Klauss: Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss piedalās preses konferencē, kurā informē par pilnveidotā mācību satura Sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, aģentūrai LETA intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Klauss sacīja, ka kopumā nozarei ir pietiekami lielas zināšanas un ir arī atbildīga rīcība no institūcijām un mežu īpašniekiem. Tādējādi egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes.

"Šogad tomēr bija atsevišķas lokālas vētras, un, ja šajās vietās neizdarīsim preventīvas darbības, tad tur nākamgad potenciāli būs tāds perēklis, ka bail," prognozēja Klauss, piebilstot, ka patlaban mežsaimniekiem ir svarīgi izvākt nogāztās egles, lai nākamgad nebūtu pamats runāt, ka ir radušies jauni mizgraužu perēkļi.

Tikmēr vaicāts par Eiropas "zaļo kursu" un tā ietekmi uz kokrūpniecības nozari, Klauss sacīja, ka Eiropas Savienības "zaļais kurss" zem sava jumta ir palicis daudz tematu un stratēģiju, proti, tam trūkst skaidras definīcijas.

"Kopumā jūsu jautājums ir tāds pats, kā pajautāt augstskolas studentam, vai esi gatavs dzīvei. Jā, daļā mēs esam gatavi, daļā neesam un vēl daļā pat nenojaušam, ar kādām lietām būs jāsaskaras," ironizēja Klauss.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "zaļā kursa" kontekstā kokrūpniecības nozarei iezīmējas lieli izaicinājumi saistībā ar plānoto Eiropas mežizstrādes apjomu samazinājumu, kur no vienas puses riski un izaicinājumi eksistē un jau ir aktuāli, taču no otras - ir virziens koksnes plašākai izmantošanai būvniecībā, kas atkal paver jaunas iespējas.

"Nav vienas atbildes, esam vai neesam gatavi, bet katrā ziņā mēs to uztveram nopietni, sekojam līdzi procesiem un mēģinām saprāta robežās tos ietekmēt," sacīja Klauss.

Uz augšu
Back