Azartspēles internetā ir viens no izklaides veidiem, kā daudzi cilvēki pavada savu brīvo laiku. Lai arī lielākā daļa spēlētāju savas robežas apzinās, ir jādomā, ko darīt ar tiem, kuri pārāk aizraujas. Kā azartspēļu operatori tiek galā ar šo problēmu un kādēļ spēle pie nelegālajiem operatoriem ir bīstamāka? To portālam TVNET skaidroja “Optibet” vadītājs Dainis Niedra un “11.lv” vadītājs Jānis Trēgers.
Kā legālie operatori nodrošina atbildīgas spēles ievērošanu - kādi ir galvenie rīki?
Niedra uzsver, ka svarīgākais instruments šajā situācijā ir pašu operatoru pozīcija. Kā uzņēmumiem to interesēs ir būvēt godīgu, caurskatāmu un ilgtspējīgu biznesu.
“Bez šiem pamatprincipiem nekas nevar mainīties. Ja runājam praktiski, visiem spēlētājiem, pirms sāk spēli Latvijā licencētajās vietnēs, sev jāuzstāda noteikta veida ierobežojumus, kas palīdz nenovērsties un maksimāli izbaudīt spēli, - ir iespējams uzstādīt veiktā apgrozījuma limitu (vienai dienai, nedēļai, mēnesim) un iemaksu kopsummas limitu (tāpat dienai, nedēļai vai mēnesim). Vietnē vienmēr tiek piefiksēts spēles sesijas ilgums, lai spēlētājs varētu redzēt, cik daudz laika viņš pavada spēlējot. Pastāv arī konta "iesaldēšanas" iespēja, t. i., uz kādu laiku kontu nav iespējams izmantot,” skaidro Niedra.
Trēgers bilst, ka licencētie operatori pakļaujas visām Latvijas Republikas likuma prasībām, piemēram, nepielaižot nepilngadīgos pie spēlēm, pieņem iespēju klientiem uzlikt 24 stundu likmju apgrozījuma limitus, vai arī likmju apjoma limitus, lai ierobežotu spēlēšanu. Tāpat arī tiek aizsargāti klientu dati, ļaujot viņiem kontrolēt to, cik daudz laika un naudas viņi velta šai izklaidei.
Pēc Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) dibināšanas tās biedri parakstīja atbildīgas spēles kodeksu, kas ir saistošs visiem organizācijas biedriem. Tas paredz, ka operatori brīvprātīgi ievieš dažādus instrumentus, lai spēlēšanu padarītu vēl drošāku.
“Ar limitu noteikšanu spēlētājs var noteikt, kādu summu viņš var komfortabli tērēt šai izklaidei. Tāpat ir arī pašnovērtējuma tests, kas ļauj spēlētājiem saprast, vai viņi neatrodas kādā riska zonā ar saviem spēles paradumiem,” saka Trēgers.
Tāpat Latvijā licencēto operatoru mājaslapās ir pieejama informācija par iespēju vērsties pēc palīdzības. Vēl licencētajiem operatoriem ir savs atbalsta dienests, kurā var atbildēt uz jautājumiem par atbildīgu spēli un noteikt kādus risinājumus un saņemt konsultācijas par sev interesējošiem jautājumiem. Kopumā ir vairāki punkti, ko operatori ir ieviesuši, padarot savus pakalpojumus ilgtspējīgākus.
Neapšaubāmi, ir spēlētāji, kuri cieš no patoloģiskām azartspēļu problēmām. Viņi neuztver spēli kā izklaidi, nespēj laicīgi sevi apturēt, kā arī kontrolēt savus spēles paradumus.
“Kā operatoram mūsu pienākums ir pēc iespējas ātrāk identificēt šo spēlētāju un ierobežot viņa pieeju azartspēlēm. Lai palīdzētu vietējiem licencētajiem operatoriem, Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir izveidojusi pašatteikušos spēlētāju reģistru, kurā tiek iekļautas personas, kurām ir vai varētu būt problēmas ar azartspēlēm, uz noteiktu laiku aizliedzot spēlēt Latvijā tiešsaistē, spēļu zālēs un kazino,” saka Niedra.
2019. gadā Latvijas Veselības ministrija veica pētījumu, kurš atklāja, ka Latvijā 16 tūkstoši spēlētāju atrodas riska grupā. Tie ir cilvēki, kuriem ir vai var būt problēmas ar azartspēlēm. Šis skaitlis mainās katru dienu, taču ir zināmi 14-15 tūkstoši spēlētāju, kuri ir piemērojuši sev pašatteikumu. Kopš šā gada 1. maija piekļuve azartspēlēm piespiedu kārtā ir ierobežota arī tiem, kam ir uzturlīdzekļu parāds, - tie ir desmitiem tūkstošu cilvēku.
Pašatteikušos spēlētāju reģistrs nav vienīgais rīks, ko piedāvā valsts. Vēl ir pieejamas valsts apmaksātas psihologa konsultācijas. Ir arī atbalsta grupu tikšanās, un tas ir apsveicami no valsts puses, ka tādas tiek rīkotas.
Kādus riskus atbildīgas spēles jomā rada nelegālie operatori?
“Vēlos pievērst uzmanību, ka esošais reģistrs darbojas tikai licencētajiem operatoriem. Nelicencētie tiešsaistes kazino ir ieinteresēti gūt lielu, bet īslaicīgu peļņu, tāpēc, protams, par jebkāda veida kontroles mehānismiem nevar būt ne runas. Papildus negodīgai spēlei pie nelicencētiem operatoriem, tie arī nekādā veidā neierobežo smagā azartstpēļu atkarībā esošus spēlētājus,” skaidro Niedra.
Trēgers bilst, ka ir jāsaprot, kādēļ tie nelicencējas konkrētā jurisdikcijā un kādēļ tie nepiedāvā noteiktus godīgas spēles instrumentus, lai šo licenci saņemtu. Arī Trēgers uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem varētu būt tas, ka šie nelicencētie operatori ir maksimāli ieinteresēti nopelnīt, tāpēc tā viņu darbība būs maksimāli vērsta uz to, lai viņu pakalpojumi plaši tiktu izmantoti, un šeit būs izmantota arī agresīva mārketinga komunikācija.
“Ir atšķirīgi veidi, kā darboties un pelnīt, un tas veids, kuru praktizē nelicencētās spēļu vietnes, nav pieņemams atbildīgiem operatoriem.
Viņi uzskata, ka visa viņu darbība ir vērsta, lai eskalētu spēlēšanas apjomu uz klientu rēķina, nepiedāvājot neko pretī, kas spēlēšanas apjomu varētu ierobežot, piemēram, piedāvājot apdomāšanās iespēju vai kādus citus instrumentus. Tas nav viņu interesēs,” saka Trēgers.
Licencēto operatoru interesēs ir piedāvāt ilgtspējību, un atšķirībā no nelicencētajiem pakalpojumu sniedzējiem, legālie pakalpojumu sniedzēji ir gatavi upurēt daļu ienākumu, veidot atbildīgu spēles vidi.
“Ja cilvēki izklaidējas tādās robežās, ka tas nekādi neietekmē viņu situāciju, tad arī problēma nerodas arī nozarei. 94-95% spēlētāju nav nekādu negatīvu seku no spēlēšanas, bet mums ir jārūpējas par atlikušo daļu, kuri izjūt šīs negatīvās sekas,” noslēdz Trēgers.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrību (LIAB).
