WSJ: "Facebook" iekšienē atzinis, ka "Instagram" kaitē pusaudžu garīgajai veselībai

FOTO: Reuters / Scanpix

“Facebook” iekšējos dokumentos uzņēmuma pārstāvji atzinuši, ka tai piederošais sociālais tīkls “Instagram” atstāj negatīvu ietekmi uz pusaudžu auditoriju, bet publiskajos izteikumos “Facebook” par to tikpat kā nerunā, liecina “The Wall Street Journal” publicētais pētījums.

Iekšējā izmeklēšana, kas notiek “Facebook” pēdējos trīs gadus, pierāda, ka “Instagram” rada nepareizu priekšstatu par ķermeņa tēlu vismaz trešdaļai meiteņu. Pētījumos atklāts, ka 52% pusaudžu atzinušas, ka skatīšanās uz “ideālajiem” foto sociālajā tīklā “Instagram” ir pasliktinājusi jau tā problemātisko sava ķermeņa pieņemšanu.

Vienā no prezentācijām teikts, ka starp “Instagram” lietotājiem – pusaudžiem ar suicidālām tendencēm 13% Lielbritānijā un 6% ASV savas pašnāvnieciskās domas saistīja ar “Instagram” un nespēju savu dzīvi padarīt “tikpat krāšņu un perfektu”, kāda tā ir citiem lietotājiem.

Svarīgākais secinājums, ko atklājuši pētnieki, – pastāv dažādas problēmas, kas ir izteiktas tieši “Instagram” vidē, bet tās nav tik izteiktas citās sociālajās platformās. Pirmkārt, nežēlīga “sociālā salīdzināšana”, kad cilvēki sevi salīdzina ar visbiežāk nesasniedzamiem “ideāluma” kritērijiem attiecībā uz ārieni, bagātību un veiksmi, ko faktiski propagandē ne viens vien influenceris.

Līdzīgas tendences ir novērotas arī platformā “TikTok”, kur galvenā koncentrēšanās ir uz kādas darbības veikšanu (piemēram, dejošanu), un “Snapchat”, kur aktīvi tiek izmantoti dažādi attēlu filtri un galvenā koncentrēšanās ir uz sejām. Savukārt “Instagram” galvenā koncentrēšanās ir tieši uz ķermeņa tēlu.

“Facebook” sāktais projekts “Project Daisy”, kas ļauj slēpt “patīk” atzīmes, nav devis būtisku uzlabojumu jauniešu sociālās labsajūtas jautājumā.

4

Pētījumā noskaidrots, ka “Instagram” auditorija šo trīs gadu laikā ir spējusi piesaistīt arvien vairāk auditorijas, un 40% no tās ir lietotāji, kas jaunāki par 22 gadiem. Šajā vecuma grupā tiek novērota tendence, ka samazinās “Facebook” lietošanas ilgums.

Šīs vecuma grupas auditorijā ir vērojama izteikta tieksme izskatīties ideāli un tā saucamo influenceru radītais saturs, kas visbiežāk ir idealizēts, liek jauniešiem tiekties pretim neaizsniedzamiem ideāliem, un, nespējot tiem atbilst, radīt dažādas problēmas, piemēram, depresiju, teikts “Facebook” iekšējās izmeklēšanas pētījumā 2020. gadā. Turklāt “Instagram” pastāv “jauniešiem bīstama”, algoritmu sastādīta lapa “Explore”, kurā “iespējams atrast vēl vairāk idealizēta satura”.

Turklāt “Facebook” šo problēmu nerisina, bet sociālā tīkla vadība (kas, visticamāk, ir labi informēta par iekšējās izmeklēšanas rezultātiem) publiski iepriekš minētās problēmas vai nu noliedz, vai padara tās par maznozīmīgām.

4

Martā “Facebook” vadītājs Marks Zakerbergs, uzstājoties ASV Kongresā, paziņoja, ka uzņēmums ir izpētījis “Instagram” ietekmi uz bērniem. Atbildē uz parlamentāriešu jautājumiem Zakerbergs neko nepieminēja par paša uzņēmuma veikto iekšējo izmeklēšanu, vien piebilda, ka “zinātniski veikti pētījumi attiecībā uz sociālo tīklu bīstamu ietekmi uz jauniešu psiholoģisko veselību nepastāv”. “Instagram” vadītājs Adams Moseri neizslēdza iespēju, ka “Facebook” gan varētu atklāt varasiestādēm iekšējās izmeklēšanas rezultātus, taču – tā ir tikai varbūtība.

“The Wall Street Journal” aptaujātie eksperti norāda, ka “Facebook” pieeja jautājumam par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešu depresiju un psiholoģisko veselību ir tāda pati kā tabakas nozares uzņēmumiem attiecībā pret smēķēšanas kaitīgumu. Netiek izslēgts, ka “The Wall Street Journal” publiskotais pētījums varētu kļūt par pagrieziena punktu.

“Ja mēs ticam, ka “R.J. Reynolds Tobacco” bija jābūt atklātai par smēķēšanas kaitīgumu un tās ietekmi uz plaušu vēzi, tad kāpēc gan neatzīt, ka “Facebook” ir jābūt pilnībā atklātai par to, ka sociālo tīklu lietošana var iedzīt jauniešus depresijā,” saka grāmatas “Selfiju paaudze” autore, Sandjego universitātes psiholoģijas profesore Džīna Tvendža.

Tikām “Instagram” vadītājs Moseri atzīst, ka sociālais tīkls meklē risinājumus, taču vienkāršas receptes nav. “Nevar tā vienkārši kaut ko atslēgt un izdzēst, un būt pārliecināts, ka tieši tas nostrādās. Tāpēc nereti no kāda satura aizliegšanas vai izslēgšanas kļūst arvien sliktāk,” tā Moseri.

Uz augšu
Back