Mediķi aicina lielākus līdzekļus algām paredzēt uz valsts parāda pieauguma rēķina

Organizācijas vērsušās pie Saeimas deputātiem, jo uzskata, ka "sadarbība ar valdību ir nonākusi strupceļā" ne tikai jautājumā par Covid-19 pandēmijas krīzes vadību, bet arī par veselības aprūpes nozares ilgtermiņa attīstību un valsts budžetu 2022.gadam.

Vēstulē organizācijas rosina 2022.gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10%, iztrūkstošo finansējumu - aptuveni 40 miljonus eiro no nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro - piešķirot uz valsts parāda rēķina. Cīnoties ar Covid-19 pandēmijas sekām, valsts parāds gan jau ir sasniedzis aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta, un fiskālās disciplīnas uzraugi iesaka to vēl vairāk neaudzēt.

Asociācijas uzskata, ka piedāvātais ieguldījums būs atbilstošs Veselības ministrijas izstrādātājam indikatīvajam piecu gadu algu palielināšanas plānam. Pretējā gadījumā organizācijas paredz, ka Latvija saskarsies ar ārstu, ārstu palīgu, māsu, māsu palīgu un vecmāšu nākamo migrācijas vilni - aizplūšanu no veselības aprūpes uz citām tautsaimniecības nozarēm vai aizbraukšanu no Latvijas.

Tāpat organizācijas aicina veikt veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšanu, ieguldot līdzekļus, lai samaksa par pakalpojumu atbilstu reālām izmaksām, kā arī īstenot slimnīcu līmeņošanas reformu, nosakot pakalpojumu sadalījumu, pieejamību un spēju šos pakalpojumu nodrošināt atbilstoši pietiekamam manipulāciju skaitam, lai arī reģionos iedzīvotājiem būtu pieejama kvalitatīva veselības aprūpe.

Pēc organizāciju paustā, valsts budžeta finansējums veselības aprūpei Latvijā esot vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs, bet cilvēkresursu trūkums esot sasniedzis katastrofālu atzīmi. "Tāpēc mūsu kā veselības aprūpē strādājošo profesionālais un ētiskais pienākums ir politiķiem atgādināt: slims cilvēks - slima valsts," rakstīts vēstulē.

Asociācijas īpaši skumdinot tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas Latvija startēja no vienas izejas pozīcijas, šajos gados esot spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus. Saskaņā ar jaunākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā Latvijā bijis 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi - 2505 un 2512 eiro.

"Veselības aprūpe ir nevis valsts budžeta izmaksu pozīcija, bet investīcija sabiedrības veselībā un labklājībā.

Diemžēl 30 neatkarības gadu laikā, šī visiem zināmā patiesība nekad nav atspoguļojies Latvijas valsts budžetā," pausts vēstulē, pamatojot šādu nostāju ar vīdēja mūža ilguma rādītājiem, kas, pēc "Eurostat" datiem, Latvijā pērn bija 75,7 gadi, Igaunijā - 78,6 gadi, bet Norvēģijā - 83,3 gadi.

Kā skaidro organizācijas, nepietiekamas veselības aprūpes finansējuma rezultātā katru gadu Latvija zaudē ne tikai iedzīvotājus, bet vidēji arī 200 ārstus, kas dodas prom no Latvijas. "Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt "sarkanajā grāmatā", jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco - ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums - 54 gadi, bet māsu vidējais vecums - 48 gadi," raksta vēstules autori.

Vienlaikus asociācijas pašreizējo Latvijas medicīnas personāla relatīvo skaitu uz iedzīvotāju skaitu vērtē dramatisku. Šobrīd uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas, kamēr Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 3,4 un 6,2, bet Lietuvā - 4,5 un 7,8. Atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm esot vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā - 17,2 māsas.

"Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ, mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt," pausts vēstulē.

Medicīnas darbinieku profesionālās organizācijas aicina likumdevēju neatkārtot valdības kļūdas un iesaistīt valsts budžeta apspriešanā nozares profesionāļus. Vēstules autori pauž gatavību sarunām gan frakciju, gan komisiju, gan visas Saeimas līmenī.

Jau ziņots, ka trešdien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) izplatīja aicinājumu Saeimas deputātiem nebalsot par nākamā gada valsts budžetu, kamēr netiek nenodrošināts mediķu atalgojuma pieaugums vismaz par 10% 2022.gadā.

Pēc LVSADA paustā, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās un sarunās ar Veselības ministriju esot panākusi konceptuālu vienošanos, ka 2022.gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām.

Savukārt valdība ir uzsvērusi, ka lielākas summas mediķu algām atvēlēt nevar, jo tad nebūtu iespējams palielināt algas citās nozarēs, piemēram, skolotājiem, iekšlietu sistēmas un kultūras darbiniekiem.