Viņa atzīst, ka kopumā šajā gadā darba sludinājumu skaits ir turpinājis pieaugt, un ir par 60% lielāks nekā pirmspandēmijas periodā, taču līdz ar izsludināto ārkārtas stāvokli, jauniem ierobežojumiem un "mājsēdi" ir novērota strauja darba piedāvājumu skaita samazinājums.

Pandēmijas sākumā bija lielas bažas par strauju bezdarba pieaugumu, uzņēmumi apturēja attīstības plānus, taču tagad redzams, ka drūmās prognozes nav piepildījušās. Kā "CV-Online Latvia" kopumā ir izjutis šīs izmaiņas pandēmijas pusotrā gadā?

Līdz ar pirmā ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī, 2020.gada martā, darba tirgus piedzīvojis būtisku satricinājumu un pārmaiņas. Ja vēl 2020.gada sākumā tika prognozēta darba tirgus izaugsme, tad jau pāris mēnešus vēlāk, martā, ar Covid-19 saistītie ierobežojumi radīja tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu.

Līdz ar pirmā ārkārtas stāvokļa ieviešanu par vairāk nekā 60% samazinājās vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits. Tāpat arī izmaiņas bija vērojamas kandidātu pieteikumu skaitā, būtiski palielinot kandidātu interesi par vakancēm. Lielākais vidējais pieteikumu skaits pandēmijas laikā bija vērojams pagājušā gada septembrī, vidēji vienam darba piedāvājumam saņemot vairāk nekā 30 pieteikumus. Salīdzinājumam - pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi.

Pieaugošais pieteikumu skaits darba meklētājiem nozīmēja lielāku konkurenci izsludinātajai vakancei, savukārt darba devējiem, kuri konkrētajā brīdī meklēja jaunus papildspēkus savai komandai, tas varēja būt labvēlīgs laiks, lai stiprinātu savu komandu ar talantiem, kurus iepriekš būtu grūti piesaistīt.

Lai arī pagājušā gada nogalē līdz ar jauniem ierobežojumiem valstī atkal bija vērojams darba piedāvājumu skaita kritums, tas nesasniedza 2020.gada pavasara negatīvos rādītājus. Iespējams, daudz vairāk darba devēju un darba ņēmēju bija sagatavotāki attālinātam darbam, pārmaiņām un nepieciešamībai tām pielāgoties.

Kopumā šajā gadā darba sludinājumu skaits turpināja pieaugt, un šobrīd to skaits jau ir par 60% lielāks nekā pirmspandēmijas periodā. Līdz ar vakanču pieaugumu vienlaicīgi samazinājās arī vidējais pieteikumu skaits uz vienu darba sludinājumu. Kopš šī gada maija vidējais viena sludinājuma pieteikumu skaits ir 13 pieteikumi. Šī gada septembrī oktobrī lielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju ir vērojama administratīvā darba/asistēšanas, pārdošanas, tirdzniecības, pakalpojumu un vadības kategoriju vakancēm.

Līdz ar šī gada oktobrī izsludināto ārkārtas stāvokli, jauniem ierobežojumiem un "mājsēdi" "CV-Online Latvia" novēro strauju darba piedāvājumu skaita samazinājumu - oktobra trešajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš par 45% mazāk darba sludinājumu.

Pēdējais pusotrs gads parāda darba tirgus svārstības un ierobežojumu un atbalsta lielo ietekmi.

Kā kopumā var raksturot darba tirgu šobrīd? Rudens tradicionāli darba tirgū ir klusais periods? Vai tā tas ir arī šogad?

Iepriekš tradicionāli lielāka darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte ir bijusi gada sākumā un rudens periodā, taču kopš pagājušā gada galvenās tendences darba tirgū ir saistītas ar jaunu ierobežojumu ieviešanu, kas, īpaši ierobežojumu sākuma periodā, parāda nogaidošāku pozīciju gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Cik aktīvi uzņēmumi šobrīd meklē jaunus darbiniekus? Kuru nozaru uzņēmumi ir aktīvākie?

