Vai deputāts Kazinovskis stāsta patiesību par vides organizāciju turību?
Re:Check

FOTO: Re:baltica

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Saeimas sēdē 13.maijā deputāti ilgi debatēja par ierosinājumu aizliegt lūšu medības. Ieceri kritizēja arī deputāts Andris Kazinovskis (ievēlēts no Jaunās Konservatīvās partijas), uzsverot, ka vides organizācijas esot bagātākās nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā un to propagandai nevajagot pakļauties. Viņa apgalvojumi neatbilst patiesībai – trīsdesmit ienākumiem bagātāko sarakstā ir tikai viena vides organizācija, turklāt nevis pirmajās, bet 24.vietā.

Saeima par lūšu medībām sprieda pēc tam, kad platformā Manabalss.lv par to aizliegšanu bija parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši. Deputātu vidū domas dalījās, un vairāki norādīja, ka lūši ir plēsēji, kas apdraud citus dzīvniekus, un ar medībām tiek regulēts to skaits. Kazinovskis papildu šiem argumentiem lielu uzstāšanās daļu veltīja vides organizāciju kritikai.

Viņš sēdē stāstīja:

“Es esmu papētījis jautājumā par lūšiem aktīvāko vides aktīvistu organizāciju būtību. Vispirms jāmin tas, ka bagātākās NVO mums Latvijā ir tieši vides organizācijas, piemēram, Latvijas Dabas fonda apgrozījums 2019. gadā ir 2,6 miljoni eiro.”

Kazinovskis norādīja, ka vides organizācijām esot finansiālas, ne dabas aizsardzības intereses, tāpēc nevajagot pakļauties to lobijam un propagandai. Tas ir viedoklis, taču viņa apgalvojums, ka vides organizācijas ir bagātākās NVO Latvijā, neatbilst faktiem.

Kurām NVO ir lielākie ieņēmumi?

Lūdzām kompānijai Lursoft, kas izveidojusi Uzņēmumu reģistra datubāzi, apkopot informāciju par NVO ar lielākajiem ieņēmumiem. Starp 30 NVO, kurām 2019.gadā bijuši lielākie ienākumi, ir tikai viena vides organizācija – Latvijas Dabas fonds (LDF), kas ierindojas 24.vietā (dati par 2020.gadu vēl nav pieejami). Tās ienākumi tiešām ir 2,6 miljoni eiro, kā Saeimas sēdē sacīja Kazinovskis. Taču saraksta augšgalā ar piecreiz lielāku summu ir Latvijas Sarkanais krusts, daudz lielāki ieņēmumi nekā Dabas fondam bijuši arī vairākiem citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Latvijas vadošajām sporta organizācijām.

 

LDF mājaslapā arī publicēts 2019. gada pārskats, kurā redzams, ka lielākā daļa finansējuma – 1,8 miljoni eiro – saņemti no ES fondiem. LDF direktors Ģirts Strazdiņš Re:Check skaidroja, ka organizācija piesaistījusi Eiropas Komisijas programmas Life finansējumu. Tiek īstenoti vairāki projekti. Ja LDF ir vadošais projekta partneris, tad finansējums paredzēts arī citām organizācijām, viņš norāda. Pēdējie šādi projekti ir saistīti ar mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšanu, pret klimatu atbildīgu lauksaimniecību un zālāju dažādas izmantošanas veicināšanu.

Otra lielākā fonda ieņēmumu daļa – teju pusmiljons eiro – ir dotācijas. Strazdiņš skaidro, ka tas pārvarā ir Latvijas valsts līdzfinansējums Eiropas projektiem. Savukārt 250 tūkstoši eiro saņemti par saimnieciskās darbības veikšanu, proti dabas skaitīšanu, ko LDF veic Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā.

Vai organizācija tiešām aktīvi izsakās par lūšu medībām?

No Kazinovska teiktā noprotams, ka LDF aktīvi iestājas par lūšu medību aizliegumu. Strazdiņš norāda, ka tā nav – viedoklis izteikts drīzāk pastarpināti. LDF ietilpst Vides konsultatīvajā padomē, kurā kopā ar 19 citām NVO uzrauga dažādu ar vidi saistītu normatīvo aktu ieviešanu un konsultē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Vides konsultatīvā padome pērnā gada beigās publicējusi vēstuli, kurā paudusi atbalstu idejai par “nulles limitu” lūšu medībām 2020./2021.gada medību sezonā.

Strazdiņš pauž, ka šo pozīciju atbalsta, taču tās sasaistīšana ar organizācijas budžetu ir nepamatota: “Organizācijas, kuras ir iesaistītas, drīkst izteikt savu viedokli neatkarīgi no tā, vai tās ir ar lielāku vai mazāku apgrozījumu. Mēs līdzīgi nevērtējam citas diskusijā iesaistītās organizācijas – cik tām ir liels gada budžets.” Viņš arī norāda, ka vides organizācijām ar šādiem apgalvojumiem jāsaskaras bieži: “Mums pietiek uzstāties, piemēram, pret kādu fosilās degvielas jautājumu, vienalga, naftu vai akmeņoglēm, mums pārmetīs, ka tas ir konkurentu, piemēram, kokrūpnieku interesēs. Ja mēs sakām, ka Latvijā mežus nevajag tik daudz izcirst, tad noteikti to finansē zviedru lobisti, kuri negrib, lai Latvija ir konkurētspējīga.”

Ko atbildēja Kazinovskis?

Norādījām Kazinovskim uz NVO ieņēmumu datiem un vaicājām, vai vispārinājums par vides organizāciju bagātību nav pārspīlēts. Viņš atbildēja: “Zināmā mērā tomēr tas atbilst. Ir ļoti daudz organizāciju, ja arī tajās 30 ir, tad es domāju, tas atbilst manam teiktajam.” Viņaprāt, vides organizācijas nav pietiekami kontrolētas, tām esot daudz lobiju un finanšu “ietekmēt arī masu medijus”. Re:Check jautājumi esot viņu mudinājuši sākt pētīt organizāciju darbību padziļinātāk, jo no to īstenotajiem projektiem, viņaprāt, labuma neesot. Tāpat viņš saka: “Jūs skatījāties laikam gada griezumā, bet es piedāvāju 10 gadu griezumā.” Esot secinājis, ka “desmit gados Dabas fonds ir projektos apguvis kaut kur 86 miljonus”. Re:Check pēc Lursoft datiem saskaitīja, ka desmit gados no 2010. līdz 2019.gadam fonda kopējie ienākumi ir bijuši ievērojami mazāki – nedaudz vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Saeima jautājumu par lūšu medību aizliegumu nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Iepriekš tas netika darīts tieši Kazinovska iebildumu dēļ, raksta portāls LSM.

Secinājums. Kazinovskim ir taisnība, ka Latvijas Dabas fonda 2019.gada ieņēmumi ir 2,6 miljoni eiro, taču viņa teiktais, ka vides organizācijas ir Latvijas bagātākās NVO, ne tuvu neatbilst patiesībai. Viņa pārmetumi fondam saistībā ar diskusiju par lūšu medībām ir ārpus konteksta, jo šī organizācija nav tajās tiešā veidā aktīvi iesaistījusies un nav aģitējusi par medību aizliegumu.

Uz augšu
Back