Kriptovalūtas “Bitcoin” kritiķi ir vienisprātis, ka tās ieguvei ir nepieciešams vairāk elektroenerģijas, nekā patērē atsevišķas valstis. Piemēram, ASV senatore Elizabete Vorena un miljardieris Īlons Masks publiski kritizējuši “Bitcoin”, jo kritpovalūtas ieguve ir pārāk neekoloģiska. Tomēr centieni radīt kriptovalūtu, kas nerada kaitējumu apkārtējai videi, pagaidām ir bijuši neveiksmīgi, vēsta “Forbes”.
9. jūnijā Masačūsetsas štata senatore Elizabete Vorena kritizēja “Bitcoin” par to, ka kriptovalūtas ieguves process ir pārāk kaitīgs apkārtējai videi.
“Bitkoinu ieguve pieprasa tik lielu enerģijas daudzumu, kādu nepatērē pat vairākas valstis. Viens no vienkāršākajiem un mazāk kaitīgajiem veidiem, kā mēs varam cīnīties pret klimata krīzi, ir radīt ekoloģiski iegūstamas kriptovalūtas,” norādīja Vorena savā “Twitter” kontā.
Viņa nav pirmā, kura vaino kriptovalūtas ieguvējus tajā, ka viņi rada pārāk lielu kaitējumu apkārtējai videi. Tomēr pagaidām ekoloģiskas alternatīvas kriptovalūtu pasaulē nav radītas.
Ļoti karsta tēma
“Twitter” lietotāji faktiski uzreiz reaģēja uz Vorenas izteikumiem. Zem viņas ieraksta par “Bitcoin” kaitīgumu tika publicēti dažādi grafiki par to, cik elektroenerģijas patērē banku sistēma, kā arī bija komentāri par to, ka “Bitcoin” faktiski ir galvenais ekoloģiskās elektroenerģijas ieguves dzinējspēks. Pirmo komentāru pie Vorenas ieraksta, kas savāca vairāk nekā 5000 “patīk” atzīmju, atstāja kriptobiržas “Kraken” mārketinga direktors Dens Helds.
“Atceliet Ziemassvētku gaismiņas!” rakstīja Helds, kurš savu komentāru papildināja ar “Business Insider” rakstu, kura virsrakstā teikts, ka “Ziemassvētku gaismiņas ASV patērē vairāk elektroenerģijas nekā atsevišķas valstis”.
Komentāros bija atrodams arī Masačūsetsas tehnoloģiju institūta iniciatīvas “Digital Currency Initiative” direktores Nehas Narulas ieraksts, kura norādīja, ka bitkoinu ieguves process patērē daudz enerģijas, taču tas nodrošina kriptovalūtas drošību.
Atbildot uz to, senatore paziņoja, ka ir ļoti sarūgtināta, jo “datori visā pasaulē diennaktīm rada nejaušu skaitļu rindas sacensībā, kurā par bezjēdzīgas mīklas atrisināšanu var laimēt “bitkoinu balvu””. Turklāt Vorena piebilda, ka enerģijas patēriņš, kas nepieciešams digitālās valūtas ieguvei, ir “katastrofāls planētai”.
Savukārt šī gada maijā par bitkoinu ietekmi uz apkārtējo vidi sāka uztraukties “Tesla” vadītājs Īlons Masks, kurš paziņoja, ka viņa vadītais uzņēmums pārtrauc eksperimentus ar kriptovalūtu to neekoloģiskās dabas dēļ.
“Mēs esam noraizējušies par to, ka bitkoinu ieguve un transakcijas prasa arvien vairāk organisko enerģijas avotu, it īpaši ogļu, kas patiesībā ir vissliktākais enerģijas avots, ja skatāmies uz izmešiem,” paziņoja Masks.
Pēc viņa vārdiem, kriptovalūtas ideja ir ļoti laba, taču to nedrīkst īstenot par augstu cenu apkārtējai videi. Turklāt februārī “Tesla” iegādājās bitkoinus 1,5 miljarda dolāru vērtībā. Masks toreiz solīja nepārdot šo aktīvu un sākt pieņemt bitkoinus kā maksāšanas līdzekli par “Tesla” automašīnām brīdī, kad to ieguve kļūs ekoloģiskāka.