Kopš šī gada sākuma salīdzinājumā ar 2020.gadu ir audzis to darba devēju skaits, kas aktīvi meklē papildinājumu savai komandai. Piemēram, pēdējo sešu mēnešu laikā katru mēnesi vidēji bija vairāk nekā tūkstotis darba devēju, kas izsludinājis konkursu uz vismaz vienu amata pozīciju savā uzņēmumā.

Analizējot amatu kategorijas, kurās darba devēji visvairāk publicēja darba piedāvājumus pēdējā mēneša laikā, septembrī, jāsecina, ka pārliecinoši pirmajā vietā ir informācijas tehnoloģijas, tām seko pakalpojumu, pārdošanas, administratīvā darba/asistēšanas, ražošanas, tirdzniecības un finanšu/grāmatvedības kategorijas.

Kāds šobrīd ir vidējais darba meklētāja portrets? No kādām nozarēm pārsvarā cilvēki meklē darbu?

Pašreizējais darba meklētājs būtiski neatšķiras no cilvēka, kas darbu meklēja vairākus gadus iepriekš. Tāpat ir vēlme atrast labāk atalgotu darbu, ar izaugsmes iespējām, tādu, kur būs labvēlīga attieksme no darba devēja un kolēģu puses. Atšķirībā no iepriekšējā laika perioda varētu izcelt, ka darba meklētājs skatās pēc lielākas noteiktības, stabilitātes, tajā pat laikā elastīgāka darba modeļa.

Protams, daļa kandidātu, kas meklē darbu un atsaucas uz noteiktām vakancēm, nevar lepoties ar nepieciešamo pieredzi, prasmēm, kuras ir uzsvēris darba devējs amata sludinājumā, vai arī šīs prasmes ir nepietiekamā līmenī. Ņemot vērā zemos bezdarba rādītājus, vidējais darba meklētājs ir strādājošs cilvēks, kas izskata iespējamos variantus, pieļaujot arī iespēju, ka nemainīs esošo darbu pēc potenciālā darba devēja piedāvājuma vai vienosies par sev labvēlīgākiem nosacījumiem ar esošo darba devēju brīdī, kad informēs to par vēlmi mainīt darbu.

Kāda ir situācija nozarēs, kas smagi cieta no pandēmijas, - tūrisms, ēdināšana, viesmīlība, pārvadājumi? Vai šīs nozares darba tirgū joprojām ir "uz pauzes", vai tomēr ir kāda dzīvība?

Pavasara-vasaras periodā, ņemot vērā labvēlīgāku situāciju Covid-19 pandēmijas sakarā gan Latvijā, gan ārpus tās, situācija viesmīlības un tūrisma nozarē uzlabojās. Tika piesaistīti darbinieki, lai šeit apkalpotu pamatā vietējos iedzīvotājus, kas mazāk nekā iepriekš devās ārzemju ceļojumos, bet izmantoja iespējas Latvijā. Tajā pat laikā daļa sabiedrības devās atpūsties uz ārzemēm, novērtējot servisu, ko var sniegt tūrisma uzņēmumi. Šobrīd, pasliktinoties situācijai saistībā ar vīrusu un valstī izsludinātajiem ierobežojumiem, viesmīlības nozarē ir iestājies klusāks periods līdz labvēlīgākai situācijai valstī.

Protams, pozitīvi ir tas, ka tajā pašā ēdināšanas biznesā uzņēmumi ir raduši iespēju sadarbībā ar piegādes kompānijām nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus.

Kas attiecas uz pārvadājumiem, tad šajā sfērā ir daudz izaicinājumu, kas saistīti ar lielu pieprasījumu no pircēju puses, katras valsts sarežģītāku (vai mazāk) situāciju vīrusa ziņā un atbilstoša darbaspēka trūkumu, lai gludi nodrošinātu pārvadājumu pakalpojumus.

Kuras nozares, raugoties no darba tirgus pozīcijām, šobrīd ir problemātiskākās? Vai ir pamats runāt par darba tirgus pārkaršanu atsevišķās nozarēs?

