28. oktobrī Zakerbergs konferencē prezentēja metaversa jeb jaunas digitālās vides un papildinātās realitātes ideju, kas paredz - “Meta” kļūs par vietu, kur cilvēki var socializēties, spēlēt spēles un strādāt, bet privātums un drošība tiks nodrošināti no pirmās dienas. Par “Facebook” darbu šajā virzienā bija zināms jau iepriekš.

Tāpat biznesmenis paziņoja, ka “Meta” atspoguļos revolucionārās pārmaiņas kompānijas stratēģijā. Jau no nākamā ceturkšņa uzņēmums atsevišķi no pamatbiznesa ziņos par “Reality Labs” rezultātiem – tajā tiek apkopoti projekti, kas saistīti ar metaversu.

Izdevumi “Reality Labs” vajadzībām pieaugs no diviem miljardiem dolāru gadā līdz vairākiem desmitiem miljardu dolāru. Paredzams, ka pirmais projekts 2021. gadā varētu sniegt 10 miljardus dolāru lielu peļņu, taču – augs arī izdevumi, tāpēc investoriem jārēķinās, ka “tuvākajā nākotnē investīcijas šajā kompānijā sevi neatpelnīs”.

Tik būtiskai stratēģijas maiņai var būt vairāki iemesli. Piemēram, distancēties no skandāliem, kas saistīti ar sociālā tīkla lietotāju datu aizsardzības jautājumiem. Arī Zakerbergs atzinis, ka viņa vadītā kompānija tehnoloģiju sfērā ir ieguvusi pretrunīgu slavu.

Vēl viens iemesls – sociālo tīklu pamet arvien vairāk jauniešu. Īpaši svarīgi tas ir ASV, kur reklāmas “Facebook” maksā daudz dārgāk. Amerikāņu lietotāju skaits vecumā no 18 līdz 29 gadiem kopš 2019. gada ir samazinājies par 2%, savukārt tikai 14% amerikāņu pusaudžu izmanto “Facebook Messenger” kā savu galveno ziņapmaiņas lietotni, ziņoja “The Wall Street Journal”.

Uzņēmums publiski šo informāciju nav komentējis, taču ne viens vien kompānijas pārstāvis ir atzinis – uzņēmuma mērķis ir piesaistīt tieši jaunāko auditorijas daļu. Tādēļ sociālajā tīklā “Instagram” sadaļa “Reels”, kas ir līdzīga “TikTok”, būs galvenā kompānijas prioritāte. Tāpat “Meta” optimizēs savas lietotnes tieši jaunākajai auditorijai.

Arī metaverss ietilpst šajā stratēģijā, jo Zakerbergs uzskata, ka alternatīvā realitāte (AR) un virtuālā realitāte (VR) nākotnē būs nozīmīga tendence, kam sekos jaunākā auditorijas daļa. Kad pienāks laiks, tad tieši “Meta” vēlas būt pirmā, nevis kādam sekot, piemēram, “TikTok”, ziņo WSJ.

Perspektīvā pieeja metaversam varētu dot pieeju pieaugošajam e-komercijas tirgum – virtuālajā vidē var nopelnīt ne tikai ar reklāmām (97% no “Meta” ienākumiem veido reklāmas), bet arī preču pārdošanas. Tas uzņēmumam ļautu diversificēt ienākumu avotus.

Desmitgades beigās “Meta” auditorija varētu būt aptuveni miljards lietotāju, un tajā tiks pārdotas ne tikai fiziskas, bet arī digitālas preces “miljardiem dolāru vērtībā”. Jau pašlaik “Meta” pakalpojumus ("Facebook", “Instagram”, “WhatsApp”, “Messenger”) izmanto vairāk nekā 2,9 miljardi lietotāju.

Tuvāko 5-10 gadu laikā metaverss varētu kļūt par galveno komponenti pārejā no “Web 2.0” (mobilais internets, mākoņtehnoloģijas, lielas platformas, utt.) uz “Web 3.0” (decentralizēts internets, daudz lokālākas un nišas platformas). Šāda pāreja radīs patēriņa paradumu maiņu – piemēram, spēļu, izklaides, sporta un citās nozarēs. “Web 3.0” ļaus būtiski mainīt uzņēmumu biznesu, radot jaunus līderus. Tādēļ lielie spēlētāji jau investē šajā virzienā, raksta “Goldman Sachs” analītiķi.

“Facebook” pārejai uz metaversu sāka gatavoties 2014. gadā, iegādājoties virtuālās realitātes briļļu ražotāju “Oculus Rift”. Pagaidām šīs ierīces var izmantot videospēlēm un tās ir uzskatāmas par “nišas produktu”. Tiek norādīts, ka pašlaik ir pārdotas vien 9,4 miljoni “Oculus” briļļu. “Bloomberg” aprēķini liecina, ka “Oculus” gada peļņa ir divi miljardi dolāru (jeb 1,7% no “Meta” peļņas).

Zakerbergs vēlas paplašināt šo pieredzi ārpus spēļu robežām. Augustā “Facebook” sāka lietotnes “Horizon Workrooms” testēšanu – tā būs virtuāla darba vide. Jaunu AR/VR tehnoloģiju parādīšanās plašākai auditorijai ir viens no galvenajiem izaicinājumiem (līdzās platjoslas interneta un ierīču ērtības pieejamībā) metaversa attīstībai.

Cik izmaksās metaverss?

Tāpat oficiāli nav atklāts, cik liela daļa pienāksies “Reality Labs”, tomēr pēc pieejamās informācijas var noprast, ka investīcijas metaversā samazinās operacionālo peļņu par 10 miljardiem dolāru.

