Pandēmijas laikā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri ir "ļoti apmierināti" ar pašreizējo darbu (1)

Aptaujā secināts, ka darbinieku kopējā apmierinātība ar pašreizējo darbu gada laikā nav būtiski mainījusies, tomēr, salīdzinot ar pirmspandēmijas laika periodu, būtiski ir pieaudzis "ļoti apmierināto" darbinieku īpatsvars - no 16% līdz 22%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2016.gada.

Pēc aptaujas datiem, apmierinātāki ar pašreizējo darbu ir augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem, kas ir vairāk nekā 1001 eiro mēnesī, tie, kuri darba slodzi vērtē kā atbilstošu un kuriem darbavieta nodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kā arī Pierīgā dzīvojošie.

Savukārt zemāka apmierinātība ar pašreizējo darbu ir kvalificētiem un nekvalificētiem strādniekiem, būvniecībā nodarbinātajiem, strādājošiem ar zemākiem personīgajiem ienākumiem, proti, līdz 500 eiro mēnesī, tiem, kuri darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un kuri norāda, ka darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.

Aptaujā arī secināts, ka 24% strādājošo Covid-19 pandēmijas apstākļos ir mainījies veids, kā viņi strādā, pilnībā vai daļēji pārejot uz darbu attālinātā režīmā.

Tikmēr 49% strādājošo darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis apmierinātību ar darbu, pie tam apmierināto īpatsvars gada laikā ir būtiski palielinājies,

bet 32% tas apmierinātības pieaugumu nav nodrošinājis.

To, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis apmierinātību ar darbu, būtiski biežāk norādījuši informācijas un komunikācijas nozarē strādājošie, tie, kuri kopumā ir apmierināti ar darbu un savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kuru skatījumā darbavieta nodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kā arī tie darbinieki, kuri ir pilnībā pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā.

Savukārt salīdzinoši neapmierinātāki ar darbu jaunajos apstākļos ir izglītības jomā nodarbinātie, strādājošie, kuri kopumā nav apmierināti ar darbu un darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, un kuru skatījumā darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.

Tāpat aptaujā secināts, ka 50% strādājošo darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis viņu emocionālo veselību, kamēr 43% tas emocionālo labsajūtu kopumā nav ietekmējis. Darbs jaunajos apstākļos mazāku ietekmi uz emocionālo veselību ir atstājis gados vecākiem darbiniekiem, proti, iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 65 gadiem, kamēr vairāk tas ir ietekmējis gados jaunākos darbiniekus, proti, darbiniekus vecumā no 18 līdz 34 gadiem.

No tiem darbiniekiem, kuru emocionālo labsajūtu darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis, 62% tas emocionālo labsajūtu ir ietekmējis kopumā negatīvi, kas ir 31% no visiem darbiniekiem. Vienlaikus 28% no darbiniekiem, kuriem emocionālo labsajūtu darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis jeb 14% no visiem darbiniekiem ietekme uz emocionālo labsajūtu ir bijusi kopumā pozitīva.

To, ka darbs jaunajos apstākļos viņu emocionālo labsajūtu ir ietekmējis pozitīvi, vidēji biežāk ir norādījuši augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem 1001 eiro un vairāk, tie darbinieki, kuri ir pilnībā pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā un tie, kuru atalgojums pagājušā gada laikā ir palielinājies.

Savukārt to, ka darbs jaunajos apstākļos emocionālo labsajūtu ir ietekmējis kopumā negatīvi, vidēji biežāk uzsvēruši izglītības jomā nodarbinātie, darbinieki ar zemākiem personīgajiem ienākumiem līdz 500 eiro, strādājošie, kuri kopumā nav apmierināti ar darbu un darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, un kuru skatījumā darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, un kuri pandēmijas laikā darbavietā strādā klātienē.

Šogad maijā "Kantar" veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbu un darba vidi saistītus aspektus, tostarp, kāda ir strādājošo apmierinātība ar pašreizējo darbu, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi apmierinātību ar darbu un kā darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis strādājošo emocionālo labsajūtu. Aptauja veikta no 2021.gada 11. līdz 14.maijam, internetā visā Latvijā aptaujājot 800 darba ņēmēju.