Nauda runā ⟩ Svarīgākais ir nevis tas, cik daudz naudas ir, bet kā to iztērē

Raidījumā "Nauda runā" par valsts budžetu diskutēja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks, Ārvalstu investoru padomes Latvijā vicepriekšsēdētāja, PwC vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Kāds ir topošais valsts budžets?

Tas ir pandēmijas ēnā tapis budžets, vēl nezinot, kādai situācijai Latvija ies cauri šajā rudenī un ziemā. 2022. gada budžetu var dēvēt par “interešu budžetu”.

“Visticamāk, situācija varēja būt dramatiskāka, ņemot vērā to, kas par budžeta veidošanu tika runāts pavasarī un vasarā. Kopumā rezultāts vērtējams adekvāti un pietiekami labi.

Jautājums ir par formu – klusumu, kāds bija saistāms ar budžeta izstrādi. Politiķiem var pārmest formu un neieklausīšanos, bet tā ir situācija, kad politiķi vairāk uzņemas risku uz sevi un bez liela trokšņa nonāk pie rezultāta,” skaidro Vilks.

Ārvalstu investoru padome nesen tikās ar valdību, runājot, kādas ir lielākās problēmas ārvalstu investoru ieskatā.

“Paceltās tēmas rezonē budžetā, taču jārunā par cilvēkkapitāla attīstību – iemaņu uzlabošanu visās vecuma kategorijās, jārunā par valsts pārvaldes reformu un kapacitātes uzlabošanu, kā arī digitalizāciju. Ir jārunā par lēmumu pieņemšanas procesu, kas balstīts uz datiem. Skatoties uz piedāvāto budžetu, šajās jomās ir redzama izaugsme, bet svarīgāk ir jautāt, nevis vai ir vairāk līdzekļi, bet gan – kā tiks izmantoti šie līdzekļi un kā notiks sadarbība starp ministrijām,” sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Ārvalstu investori gribētu redzēt konkrētas reformas. Ja skatās uz dažādām pozīcijām budžetā, ka šobrīd ir trīs ministrijas, kurām ir savs budžets. Tādēļ jājautā, cik konsolidēta ir rīcība, un kā tiek plānots paveikt plānotos uzdevumus.

Eiropas Komisijai ir savs skatījums uz budžetu, taču tas tiks vērtēts tad, kad valsts oficiāli pieņems šo budžeta projektu. Latvija var balstīties uz rekomendācijām, kas tika sniegtas šā gada vasarā, un var vērtēt, cik lielā mērā šis budžets atbilst vai neatbilst rekomendācijām.

“Šis ir krīzes laika budžets. Tas ir atbalstošs, ekonomiku stimulējošs budžets. Ir labi, ka ir daudz līdzekļu investīcijām, kas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām. Redzam, ka daudz līdzekļu klāt ir veselības aprūpei. Vēl labi ir tas, ka tiek celts neapliekamais minimums – tas bija jādara, lai atslogotu mazāk nodrošinātos iedzīvotājus,” saka Zemītis.

Varam būt droši, ka Eiropas nauda Latvijai būs vismaz 10 gadus. Finanšu ministrija ir rēķinājusi, ka standarta kohēzijas finansējumā un Eiropas atveseļošanās mehānismā Latvija saņems ap desmit miljardiem eiro. Šeit gan ir jāveic reformas un investīcijas, kas tiek rekomendētas.

“Eiropas Komisijas pozīcija ir tāda, ka neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze, mums ir jāpadara ekonomika gudrāka, jāinvestē cilvēkkapitālā – cilvēku zināšanās, prasmēs un iemaņās.

Pirmo reizi ilgākā laika posmā redzam lielāku naudu zinātnei, kas ir ļoti pozitīvi. Tomēr ir ļoti būtiski, kādas reformas tas nes līdzi, kā tiek pārkārtotas augstskolas. Nauda neatrisina visas problēmas.

Kopumā budžets ir gana sabalansēts un ilgtspējīgs, līdz ar to Latvija ir ievērojusi fiskālās disciplīnas nosacījumus,” saka Zemītis.

Dzīve, esot parādā

Tajā brīdī, kad tika sagatavots budžets, nebija redzami divi tik nopietni signāli, kas pašlaik ir aktuāli.

