Ašeradens: Pēterbaznīcas zemesgabalu nodalīšanā manāmi nopietni likuma pārkāpumi

TVNET/LETA
Ašeradens: Pēterbaznīcas zemesgabalu nodalīšanā manāmi nopietni likuma pārkāpumi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 5
Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgas Svētā Pētera baznīcas zemesgabalu nodalīšanā, kas notika 2002.gadā, ir redzami ļoti nopietni likuma pārkāpumi, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Trešdien notikušajā komisijas sēdē deputāti turpināja izskatīt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu. Iepriekšējā komisijas sēdē parlamentārieši konceptuāli vienojās, ka baznīcas īpašumtiesības nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, kuru veido Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) un Vācu Svētā Pētera draudze. Vienlaikus dievnama īpašumtiesības ļoti vēlējās iegūt Rīgas dome.

Kā pirmais no priekšlikumiem, kuru vakar izskatīja komisijā, bija par īpašumtiesību nodošanu nodibinājumam, kā arī atsevišķu detaļu precizēšanu, piemēram, ka valsts nodod bez atlīdzības zemes gabalu 2788 kvadrātmetru platībā un uz tā esošo Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku kopā ar kustamiem piederumiem (blakuslietām).

Tāpat likumā piedāvāja nostiprināt normu, kas paredz, ka zeme zem ēkas arī ir nododama nodibinājumam. Parlamenta Izglītības komisijas priekšsēdētājs Ašeradens akcentēja, ka

Rīgas domei, mēģinot tikt pie šī vēsturiskā zemes gabala, pietika drosmes "apgriezt" baznīcas daļas, "izgriežot" no tās ārā veselu zemesgabalu.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis stāstīja, ka šobrīd intensīvi norit darbs pie tā, lai Saeimai drīzumā nodotu aptuvenu Pēterbaznīcas zemes plānu. Viņš atklāja, ka otrdien izskatījis arhīva materiālus un secinājis, ka situācija ir diezgan sarežģīta.

Unikālo baznīcas portālu daļas atrodas uz Rīgas pašvaldības zemes, un mērīšana iepriekš notikusi, nerēķinoties ar atsevišķām baznīcas daļām, pauda Dambis. Tad, kad būs tapis precīzāks plāns, NKMP vadītājs varēšot ieteikt, kādu formulējumu ietvert likumā, ņemot vērā, ka precizētajai teritorijai ir jāaptver viss ēkas gabals gan virszemē, gan pazemē, lai pēc tam nebūtu strīdi un jautājums nenonāktu līdz tiesai.

Ašeradens pieļāva, ka lieta varētu nonākt līdz tiesai, "redzot Rīgas domes attieksmi". Viņš atklāja, ka šobrīd zemes gabalu nodalīšanā redzami ļoti nopietni likuma pārkāpumi. Rīgas dome esot panākusi, ka vēsturiskā baznīcas teritorija ir ierakstīta uz tās vārda, neskatoties uz to, ka tur atrodas kapi un ka tā vienmēr ir bijusi baznīca.

Domei gan "neesot bijusi drosme" ierakstīt sev zemi zem baznīcas, bet tas izdarīts "brutālā veidā", ka daļa baznīcas palikusi domes īpašumā, teica politiķis. Likumā to ir jānoregulē un komisijai jārod veids, kā to izdarīt, akcentēja Ašeradens.

"2002.gadā terases bija svarīgākas par baznīcu, lai tās izīrētu, tāpēc Rīgas dome par tām cīnījās,"

teica Ašeradens, paskaidrojot, ka alus terašu ierīkošana ap baznīcu bijis vienīgais iemesls, lai tā rīkotos. Attiecīgi vēl paliek jautājums par to, kā baznīcai piekļūt vai pie tās piebraukt.

Runājot par Rīgas domi, Ašeradens bija skarbs, sakot, ka ir ticies ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kurš bijis pārsteigts par procesu, kādā šis īpašumtiesību jautājums 2002.gadā virzījies. Viņš saskatījis vairākus likuma pārkāpumus, kas notikuši zemesgrāmatu tiesnešu rīcībā.

Vienīgais, kas galvaspilsētas domi sargājot, ir Civillikumā noteiktais desmit gadu noilgums un tas, ka neviens šo procesu nepārsūdzēja.

Tomēr šokējošākais esot zemes mērījums ap baznīcu, proti, uzmērījums bijis ļoti rupjš, nogriežot nost daļas no baznīcas, norādīja komisijas priekšsēdētājs. "Mēs nevaram nekādā veidā teikt, ka Rīgas dome ir rīkojusies kā rūpīgs saimnieks," pauda politiķis, piebilstot, ka uz zemesgabala atrodas arī seni apbedījumi, un tas vienmēr bijis saistīts ar baznīcu.

Ašeradens sēdes laikā atvainojās par "toni", argumentējot, ka emocionāli pašvaldības domes rīcība pirms teju 20 gadiem nešķiet pieņemama. Pēc viņa domām, situācija ir ļoti jocīga, ka šobrīd jācīnās par baznīcai vēsturiski piederošu zemi.

Vienlaikus deputāts pauda cerību, ka Rīgas domei "pietiks godaprāta" atdot pieminekli, kas [baznīcai] pienākas. Ja nē, tad būšot jārisina gari, juridiski strīdi.

Tikmēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone vērsa uzmanību, ka baznīcai ir arī pazemes daļa jeb pamati, kas juridiski ir absolūta ēkas sastāvdaļa. Ja nodibinājumam tiek nodota ēka kopā ar zemi, tad zemes platībai jābūt vismaz tik lielai, lai tā nosegtu pamatu daļu, akcentēja juriste.

