Atsevišķi deputāti apšauba politisko amatpersonu atalgojuma palielināšanu

Komisijas vairākums gan konceptuāli atbalstīja attiecīgo grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Valsts pārvaldes komisija ir līdzatbildīgā komisija, savukārt atbildīgā komisija par likumprojektu ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) vaicāja, cik šis likumprojekts ir ilgtspējīgs, un vai pēc diviem gadiem atkal nebūs jāklausās Valsts kancelejas (VK) pārstāvjos, ka valsts pārvaldes atalgojums joprojām nav konkurētspējīgs.

Valainis rekomendēja no likumprojekta izņemt ārā atalgojuma pieaugumu, piemēram, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Politiķis norādīja, ka šie priekšlikumi būtu jāizdiskutē atsevišķi, jo pašlaik neesot iespējams paskaidrot, kāpēc par 42% plānots algas pieaugums premjeram un par 30% ministriem.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) neiebilst pret sistēmas sakārtošanu, taču politiķe šaubās, vai ir īstais brīdis celt atalgojumu augstākajām amatpersonām, ja, pēc viņas teiktā, nav aptverts viss laukums, tai skaitā arī augstskolu pasniedzēji, bērnudārzu audzinātāji un mediķi. Nepieciešama solidaritāte ar sabiedrību, ir jāpārdomā likumprojekta detaļas un virzīšanas temps, pauda Kursīte-Pakule.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) attālinātās sēdes tērzētavā gan skaidroja, ka pedagogu algas palielināšana ir paredzēta likumā. Līdzīgi VK pārstāve Laila Ruškule norādīja, ka pedagogu atalgojums netiek noteikts šajā likumā, savukārt mediķiem papildus minimālajam atalgojumam katra ārstniecības iestāde nosaka savas likmes.

Parlamentāriete Regīna Ločmele (S) norādīja, ka balsos pret šiem grozījumiem, jo bez valsts pārvaldes sistēmas audita, cik lietderīgas funkcijas pilda ierēdņi, būtu "absolūti nelietderīgi" atbalstīt viņu algu palielinājumu. Audits būtu jāveic ārējiem, ar valsts pārvaldi nesaistītiem pārstāvjiem, norādīja deputāte.

Savukārt deputāts Juris Pūce (AP) pauda, ka ir ļoti svarīgi pieņemt šo likumprojektu, jo šī atalgojuma reforma ir tik ilgi gaidīta un pozitīvi ietekmēs valsts pārvaldes darba kvalitāti. Politiķis aicināja nemeklēt "formālus argumentus" likumprojekta bremzēšanai, uzsverot, ka piedāvātās izmaiņas beidzot nodrošinās atalgojuma sabalansētību starp varu atzariem.

Komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) vaicāja, kāpēc šos grozījumus virza steidzami valsts budžeta pakotnes likumprojektos. Siliņa komisijas sēdē skaidroja, ka likumprojekts tiek virzīts skatīšanai, jo vidēja termiņa budžetā 2023.gadā tam būs fiskālā ietekme. Tāpat bija bažas, ka šī likumprojekta skatīšana varētu iestrēgt uz vairākiem gadiem, norādīja premjera pārstāve.

Ruškule komisijas sēdē prezentēja valsts pārvaldes atalgojuma reformas nepieciešamību, norādot, ka pašreizējā sistēma ar mazāku atalgojumu rada risku darba kvalitātei un ir radījusi grūtības atrast iestāžu atbilstošus vadītājus.

Grozījumi paredz maksimāli celt ierēdņu pamatalgu, samazinot piemaksas, norādīja VK pārstāve, kura skaidroja, ka tiks veidota pieeja, ka piemaksa ir kaut kas īpašs, nevis pienāksies automātiski. Atsevišķiem amatiem paredzēta darba tirgus koeficienta ieviešana, kas gan nepārsniegtu Ministru prezidenta atalgojumu.

Saeimas deputātam koeficientu paredzēts palielināt no no 3,2 līdz 3,5. Ja parlamenta deputāts pildīs vairākus pienākumus, tad maksimālais koeficients nedrīkstēs pārsniegt 6, norādīja Ruškule.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča pauda, ka LPS konceptuāli atbalsta likumprojektu, taču tajā ir jāveic uzlabojumi. Pozitīvi, ka grozījumos ir sakārtots jautājums, kā noteikt atalgojumu pašvaldību deputātiem, taču nepieciešams mainīt grozījumos paredzēto proporciju, ka pašvaldību deputātiem atalgojums būs nesalīdzināmi zemāks nekā valsts augstākajām amatpersonām.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets iepriekš apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir īstenot atlīdzības sistēmas reformu.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% līdz 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā - 6,852 miljoni eiro.

Tostarp Valsts prezidenta kancelejai - 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro 2024.gadā, Saeimai - 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro 2024.gadā, Ministru kabinetam - 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504 eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai - 90 435 eiro 2023.gadā un 101 340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai - 392 747 eiro 2023.gadā un 426 451 eiro 2024.gadā.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.