Iestādes izvairās publiskot finanšu pārkāpumos pieķerto ierēdņu vārdus

Valsts kontrole FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pirms divpadsmit gadiem Latvija bija dziļā krīzē. Valdība centās aizņemties naudu Latvijas ekonomikas glābšanai, tāpēc apsolīja Starptautiskajam valūtas fondam apkarot naudas izšķērdēšanu. Valdība solīja novērst gan nopietnus finanšu pārkāpumus, gan arī publicēt dienesta izmeklēšanās pieķerto ierēdņu vārdus un pārkāpumus. Valūtas fondam solīto regulējumu pieņēma un uzreiz aizmirsa. Kopš 2011.gada publiskots tikai viens šāds lēmums. Šonedēļ, reaģējot uz "Nekā personīga" jautājumiem, publicēti vēl daži, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Valsts kancelejas mājas lapā ir izveidots virtuāls kauna stabs valsts naudu šķērdējušiem civildienesta ierēdņiem. Lai gan Valsts kontrole bieži atrod pārkāpumus ierēdņu darbā ar publiskām finansēm, līdz šim tur bija atrodams tikai vienas ierēdnes nodarījums.

Nopietnāk vērsties pret valsts finanšu izšķērdēšanu Valda Dombrovska ministru kabinets 2009.gadā apsolīja Starptautiskajam valūtas fondam. Tas bija nosacījums, lai varētu saņemt krīzē nonākušajai ekonomikai nepieciešamos aizdevumus.

Valdība apņēmās stiprināt ierēdņu atbildību, bija ideja, ka par izšķērdētu atzīta nauda jāatmaksā. Pietiktu ar disciplināratbildību. Mērķis bija ierobežot afēras un bezatbildību aizdotās naudas tērēšanā.

Atmaskoto ierēdņu vārdus un nodarījumus bija paredzēts publicēt. Tam bija jākalpo par brīdinājumu citiem. Kamēr likuma projekts caur ministrijām, valsts sekretāriem un valdību nonānca līdz Saeimai, ideja par piedziņu pazuda.

5

Nodarījumu apjoms bija sašaurināts līdz formulējumam, ka publiska būs informācija par ierēdņiem, kas neatbilstoši rīkojušies ar finanšu līdzekļiem. Ja ierēdnis sodīts par nolaidību, kas radījusi zaudējumus, iestāde viņa vārdu nepublicē. Tomēr arī šis maigākais likums nedarbojas.

Valsts kancelejas mājas lapā desmit gadu laikā publicēta ziņa par vienu pārkāpumu. 2019.gadā ar 20 procentu mēnešalgas samazinājumu uz trīs mēnešiem par pārkāpumiem mēbeļu iegādē Labklājības ministrs Jānis Reirs sodīja bijušo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Mariannu Dreju.

Latvijā ir 11 300 civildienesta ierēdņu. Lielākās iestādes ir Valsts ieņēmu dienests ar 3268 ierēdņiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ar 619 un Lauku atbalsta dienests ar 607 ierēdņiem.

Visas iestādes strādā ar nodokļu naudu, tāpēc ierēdņu neizdarībām var būt finansiālas sekas.

5

Lauku atbalsta dienestā un Sociālās apdrošināšanas aģentūrā apgalvo, ka viņu darbinieki ar valsts naudu rīkojas atbildīgi, disciplinārlietu nav, tāpēc arī nekas nav nodots publicēšanai.

Valsts ieņēmumu dienestā šogad viena lieta bijusi. Kāds darbinieks pieķerts braucam ar dienesta auto ārpus darba laika. Lēmumu VID publicēja pēc “Nekā personīga” jautājumu saņemšanas.

Šonedēļ Valsts kancelejas mājas lapā parādījās arī trešais lēmums. Par Solvitas Zvidriņas atbrīvošanu no Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amata 2020.gada pavasarī. Zvidriņa sodu no ministra Jāņa Bordāna saņēma par nepārdomātām reformām dienestā un nesamērīgām algu un prēmiju atšķirībām dienesta darbiniekiem. Tieslietu ministrijā apgalvo, ka zinājuši par likuma prasību lēmumu publicēt.

Par likuma prasību izpildi nav noteikta kāda viena atbildīgā struktūra.

5

Tā ir katras iestādes atbildība publicēt ziņas par saviem grēkojušajiem ierēdņiem vai nē. Valsts kancelejā skaidro, ka publicē, ko iestādes atsūta. Kancelejai neesot pienākums pieprasīt un pārbaudīt, vai iestādes tiešām pilda likumu. Cik amatpersonas desmit gadu laikā sodītas par naudas šķērdēšanu, neviens nezina.

Par to, ka informācija ir nepilnīga liecina preses arhīvos atrodamas ziņas, ka 2017.gadā Veselības ministre Anda Čakša par neatbilstošu naudas terēšanu no amata atlaida Valsts asinsdonoru centra direktori Ivetu Ozoliņu. Ziņojumu par to neviens nav publicējis.

Valsts kontrole ieplānojusi nākamgad revidēt, kā iestādes izvērtē valsts amatpersonu atbildību par pārkāpumiem, vai un kā tiek piedzīti zaudējumi.

5

Tad arī pārbaudīs, vai tiešām iestādēs tik maz konstatēti pārkāpumi par finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

Valsts kontrolieris uzskata, ja tiek publicēti civildienesta ierēdņu pārkāpumi, tas pats būtu jādara arī ar citu valsts amatpersonu nodarījumiem, piemēram, valsts kapitālsabiedrībās.

Uz augšu
Back