“Pirmkārt, nevarēja prognozēt, ka pandēmijas ietekme būs tik ilgstoša. Otrkārt, nevarēja paredzēt, ka cenu šoks būs globāls un tik straujš. Līdz ar to arī šeit, ka šis cenu kāpums varētu tikt daļēji kompensēts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Šie ir neatrisināti jautājumi, kas jāpatur prātā. Jebkura valsts saskaras ar šo bezprecedenta situāciju,” saka Vilks.

Ir nepieciešams aktīvāks darbs, veidojot atbalsta sistēmas, jo ir jāstrādā gan ar tām sociālajām grupām, gan ar uzņēmumiem, kam ir lielākas ekonomiskās problēmas.

Latvijas ekonomika ir relatīvi labā kondīcijā, un arī nākamgad mēs varētu noturēt šo situāciju. Valsts parāds, Latvijas Bankas ieskatā, nesasniegs 50% no IKP.

“Ar aizņemšanos jābūt uzmanīgiem, jo ir jābūt pārliecībai, kur tā nauda aiziet un kādos apjomos. Mums ir pašu radīta rezerve, prātīgi veidojot budžetu. Mums joprojām ir viena no labākajām fiskālajām disciplīnām Eiropā,” norāda Vilks.

Dzīvot uz parāda īstermiņā nav problēma, ja ieguldītie līdzekļi ir izmantoti ilgtspējīgi ar efektu nākotnē.

“Ja mēs šos līdzekļus vienkārši apēdam un izmantojam īstermiņa sabalansēšanas mērķiem, to ārvalstu investori neatbalsta. Investori runā par reformām, ko pandēmija ir izgaismojusi, – digitalizācija, augstskolu reformas, zaļais kurss un valsts transformācija kopumā.

Šīs lietas ir kritiskas, lai nevis iztērētu līdzekļus un paliktu tur, kur esam, bet lai iztērētu tos lietderīgi, lai nākotnē mēs dabūtu ko tādu, ar ko lepoties,” saka Elksniņa-Zaščirinska.

Šobrīd striktie fiskālie ierobežojumi, kas attiecas uz valstu budžetiem, ir nedaudz apturēti, jo valstīm ir jāļauj stimulēt ekonomiku. Par līdzekļu izlietojumu – Eiropas Komisija skatās, kā šie līdzekļi tiek tērēti, un to palīdz darīt Valsts kontrole, tāpat arī ministrijas tiek aicinātas kvalitatīvi tērēt šos līdzekļus.

“Ir bijuši gadījumi, kad Eiropas Komisija ir izteikusi piezīmes ministrijai par to, cik kvalitatīvi tiek tērēti šie līdzekļi. Attiecībā uz Eiropas fondiem pēdējos gados Latvija ir atbildīgāk izturējusies pret tiem. Protams, ir arī nepatīkamas situācijas, piemēram, būvnieku kartelis.

Tā ir nopietna situācija un ir risks, ka Latvijai būs jāatmaksā līdz 20% no Eiropas fondu naudas. Eiropas Komisijai ir nulles tolerance pret krāpšanos,” uzsver Zemītis.

Krīzes laikā ir grūti redzēt izrāvienu budžetā, bet šajā gadījumā, iespējams, varētu būt problēmas ar ieguldījumiem veselības nozarē, jo tā ir cietusi vissmagāk.

“Pieteiktās reformas diez vai īstenojas tā, kā plānots. Vilšanās varētu lielākais risks. Otra nozare – izglītība un pētniecība. Ir pozitīvas iezīmes, taču izdevumi palielināsies, šī būs joma, kam valstij būs jāpievērš lielāka uzmanība. Tās ir svarīgas lietas. Mēs gribētu redzēt, ka tuvākajā laikā varam runāt par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu, kad varētu pavērties labāka aina ar nodokļu iekasēšanu un ekonomisko aktivitāti,” saka Vilks.

Nodokļu politika

Lielākoties ir bijuši divi izmaiņu bloki – pirmā daļa ir skārusi valsts iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālo apdrošināšanu dažādām sociālajām kategorijām, piemēram, darbiniekiem, pašnodarbinātajiem. Otrā daļa ir izmaiņas netiešajos nodokļos – PVN, akcīzes nodokļi un dabas resursu nodoklis.