Vienlaikus viņa norādīja, ka Rīgas domei ir blakus esošā teritorija, kuru nevar pievienot baznīcai, lai savienotu ēku ar zemi vienotā nekustamajā īpašumā. Šis ir jautājums, pie kura juridiski jāstrādā. Paredzēts, ka vēlāk parādīsies priekšlikumi, kā šo sadarbību starp diviem zemes īpašniekiem regulēt.

Tāpat komisijas locekļi sēdē diskutēja par nodibinājuma pienākumiem. Likumā plāno noteikt, ka nodibinājums nodrošina Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu jo īpaši restaurāciju saskaņā ar valsts izvirzītām prasībām un nodrošina tā turpmāku publisku pieejamību, kā arī veic nepieciešamos izpētes darbus, izstrādā baznīcas saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, restaurācijas projekta dokumentāciju un nodrošina restaurācijas darbu veikšanu. Deputāti šo priekšlikumu atbalstīja.

Parlamenta Izglītības komisijā arī tika izskatīts pants par Rīgas Svētā Pētera baznīcas piegulošo teritoriju, kurā plānots atrisināt situāciju par zemesgabalu, kas ir dabiska īpašuma sastāvdaļa.

Dambis klāstīja, ka arheoloģiskie darbi nav notikuši visā teritorijā, tomēr secināms, ka visa teritorijas daļa ir saistīta ar kapiem. Tie esot vieni no senākajiem apbedījumiem, pat līdz 22 kārtām. Šī kapsēta esot visintensīvāk un visilgstošāk sešu gadsimtu periodā izmantotā kapsēta Vecrīgas teritorijā.

Sēdes noslēgumā komisijas vadītājs paziņoja, ka nākamtrešdien, 3.novembrī, plānots likumprojekta izskatīšanu otrajam lasījumam pabeigt.

Vienlaikus LELB Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis norādīja, ka Rīgas pašvaldība boikotē 33,5 miljonu eiro ziedojumu Pēterbaznīcas atjaunošanai un draud atņemt tiesības uz baznīcu.

Viņš informēja, ka pēdējā laikā Rīgas Svētā Pētera baznīcas kontekstā tiekot apzināti izplatītas viltus ziņas,

un LELB vēlas kliedēt "absurdos" apgalvojumus. LELB tiekot apmelota par "it kā Pēterbaznīcas pārdošanu Vācijai". Viņuprāt, ir noticis mēģinājums viltot vēstures faktus, kā arī tiekot kurināts naids, kas apdraud līdz šim Latvijā pastāvošās ekumeniskās attiecības.

Baznīcas pārstāvis atzīmēja, ka to, cik ļoti nepieciešama Pēterbaznīcas pilna apjoma rekonstrukcija un, cik trūcīgi līdz šim ir realizēta baznīcas apsaimniekošana Rīgas pašvaldības un tā vadītāja paspārnē, katrs var pārliecināties klātienē vai izlasot mantojuma pārvaldes atzinumu Saeimai, kurā tika konstatēts, ka sanācijas vajadzības ir 25 līdz 35 miljonu eiro apmērā. Tas arī fiksēts Valsts kontroles secinājumā.

Lai glābtu šo dievnamu, LELB Vācu Svētā Pētera draudzes mērķtiecīgi sagatavoja un iesniedza pieteikumu Vācijas parlamentā. Vācijas parlaments paredzējis ziedot 33,588 miljonus eiro Pēterbaznīcas pilnai rekonstrukcijai. Šie līdzekļi neesot mēģinājums iejaukties jebkādos Latvijas procesos, bet gan rezultāts LELB darbam.

"Pretēji atsevišķu Rīgas Domes pārstāvju izplatītajiem sagrozītajiem faktiem, Vācijas ziedojumam nav saistības ar jebkādām tirdzniecības shēmām vai tamlīdzīgiem kaitnieciskiem nodarījumiem Rīgai un Latvijai. Tieši pretēji - draudze, kas ir baznīcas vēsturiskais īpašnieks, vēlas gādāt par savu dievnamu," uzsvēra Upītis.

Viņš norādīja, ka Rīgas pašvaldība vēlas pārņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcu savā īpašumā, aizbildinoties, ka tas vēsturiski ir pašvaldības nekustamais īpašums. Pretēji minētajam, Pēterbaznīca nekad neesot bijusi Rīgas rātes, Rīgas pašvaldības vai Romas katoļu baznīcas īpašums. Upītis atsaucās uz 1888.gada 29.aprīļa Rīgas rātes protokolu, kurā minēts, ka noteikti īpašumi "kopš neatminamiem laikiem pieder Svētā Pētera baznīcai". Tie tika ierakstīti arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatās, kuras glabāja pilsētas pārvalde kā Pēterbaznīcas īpašumu.

Līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieks zemesgrāmatā bija baznīcai piederīgā vācu Sv. Pētera draudze. Pēc okupācijas par atsavināto dievnamu draudze neesot saņēmusi kompensācijas.

Vienlaikus Upītis uzsvēra, ka Satversme paredz valsts un baznīcas šķirtību, kā arī pašvaldības pamatfunkcija nav sakrālas darbības nodrošināšana ar Rīgas pašvaldības nodokļu maksātāju līdzekļiem.

"Rīgas Svētā Pētera baznīca ir visā Eiropā pazīstama ar savu reformācijas identitāti. Tai piemīt svarīga vēsturiska loma kā daļai no agrīnā reformācijas šūpuļa visam Baltijas jūras krastos esošajām zemēm un kalpo kā apliecinājums mūsu pārliecinoši senajai piederībai Eiropas kultūrtelpā," akcentējis LELB pārstāvis, piebilstot, ka Eiropas kultūrtelpā dievnamus pieskaita reliģiskajām organizācijām, jo tā ir pamatfunkcija, kādēļ tie tika būvēti.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu