Atgriešanās birojos būs daudz sarežģītāka, nekā varējām iedomāties

FOTO: Pexels

Pagājušajā gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, visā pasaulē uzņēmumi un izglītības iestādes mainīja ierasto darba režīmu, liekot strādāt (un mācīties) no mājām. Iespējams, ka pirms gada neviens vēl īsti nedomāja par to, kā tas būs – atgriezties klātienes darbā.

ASV tirgus izpētes un konsultāciju kompānijas “TECHnalysis Research” analītiķis Bobs Odonels norāda, ka sākotnēji attālinātais darbs un mācības tika uztvertas kā īslaicīga situācija, kurā visi koncentrējās uz darba veikšanu attālināti.

Ir pagājis pusotrs gads, un realitāte ir tāda, ka atgriešanās darbavietās un skolas solos notiek daudz lēnāk, nekā kāds iepriekš varēja paredzēt. Un tas savukārt ir radījis zināmas problēmas.

“Ironiski, ka, jo vairāk par to lasu, jo vairāk par to runāju ar cilvēkiem, jo vairāk par to domāju, jo vairāk esmu pārliecināts, ka atgriešanās klātienes darbā būs daudz sarežģītāka, nekā mēs to varam iedomāties. Daudz, daudz sarežģītāka,” saka Odonels.

36

Krīzes sākumā pandēmija radīja daudz nezināmā – bailes par ekonomikas sabrukumu un citām globālām kataklizmām. Tomēr – šīs problēmas puslīdz ir novērstas, bet darba tirgus jomā bažas par to, ka cilvēki mājās nespēs strādāt, pierāda pretējo – cilvēki var strādāt attālināti un var to darīt pat produktīvāk nekā jebkad iepriekš.

“Tas par kaut ko noteikti liecina. Migrācija prom no biroja ir likusi daudziem uzņēmumiem investēt jaunu datoru iegādē, investēt jaunās attālinātā darba sistēmās, izstrādāt dažādus jaunus darba modeļus, lai nodrošinātu to, ka darbs, kas iepriekš tika paveikts birojā, ir paveicams no jebkuras vietas, kur vien pieejams internets. Un tas ir izdevies lieliski,” pauž Odonels.

Protams, ļoti daudzi cilvēki šajā laikā ir meklējuši informāciju par to, kā veiksmīgi strādāt (un/vai mācīties) no sava dīvāna. Tas ir bijis jautājums ne tikai strādājošajiem, bet arī vadītājiem. Līdz ar to darba tirgū ir notikušas dramatiskas pārmaiņas domāšanā, kā arī tagad tiek izmantoti tādi darba rīki, par kuriem mēs iepriekš pat iedomāties nevarējām.

“Senie sapņi un solījumi par to, ka tehnoloģijas ļaus mums strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas, kā izrādījās, bija visai tuvu. Vismaz – lielākajā daļā gadījumu,” norāda eksperts.

36

Tā rezultātā ir radušies arī dažādi jauni darba modeļi, par kādiem vēl pirms diviem gadiem bija dzirdējis vien retais, – par “hibrīda modeli”, kad cilvēki daļu laika var strādāt klātienē, bet daļu laika – attālināti. Vismaz 18 mēnešu ilgais pandēmijas laiks ir bijis piemērots brīdis, kad darba tirgum meklēt jaunus strādāšanas modeļus, kas būs aktuāli pēcpandēmijas pasaulē.

Pirmais (no daudziem) izaicinājums ir saskarsme ar video konferenču rīkiem. Jā, var godīgi teikt, ka liela daļa no mums nu ir kļuvuši par ekspertiem videokonferenču rīku jomā. Tomēr – atgriešanās klātienes sapulču telpās var būt grūtāka, nekā varētu likties.

Noteikti arī turpmāk daudzas sapulces noritēs attālināti, tomēr liela daļa uzņēmumu joprojām nav izveidojusi vienotu standartu, kā īstenot “sapulces viena klikšķa attālumā”. Pat ja tas nešķiet svarīgi, jāatceras, ka uzņēmumā, kas īsteno “hibrīddarba” modeli, attālināto sapulču rīkošana ir ļoti nozīmīgs komunikācijas rīks, kas ļauj sasniegt ikvienu darbinieku jebkurā viņu atrašanās vietā.

Nākamais izaicinājums ir tas, kā notiks atgriešanās fiziskajā darba vietā. Ļoti ticams, ka darba devējs varētu pieprasīt no darbinieka, piemēram, vakcinācijas sertifikātu vai negatīvu Covid testu. Tāpat strādājošie, atgriežoties savās darba vietās, var piedzīvot dažādas citas problēmas, piemēram, bailes no tā, kā būs mainījušās attiecības ar kolēģiem, redzot viņus klātienē.

“Covid pandēmijas laikā uzņēmumi lielākoties cenšas saglabāt vienlīdzības sajūtu, un, piemēram, rīkojot klātienes sapulces, strādājošie var ņemt līdzi savus datorus, lai sajūtas būtu mazliet līdzīgas tam, kā sapulces notiek attālināti. Šī ir interesanta loģika, taču ir skaidrs, ka runāšana ar reālu personu nav aizstājama – agri vai vēlu runāšana ar datora vai telefona ekrānu vairs nebūs pietiekami efektīvs komunikācijas rīks un cilvēki paši gribēs klātienes komunikāciju ar kolēģiem,” saka Odonels.

Paredzams, ka būs arī daudzi uzņēmumi, kas vienkārši atjaunos klātienes darbu, neko nemainot savā darba modelī – it kā iepriekšējais pusotrs gads nebūtu bijis. Tas notiks vienkārši – cilvēki atgriezīsies savā darba vietā, viņi tiks klātienē iepazīstināti ar jaunajiem kolēģiem, kas pievienojušies komandai pandēmijas laikā, un pārējais viss notiks tieši tāpat kā agrāk.

“Zinu, ka vairākas kompānijas apsver iespēju iesaistīt darbiniekus aktīvākā rotācijā, respektīvi, kad darbiniekam katru dienu birojā ir cita darba vieta. Tas gan var radīt zināmu haosu domāšanā, it īpaši, ja strādājošais ir cilvēks, kam patīk stabilitāte un izplānot visu līdz pēdējam sīkumam,” skaidro eksperts.

Paredzams, ka atgriešanās klātienes darbā nozīmēs dažādus jaunus izaicinājumus, kā arī darba stratēģijas maiņu. Tas noteikti būs interesants process, un daudzas tehnoloģiju kompānijas to ir pierādījušas – ja uzņēmuma darbiniekiem un vadītājiem ir interese un vēlēšanās, tad var ļoti veiksmīgi izveidot hibrīda modeli, kad daļa darbinieku strādā birojā, bet daļa – attālināti.

“Mēs redzēsim daudz jaunu eksperimentu, kas varētu radīt nepatiku strādājošajos. Iespējams, ka daudzi strādājošie jau būs tik ļoti pieraduši pie darba mājās, ka nevēlēsies atgriezties klātienes darbā. Tādējādi paredzams, ka būs cilvēki, kuri šā iemesla dēļ mainīs darbu,” norāda Odonels.

Bez šaubām, atgriešanās klātienes darbā ir ļoti gaidīta visā pasaulē, tomēr ir skaidrs, ka izaicinājumu būs vairāk, nekā iepriekš varēja gaidīt. Jācer, ka uzņēmumi rīkosies atbilstoši situācijai un arī turpmāk būs elastīgi savos lēmumos attiecībā pret darbiniekiem, kuri dod priekšroku attālinātai strādāšanai.

Uz augšu
Back