“Iedzīvotāju ienākumu nodoklis un sociālā apdrošināšana – tas ir ļoti jutīgs nodoklis. Pandēmijas sākumā pašnodarbinātas personas, kas nebija maksājušas pietiekami lielus sociālās apdrošināšanas maksājumus, cieta visvairāk. Runājot par mikrouzņēmumu nodokli, kas tika ieviests 2008. gadā finanšu krīzes laikā, tas “izdzīvoja” līdz nākamajai krīzei, kad bija skaidrs – šis nodoklis ir jāmaina. Kādas mācības var gūt no tā? Protams,  neapliekamā minimuma celšana un sociālā nodokļa likmes samazināšana ir solis uz priekšu, taču tam būtu jābūt lielākam, lai būtu lielāka nozīme,” saka Elksniņa-Zaščirinska.

Soļiem un reformām ir jābūt virzītām sfērā par ienākumu nodokli un sociālo apdrošināšanu. Latvijas kaimiņvalstis spēj atbalstīt valsts budžetu ar mazākām nodokļu likmēm.

“Redzam, ka pandēmijas laikā pieaug aplokšņu algas un ēnu ekonomika. Jāsaprot, kāda ir korelācija starp nodokļiem, veidu, cik sarežģīti ir maksāt nodokļus, un spēju nopelnīt. No vienas puses, mums ir jārunā, kā nodokļi kā instruments varētu atbalstīt vai kavēt kādu rīcību saistībā ar turpmāku attīstību, piemēram, zaļais kurss, kurā nodokļi var būt gan  atbalsta, gan aizlieguma instruments,” saka Elksniņa-Zaščirinska.

Lai samazinātu nodokļus strādājošajiem, darīts ļoti maz.

“Tas arī tracina, jo gaidas ir lielākas. Gadu no gada gaidām, ka būs lielākas, it īpaši salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem. Beigās dzirdam atrunas, ka “nav īstais brīdis”, “jāievēro fiskālā disciplīna”, “pandēmija” un citas. Paiet vienas vēlēšanas, otras...

Tā ir liela politiskā izšķiršanās, kas kādreiz ir izdarīta gan Lietuvā, gan Igaunijā. Kaut kad tas brīdis ir jānoķer. Visticamāk, kāds lielāks solis būtu bijis pirms gada, ja nebūtu bijusi pandēmija. Latvijas Bankas ieskatā, sperot lielāku soli, varam iegūt vairāk. Samazinot sociālās iemaksas par četriem procentpunktiem, tās summas valstij ir līdzīgas, kādas bija helikoptera naudām, kas šā gada sākumā tika piešķirtas sabiedrībai. Varam redzēt, ka nav politiskās vilkmes, lai spertu lielākus soļus, bet tas būtu jādara,” norāda Vilks.

Zaļais kurss un budžets

Eiropas Savienība iet uz zaļās transformācijas pusi, piesakot ambiciozus mērķus, piemēram, gan klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, gan emisiju samazinājumu par 55% līdz 2030. gadam. Šie mērķi prasīs lielas investīcijas no valsts budžeta.

“Ja skatāmies uz budžeta zaļināšanu, tad daļa Eiropas valstu, kā Vācija, Austrija un Dānija, pieņem konkrētus pasākumus. Vācijā tika pieņemts lēmums samazināt PVN dzelzceļa pakalpojumiem, lai cilvēki vairāk izmantotu šādu transporta veidu. Ir dažādas subsīdijas un citi pasākumi, lai īstenotu šo zaļo politiku. Ja kritiski skatāmies uz pēdējo gadu Latvijas budžetiem – neredzam daudz pasākumu budžeta zaļināšanai. Esam runājuši par nodokļu sistēmas konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, bet mazāk esam runājuši par budžeta ilgtspēju. Kādā brīdī Covid krīze būs pagātne, bet klimata krīze ne. Tāpēc būtu labi, ja diskusija starp sabiedrību, uzņēmējiem un valsti par zaļajiem pasākumiem būtu izteiktāka. Ir jāmaina valsts un biznesa virziens zaļajā virzienā,” uzsver Zemītis.

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem. #NEPLP2021