Politiķu paziņojumi par kriptovalūtām, visticamāk, ir populistiski – tas ir mēģinājums iegūt vēlētāju balsis, runājot par patiesi karstu tēmu, norāda eksperti. Tiek norādīts, ka gadījumā, ja, piemēram, ASV prezidents Džo Baidens atbalstītu kriptovalūtas ieguves aizliegšanu, tad tas parādītu ASV varasiestāžu nolūku nopietnību attiecībā pret kriptovalūtu aizliegšanu, rūpējoties par apkārtējo vidi. Tomēr šāda iespēja ir visai neliela.
Eko efekts
Bitkoinu apjoms ir ierobežots, tāpēc jāņem vērā – jo vairāk kriptovalūta iegūta, jo grūtāk ir iegūt jaunas digitālās monētas. Tāpat arī bitkoinu augošā cena varētu likt maineriem (tiem, kuri iegūst kriptovalūtu) pieslēgt saviem tīkliem vēl vairāk jaudīgu datoru.
Jo vairāk datori strādā, jo vairāk elektroenerģijas tie patērē. Jāņem vērā, ka ar katru dienu bitkoinu ieguves tempi kļūst lēnāki, jo ieguves process kļūst daudz sarežģītāks.
Ar strauju kriptovalūtas cenas pieaugumu strauji ir pieaugusi arī bitkoinu popularitāte, un tas nozīmē – ieguves procesā tiek iesaistītas arvien lielākas jaudas, kas attiecīgi patērē daudz vairāk enerģijas.
Kembridžas universitātes pētnieki aprēķinājuši, ka bitkoinu ieguvei tiek iztērētas 97,9 teravatstundas enerģijas gadā. Tas ir vairāk, nekā gada laikā patērē Filipīnas (93,3 teravatstundas) vai Kazahstāna (91,7 teravatstundas). Vēl 2018. gadā bitkoinu enerģijas patēriņš bija aptuveni 0,5% no kopējā pasaules apjoma.
Eksperti gan oponē – ne vienmēr milzīgs elektroenerģijas patēriņš nozīmē lielu kaitējumu apkārtējai videi. Ķīnā elektroenerģijas ieguvei galvenokārt tiek izmantotas ogļu kurināmā elektrostacijas, tas patiešām ir ļoti kaitīgs faktors apkārtējai videi. Savukārt Nīderlande lielu daļu enerģijas iegūst no vēja elektrostacijām, kas tiek uzskatīts var videi draudzīgu enerģijas ieguves veidu.
Pasaulē jau pastāv vairāki ekoloģiski kriptovalūtas ieguves varianti – Islandē ir kriptovalūtu ieguves kompānija “Genesis Mining Enigma”, kas strādā tikai ar ģeotermālo enerģiju. Svarcengas elektrostacija nodrošina visiem maineriem Islandē pietiekami daudz enerģijas. Tiesa gan – šie cilvēki patērē elektrību daudz vairāk nekā visas pārējās valsts iedzīvotāji.
Eksperti lēš, ka bitkoinu ieguve patērē ļoti daudz enerģijas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir nepieciešami ļoti jaudīgi datori, un otrkārt – to ieguvei ir nepieciešams liels skaits jaudīgu datoru. Ja kriptovalūta nav populāra, tad tai ir nepieciešami mazāk jaudīgi datori, kas attiecīgi patērē mazāk enerģijas.
Centieni izveidot kriptovalūtu, kas apkārtējai videi radītu mazāku kaitējumu, jau ir bijuši. Tā pasaulē nākusi kriptovalūta ar nosaukumu “Chia”, kas tiek pozicionēta kā “ekoloģiska alternatīva bitkoinam”. “Chia” balstās uz “telpas un laika pierādījumu” modeli, un tā paļaujas uz brīvo vietu datoru cietajos diskos.
Teorētiski informācijas uzglabāšanai cietajos diskos ir nepieciešams mazāk enerģijas nekā aktīvu procesu laikā. “Chia” popularitātes pieaugums radīja nopietnas sekas visai IT industrijai – cieto disku un citu atmiņas nesēju ražotāji bija spiesti ļoti strauji audzēt ražošanas kapacitāti, jo nozarē sāka veidoties deficīts.
Potenciālais zaudējums ekoloģiskajā jomā ir aprēķināms – cieto disku ražošanā tāpat ir nepieciešama enerģija, tāpat arī daudz enerģijas nepieciešams citu atmiņas nesēju ražošanas procesā.
Līdz ar to pagaidām runāt par pilnībā ekoloģiski tīru alternatīvu bitkoinam vēl nevar – ir faktori, kas “ekoloģisko kriptovalūtu” padara par tikpat kaitīgu kā “Bitcoin”...