Tas ir krietni vairāk, nekā “Facebook” ieguldīja līdz šim. Septembrī “Goldman Sachs” analītiķi ikgadējos izdevumus “Oculus” un metaversā lēsa divu miljardu dolāru apmērā. Tas nozīmē, ka šogad “Meta” šajā jomā varētu palielināt izdevumus par astoņiem miljardiem dolāru.

Nauda uzņēmumam ir – 2021. gada trešā ceturkšņa beigās uzņēmuma kontos bija izveidojies 58,1 miljarda dolāru liels uzkrājums. Paredzams, ka brīvās naudas plūsma uzņēmumā “Meta” šogad būs aptuveni 33 miljardi, bet nākamgad – 41,7 miljardi dolāru.

Pagaidām metaverss iezīmē vien 15% no kompānijas izdevumiem. Nākotnē izdevumi turpinās augt, tāpēc rodas svarīgs jautājums – kas notiks tālāk ar “Meta” biznesu?

Pēc “Goldman Sachs” analītiķu teiktā, “Meta” spēs arī turpmāk uzturēt augstu ieņēmumu izaugsmes tempu. Digitālā reklāmas tirgus vēl ir tālu no ideāla – kopumā paredzams, ka “Meta” mērķētās reklāmas tirgus augs vidēji par 18% gadā un 2026. gadā sasniegs 862 miljardus dolāru.

Jaunattīstības tirgos kompānija augs galvenokārt jaunu lietotāju dēļ, bet attīstītajos tirgos – pateicoties monetizācijas pieaugumam. Piemēram, peļņas rādītājs uz vienu lietotāju (ARPU) ASV un Kanādā trīs gadu laikā ir pieaudzis par 85%, līdz 50,3 dolāriem. Salīdzinot - “Pinterest” ARPU rādītājs ASV bija pieci dolāri, bet “Snap” (“Snapchat” īpašnieki) – septiņi dolāri.

Tik augsts ARPU rādītājs “Meta” tiek skaidrots ar reklāmas rādīšanas algoritmu unikalitāti – tiek ņemta vērā ne tikai cena, bet arī atbilstība, kas nosaka, cik daudz laika lietotājs pavada sociālajos tīklos un par ko interesējas.

Paredzams, ka līdz 2026. gadam “Meta” reklāmas ienākumi augs par vidēji 17% gadā, ņemot vērā arī reklāmas cenu pieaugumu. Tāpat izaugsmi palīdzēs veicināt arī “Reels”, “Marketplace” un “Facebook Messenger”.

Tāpat paredzams, ka uzņēmumam izdosies saglabāt balansu starp izdevumiem tajos virzienos, kuros izdosies gūt peļņu tālākā nākotnē (maksājumi, AR u.c.) un galveno biznesu pašlaik (reklāma). Līdz 2026. gadam “Meta” rentabilitāte varētu būt aptuveni 40% līmenī.

Tiek norādīts, ka uz kompānijas finanšu rezultātiem būtisku ietekmi atstāj reklāmas cenas. Īstermiņā - “Meta” reklāmas tirgu būtiski ietekmējuši “Apple” lēmumi, kas mainījuši reklāmu mērķēšanas noteikumus. To maiņas dēļ “Meta” 2021. gadā zaudēs aptuveni 8,3 miljardus dolāru savas peļņas, bet jaunas infrastruktūras radīšana, kas ļaus atgūt iepriekšējo mērķēšanas apjomu “Apple” ierīcēs, prasīs vismaz gadu.

Vidējā perspektīvā uz rentabilitāti negatīvas sekas var atstāts regulatoru izmaiņas, tostarp – personīgo datu aizsardzības jomā (kas var ietekmēt un pasliktināt “Meta” iespējas piedāvāt personalizētas reklāmas lietotājiem). Tāpat var palielināties arī regulatoru uzmanība pret “Meta” pakalpojumiem.

“Goldman Sachs” analītiķi uzsver, ka ieguldījumi inovatīvos produktos, kā metaverss, ir “kritiski svarīgi panākumu gūšanā ilgtermiņā, jo uzņēmumam ir līdera perspektīvas potenciāli jaunā un svarīgā industrijā”.

Paredzams, ka “Meta” izdosies saglabāt augstu investīciju atmaksas līmeni akcionāriem. Aprēķināts, ka “Meta” var turpināt tērēt 42% no savas brīvās naudas plūsmas akciju izpirkšanai, un 2026. gadā investori saņems aptuveni 13% no kompānijas tirgus vērtības. Tiesa gan, šajos aprēķinos netiek ņemti vērā jauni izdevumi.

Ko no tā var secināt?

Ar ko rezultēsies “Meta” eksperiments ar metaversu, nav skaidrs. Tomēr kompānijai acīmredzot ir pietiekami daudz naudas, lai ieguldītu šajā projektā. Biznesa modelis ir stabils, un tas nes peļņu. Analītiķi uzskata, ka uzņēmuma jaunajos darbības virzienos var ieguldīt ilgtermiņa attīstības dēļ. Starp riskiem minams kompānijas rentabilitātes kritums, kā arī neskaidrības par tālāku tirgus vērtības līmeni.

“Bank of America” norāda, ka ieguldīt metaversā var tad, ja investori ir gatavi gaidīt peļņu ilgākā periodā. Metaversam ir visas iespējas, lai kļūtu par masu pakalpojumu, pateicoties arī miljoniem pārdoto VR briļļu “Oculus”. Palielinoties metaversa ietekmei, noteikti radīsies pieprasījums arī pēc atbilstoša tehnoloģiskā aprīkojuma.