EM pārstāvis: Covid-19 krīzē pārdot aizliegto preču sarakstu veidošana bija kļūda

Veikals "Rimi" tirdzniecības centrā "Origo" valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kad brīvdienās veikalos var iegādāties tikai pārtiku, higiēnas preces, dzīvnieku barību, preses izdevumus un sabiedriskā transporta biļetes. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Covid-19 krīzē pārdot aizliegto preču saraksta veidošana bija kļūda, ko nevajadzētu atkārtot, šodien Saeimas Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko.

Komisijas sēdē deputāts Valērijs Agešins (S) norādīja uz to, ka valdības iepriekš noteiktie ierobežojumi tirdzniecības jomā un sporta jomā bija absolūti neloģiski, tajā skaitā dīvainie aizliegto un atļauto preču saraksti. Tāpat arī deputāte Inese Voika (AP) izvaicāja Aleksejenko saistībā ar to, ka Covid-19 pandēmijas laikā uz laiku tika aizliegta konkrētu preču pārdošana.

Kā skaidroja EM pārstāvis, labāks risinājums par šādiem preču sarakstiem būtu bijis lemt par kādu iestāžu aizvēršanu Covid-19 izplatības ierobežošanai. Kļūda ar pārdot aizliegto preču sarakstiem radās, ņemot vērā, ka pandēmija bija jauna situācija un nebija pieredze, kā rīkoties, lai mazinātu saslimšanas riskus, izrietēja no ministrijas valsts sekretāra vietnieka teiktā.

Aleksejenko savā ziņojumā parlamentārās izmeklēšanas komisijai arī norādīja, ka 2020.gada martā tika izveidota uzņēmēju un valsts pārvaldes pārstāvju grupa, kas skatīja jautājumus par ierobežojumu noteikšanu Covid-19 izplatības mazināšanai. Tolaik diskusijās tika spriests par ierobežojumu ieviešanu, sākot no ļoti maigiem līdz visas ekonomikas aizvēršanai.

Viņš uzskaitīja visus ekonomikas atbalsta veidus, ko uzņēmējiem un darbiniekiem Covid-19 krīzes dēļ izmaksāja valsts. Vislielākais atbalsts sniegts dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās, 121 000 cilvēku saņemot kopā 165 miljonu eiro apmērā, atzīmēja EM pārstāvis.

Aleksejenko atzīmēja, ka 2020.gada pavasarī pirmajā krīzes vilnī ekonomikas kritums bija daudz būtiskāks visās ekonomikas jomās, jo tautsaimniecību negatīvi ietekmēja tieši pastāvošā neziņa par gaidāmo slimības izplatību. Savukārt otrajā vilnī 2020./2021.gadā kritums vairs nebija tik liels un eksportējošajiem uzņēmējiem pat pieauga apgrozījums, vērsa uzmanību EM pārstāvis.

Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.

Uz augšu
Back