Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas palielinājās par 121 eiro

Ilustratīvs attēls. FOTO: Shutterstock

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, tas ir, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

2021.gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1280 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,4%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1287 eiro, un tās gada pieauguma temps bija nedaudz straujāks - 10,9%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1260 eiro jeb par 11,9%.

Salīdzinot ar otro ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 5,3%, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā samazinājās - attiecīgi par 0,3% un 0,6%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko 2021.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas krīze.

Turklāt šī gada trešajā ceturksnī notika būtiskas izmaiņas ar darbaspēku saistīto nodokļu jomā - no 1.jūlija ieviesa minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī beidzās pārejas periods, pēc kura par visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem darbaspēka nodokļi ir jāmaksā vispārējā kārtībā.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni valstī kopumā pieauga par 11,1% jeb 283,6 miljoniem eiro, algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, - par 4400 jeb 0,6%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 24,3%, kur pieauga gan atalgojuma fonds, gan pilnas slodzes darbinieku skaits. Līdzīga tendence bija vērojama arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē.

2021.gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecībā.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (855 eiro) un izglītībā (988 eiro).

Vislielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija Rīgā - 1427 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (912 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Gada laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Latgalē - par 13%, zemākais pieaugums bija Vidzemē - par 9,5%.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 8,44 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,4% (2020.gada trešajā ceturksnī - 8,09 eiro).

Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, stundas samaksa samazinājās nekustamo īpašumu nozarē (par 4,9%), citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (par 4,5%), izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumos (par 4,2%), kā arī būvniecībā (par 0,8%) un apstrādes rūpniecībā (par 0,2%).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,22 līdz 10,64 eiro jeb par 4,0%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 10,6% un 6,3% gada laikā.

Latvijā trešajā ceturksnī bija zemāka vidējā bruto darba samaksa Baltijā

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija mazākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm, taču Latvijā bijis straujākais tās pieaugums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Statistikas pārvaldē informēja, ka Baltijas valstīs 2021.gada trešajā ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā - 1598 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā - 1553 eiro, bet Latvijā viszemākā - 1280 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020.gada trešo ceturksni vidējā alga Latvijā pieauga visstraujāk - par 10,4%, Lietuvā - par 9,9%, Igaunijā - par 7,8%.

 
Uz augšu
Back