāpierāda, ka nodokļi tiek izlietoti lietderīgi.

Valsts ieņēmumu dienests pēc krīzes nesola īpaši pieskatīt skaistumkopšanas nozari. Turpināšot strādāt kā līdz šim ar visām nozarēm, balstoties uz risku analīzi.

Uz augšu
Back