Lieliem starptautiskiem uzņēmumiem turpmāk būs jāpublisko katrā dalībvalstī maksātie nodokļi

Eiropas Parlaments. Ilustratīvs foto FOTO: Frederick Florin, Pool via AP

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu direktīvu, kurā noteikts, ka lieliem starptautiskiem uzņēmumiem jāpublicē katrā ES valstī maksāto nodokļu apjoms, tādējādi novēršot nodokļu apiešanu.

Pieņemot tiesību aktu ceturtdienas plenārsēdē, tika noslēgts likumdošanas process, kas dažu dalībvalstu valdību vilcināšanās dēļ ieilga piecu gadu garumā.

Starptautiskiem uzņēmumiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 750 miljonus eiro un kuri darbojas vairākās ES valstīs, būs turpmāk jāpublicē nodokļu apjoms, ko tie maksā katrā dalībvalstī. Tādi paši noteikumi attieksies arī uz šādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem. Informācija arī būs jādara publiski pieejama internetā mašīnlasāmā formātā, izmantojot vienotu veidni.

Detalizēta ziņošana — lielāka pārredzamība

Saskaņā ar EP deputātu apstiprināto vienošanos, lai atvieglotu paustās informācijas lietošanu un vairotu pārredzamību, sniegtie dati būs jāiedala pēc konkrētiem aspektiem. Šādi aspekti cita starpā būs uzņēmuma darbību veids, pilnas slodzes darbinieku skaits, peļņas vai zaudējumu apjoms pirms ienākuma nodokļa nomaksas, uzkrātā un samaksātā ienākuma nodokļa un uzkrātās peļņas apjoms.

Papildu pasākumi, lai novērstu uzņēmumu ļaunprātīgu rīcību

Arī meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kuru ienākumi nesasniegs 750 miljonus eiro, arī būs jāpublicē informācija par nodokļiem, ja radīsies aizdomas, ka šie meitasuzņēmumi vai filiāles pastāv tikai tāpēc, lai palīdzētu uzņēmumam apiet jaunās prasības par pārskatu sniegšanu.

Saskaņā ar dažiem nosacījumiem starptautiski uzņēmumi varēs īslaicīgi neievērot dažas prasības par pārskatu sniegšanu, taču šādu nosacījumu apmērs ir ļoti ierobežots.

Ārpusteritoriāls tvērums

Saskaņā ar direktīvu šādos nodokļu pārskatos būtu jāiekļauj arī nodokļi, kas maksāti “nodokļu oāzēs” – valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras ir ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (tā dēvētajā ES melnajā sarakstā un pelēkajā sarakstā). Jaunā direktīva liks atklāt nodokļu oāžu dēļ zaudētos nodokļu ieņēmumus, lai arī EP deputāti sākotnēji vēlējās stingrākus noteikumus, kas novērstu peļņas novirzīšanu uz nodokļu oāzēm.

Pagājušā gada janvārī Eiropas Parlaments norādīja, ka 6 no 20 lielākajām nodokļu oāzēm ir ES dalībvalstis, turklāt divas no sešām lielākajām nodokļu oāzēm ir ES dalībvalstis. Pētījumā, ko veicis ES Nodokļu novērošanas centra direktors, secināts, ka aptuveni 80 % no ES slēptās peļņas tiek novirzīta uz ES nodokļu oāzēm.

Ziņotāja Evelīna Rēgnere (S&D, Austrija) norādīja: “Mūsu neatlaidība ir atmaksājusies. Neraugoties uz visām grūtībām un piecus gadus ilgušo bloķēšanu Padomē, mēs ar lepnumu varam teikt, ka esam panākuši lielāku uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību. Korporācijas pārāk ilgi ir darbojušās pašas pēc saviem noteikumiem. Pateicoties pārredzamībai, ko nodrošinās publiskie pārskati par katrā valstī maksātajiem nodokļiem, mēs varēsim izgaismot to, kas slēpjas šajos korporatīvajos džungļos.”

Turpmākie soļi

Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tad dalībvalstīm 18 mēnešu laikā tā būs jātransponē savos normatīvajos aktos.

Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāizpilda pirmie direktīvas nosacījumi līdz 2024. gada vidum.

Direktīvā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula. Noteikumi tiks pārskatīti pēc četriem gadiem, un to spēkā esamības termiņš pēc novērtēšanas tiks pagarināts.

Uz augšu
Back