Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu apliecinājis savas valsts uzņēmēju interesi par dzelzceļa "Rail Baltica" projektu.
Kā informēja prezidenta kancelejā, Latvijas Valsts prezidents aicināja Zviedrijas uzņēmumus investēt "Rail Baltica" infrastruktūrā. Runājot par citiem Eiropas infrastruktūras projektiem, Levits un Levēns pārrunāja Trīs jūru iniciatīvas sniegtās iespējas.
"Zviedrija, kā lielākais investors Latvijā un valsts ar vislielāko tirdzniecības apjomu Latvijai, ir būtisks ekonomiskās sadarbības partneris arī turpmāk," uzsvēra Valsts prezidents.
Tāpat Levits akcentēja, ka politiskā, ekonomiskā, kultūras sadarbība svarīga arī lielākā - Baltijas un Ziemeļvalstu, kā arī Eiropas Savienības (ES) - mērogā.
Levits un Levēns tikšanās laikā arī uzsvēra Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju jomās, lai veicinātu reģiona un visas ES attīstību un konkurētspēju. Izteikts gandarījums par oficiālās vizītes laikā noslēgtajiem sadarbības memorandiem starp Latvijas Universitāti, Upsalas Universitāti un Karolinskas Institūtu.
Vienlaikus apspriestas ES Austrumu partnerības aktualitātes, atbalstot Gruzijas, Ukrainas, Moldovas eirointegrācijas gaitu. Pārrunājot situāciju Baltkrievijā, Levits un Levēns izteica Latvijas un Zviedrijas atbalstu tālākām stingrām ES sankcijām pret Baltkrieviju, izsakot atbalstu baltkrievu tautas demokrātiskajiem centieniem.
Tāpat pārrunāta NATO attiecību veicināšana ar Zviedriju NATO partnerības politikas ietvaros, uzsverot kopīgās intereses reģiona drošības garantēšanā. Abas puses kā būtiskas izcēla transatlantiskās attiecības, kas NATO partnerībā vieno valstis demokrātijas un drošības vērtību aizstāvēšanai.
Kā ziņots Levits no 20.jūnija līdz 22.jūnijam uzturas oficiālā vizītē Zviedrijā, lai, atzīmējot simtgadi kopš abu valstu attiecību nodibināšanas de iure un trīsdesmitgadi kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas pēc neatkarības atgūšanas, tiktos ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu, Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju Andreasu Norlēnu un premjerministru Stēfanu Levēnu.