Ķīnā rekordaugsta inflācija; pastāv bažas arī globālā līmenī

FOTO: EPA/Scanpix

Inflācijas pieaugums ir vērojams visā pasaulē, un īpaši sāpīgi tas jūtams Ķīnā, kur pagājušajā mēnesī novērots rekordliels ražošanas cenu pieaugums. Turklāt cenu pieaugumu arvien vairāk sāk izjust arī vietējie patērētāji, vēsta CNN.

Ķīnas Nacionālais statistikas birojs trešdien ziņoja, ka ražošanas cenu indekss oktobrī pieaudzis par 13,5%, salīdzinot ar oktobri pirms gada. Septembrī ražošanas cenu pieaugums pārsniedza 10%. Statistikas dati liecina, ka ražošanas cenu pieaugums pagājušajā mēnesī bijis straujākais, kopš šādi dati vispār tiek apkopoti.

Ražošanas cenas ir viena nozīmīga sadaļa, taču svarīgi ir pievērst uzmanību arī patērētāju cenām. Ķīnas Patērētāju cenu indekss arī ir sācis kāpt – šī gada oktobrī vērojams 1,5% pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri. Tiek norādīts, ka septembrī šis rādītājs bija 0,6%.

Eksperti pauž bažas, ka Ķīnas rekordlielā inflācija ražošanas sektorā rada jaunus draudus jau tā trauslajās piegāžu ķēdēs.

“Mēs baidāmies, ka būs nopietnas sekas ražošanas izmaksām, ko izjutīs arī patērētāji. Uzņēmumiem izdevās izmantot finanšu instrumentus pietiekami gudri, lai pagaidām izvairītos no augstākām ražošanas izmaksām, tomēr nekādi atbalsta mehānismi un instrumenti nav mūžīgi, tādēļ drīz visi maksās vairāk,” norāda Honkongas uzņēmuma “Pinpoint Asset Management” ekonomists Živei Žangs.

Oktobris ir pirmais mēnesis Ķīnā, kad pieredzēts nozīmīgs patērētāju inflācijas kāpums. Vasaras mēnešos Ķīnā inflācijas rādītāji mazinājās, tomēr rudens mēnešos arvien pieaugošās energoresursu cenas un pārtikas piegāžu ķēžu pārrāvumi ir radījuši neizbēgamu cenu pieaugumu.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas Komerclietu ministrija izdeva rīkojumu pašvaldībām aicināt ģimenes uzkrāt pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, jo slikto laikapstākļu, energoresursu trūkuma un Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ var gadīties, ka šīs preces vienkārši nav pieejamas. Šāds pēkšņs paziņojums radīja panisku iepirkšanās bumu vietējos veikalos, kā arī internetā arvien aktīvāk cilvēki sāka nodarboties ar dažādām spekulācijām.

Ķīnas varasiestādes norāda, ka patērētāju inflācijas kāpums ir saistāms ar pieaugošām cenām gan dārzeņiem, gan gāzei.

Oktobrī dārzeņu cenas kāpa vidēji par 16%, un tas tiek skaidrots ar lielām lietavām atsevišķos Ķīnas reģionos, kā arī pieaugošām transporta izmaksām. Ķīnas Nacionālā statistikas biroja statistiķis Dons Ližans uzsver, ka sarežģītie laikapstākļi ir radījuši nepatīkamas sekas daudzos reģionos, kā rezultātā ir kāpušas cenas. Turklāt – arī Covid-19 stingrie ierobežojumi, kas ierobežo kravu pārvadājumus starp reģioniem, atstāj savas sekas.

Ližans norādīja, ka Ķīnā oktobrī pieaugušas arī degvielas – benzīna un dīzeļdegvielas cenas. Šajā kategorijā kāpums par 30%. Enerģētikas joma ir tā, kuras dēļ arī ir pieaugušas ražošanas cenas, jo ogļu ieguves un apstrādes izmaksas kāpušas visstraujāk.

Eksperti norāda, ka pasaulē otra lielākā ekonomika saskaras ar ekonomikas izaugsmes problēmām. Izaugsmes tempa pieaugumu kavē krīze enerģētikas nozarē, loģistikas un kravu pārvadājumu problēmas, kā arī nekustamo īpašumu krīze valstī.

Pieaugošā inflācija Ķīnā rada arī globālas bažas.

“Strauji augošā ražošanas izmaksu inflācija var radīt spiedienu uz globālo tirgu un arī tajā veicināt strauju inflāciju. Ņemot vērā, ka Ķīnai ir ļoti svarīga loma pasaules ražošanas ķēdēs, to noteikti nevar izslēgt,”

16

norāda Āzijas starptautisko darījumu stratēģis “Mizuho” bankā Kens Čengs.

HSBC analītiķe Ķīnas jautājumos Čins Lu uzsvēra, ka augsta inflācija Ķīnā varētu saglabāties vismaz līdz ziemas beigām. Viņa sacīja, ka energoresursu cenas nav sasniegušas savu maksimālo cenu, tādēļ gaidāms, ka tuvākajos mēnešos kāps arī patēriņa preču cenas.

Uz augšu
Back