“Bitcoin” ieguve rada tādu elektronisko atkritumu apjomu, kādu gada laikā rada Nīderlande, vēsta BBC. Aprēķināts, ka kriptovalūtas ieguvēji ik gadu rada 30 700 tonnu lielus elektroniskos atkritumus.
Pētījumā atklāj nozīmīgu problēmu saistībā ar "Bitcoin" ieguvi (18)
Kā aprēķinājuši Alekss Devrīss un Kristians Stolls, šāds elektronisko atkritumu apjoms nozīmē, ka viena transakcija, kas veikta ar “Bitcoin”, rada 272 gramus atkritumu. Salīdzinājumam – jaunais “iPhone 13” sver 173 gramus.
“Bitcoin” ieguvēji jeb tā sauktie “maineri” pelna naudu, radot jaunus bitkoinus, taču to ieguve prasa milzīgu enerģijas apjomu. Kriptovalūtu jomā nozīmīga loma ir arī transakcijām, kas ļauj iegūt vairāk digitālo monētu. Visā pasaulē tiek pievērsta uzmanība, tam cik daudz elektroenerģijas patērē bitkoinu ieguve. Globāli bitkoinu ieguvē tiek patērēts vairāk enerģijas nekā visās Filipīnās kopā, un tas negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.
Turklāt, kad “Bitcoin” ieguvē izmantotie datori noveco, tie kļūst par elektroniskajiem atkritumiem. Pētnieki aprēķinājuši, ka “Bitcoin” ieguvei izmantotās iekārtas vidēji kalpo 1,3 gadus. Tā rezultātā elektronisko atkritumu apjoms aug strauji, un pašlaik tas ir līdzvērtīgs tam, kādu gada laikā rada Nīderlandes iedzīvotāji. Aprēķinos ņemts vērā utilizācijai nodoto mobilo tālruņu, datoru, printeru un telefonu apjoms Nīderlandē.
Elektrība un jauda – tas ir izšķirīgs faktors “Bitcoin” ieguvē, tādēļ maineri regulāri meklē arvien jaudīgākas ierīces, kas attiecīgi arī patērē vairāk enerģijas. Tamdēļ ir audzis pieprasījums pēc lietojumprogrammu integrētajām shēmām (ASIC). Tomēr ar tām ir būtiska problēma – kad tās noveco, ASIC nevar “pārprogrammēt” citu uzdevumu veikšanai.
Kamēr mikročipus nav iespējams pārstrādāt, lielu daļu no bitkoinu ieguves aprīkojuma var pārstrādāt, atkārtoti izmantojot alumīniju un citus metālus. Globāli tikai 17% no elektroniskajiem atkritumiem tiek pārstrādāti. Visticamāk, šis rādītājs ir zemāks valstīs, kur ir visvairāk maineru, jo šajās valstīs ir ļoti vāji regulējumi attiecībā uz elektroniskajiem atkritumiem.
Neraugoties uz problēmām, ko rada strauji augošais elektronisko atkritumu pieaugums, nebūšanas ir arī citās jomās, kas ir atkarīgas no elektronikas, – šeit ir vērojams mikroshēmu trūkums.
Tādēļ pētnieki uzsver, ka viens no problēmas risinājumiem, gan attiecībā uz elektroniskajiem atkritumiem, gan uz elektronikas mikroshēmu trūkumu, ir mainīt veidu, kā transakcijas tiek veiktas, pārceļot tās uz citādāku sistēmu, kas prasa daudz mazāk enerģijas un jaudas. Tomēr, kā to izdarīt, pagaidām ir atklāts jautājums.