Joprojām trūkst atbilstošu speciālistu lielā daļā nozaru - ne tikai IT, inženiertehniskajos amatos. Tāpat darba roku trūkumu ļoti izjūt medicīna, ražošana, būvniecība, transports, izglītība u.c. sfēras. Pietrūkst kvalificētu speciālistu kā praktiskajos, tā "balto apkaklīšu" amatos.

Kuras šobrīd ir pieprasītākās profesijas, labāk apmaksātās? Vai pandēmija ir iezīmējusi kādas tendences?

Pieprasītākās profesijas ir iepriekš minētajās nozarēs. Starp pieprasītām profesijām un labāk apmaksātām nevar likt vienādības zīmi. Labāk apmaksātie darbi saistās ar vadības amatiem dažādās nozarēs, noteikti arī IKT sektors, būvniecība, pakalpojumi, tostarp tādi, kas spēj nodrošināt attālinātus procesus.

Cik aktīvi ir ārvalstu uzņēmumi Latvijas darba tirgū? Vai uzņēmumi meklē kvalificētus speciālistus vai tomēr vienkāršo darbu darītājus?

Bizness neapstājas, ir pietiekami daudz ārvalstu uzņēmumu, kas strādā Latvijas darba tirgū, cenšoties nodrošināt uzstādīto plānu izpildi. Daļa šādu uzņēmumu sniedz pakalpojumus klientiem ārvalstīs. Tātad no šiem darbiniekiem tiek pieprasītas ne tikai noteiktas profesionālās zināšanas, bet tikpat lielā mērā noteiktas valodu prasmes, personības atbilstība konkrētā uzņēmuma korporatīvajai kultūrai. Tāpat ir pietiekami daudz ārvalstu kompāniju, kas strādā pamatā Latvijas tirgum dažādos sektoros. Joprojām ir ārvalstu uzņēmumi, kuri interesējas par uzņēmuma ienākšanu Latvijas tirgū, atbilstošu speciālistu piesaisti.

Vai pandēmijai ir bijusi kāda ietekme uz darba devēju prasībām darbiniekam? Kā tās ir mainījušās pēdējo piecu gadu laikā?

Pieaugoša loma darba devējiem, piesaistot darbinieku, ir viņu sociālajām prasmēm un personības iezīmēm. Kā viena no vērtīgākajām iezīmēm darba ņēmējiem ir savu zināšanu papildināšana, pašizaugsme un attīstība. Šādi darbinieki noteikti būs vērtīgs papildinājums gan šodien, gan arī rīt, skatoties nākotnes perspektīvas strauji mainīgajā darba tirgū. Bez apgūtajām svešvalodu un digitālām prasmēm būtisku lomu ieņems inovācijas un radošums, emocionālā inteliģence, kritiskā domāšana, elastība pārmaiņām un komunikācijas prasmes.

Pandēmija ir devusi jaunu grūdienu automatizācijas un IT risinājumu izmantošanā, bet Latvijas darba ņēmēju kopējās digitālās prasmes līdz šim nav bijušas tās labākās. Vai tas rada problēmas darbinieku atrašanā? Vai mainās darba meklētāju sagatavotība?

Līdz ar Covid-19 pandēmiju un tā radītajām pārmaiņām digitālo tehnoloģiju nozīme kļuva īpaši svarīga un to ieviešana daudziem darba devējiem nonāca prioritāšu sarakstā. Piemēram, vēl 2020.gada sākumā "CV-Online Latvia" veiktajā aptaujā darba devējiem par digitālo rīku izmantošanu cilvēkresursu vajadzībām (personāla vadībā, darbinieku iesaistē, produktivitātes palielināšanā un darbinieku motivācijā) vairāk nekā 37% atzina, ka nekādus digitālos rīkus neizmanto. Tam par iemeslu personāla vadītāji un speciālisti galvenokārt minēja, ka trūkst uzņēmuma vadības atbalsta. Savukārt, jau pāris mēnešus vēlāk, līdz ar pirmo ārkārtas stāvokli valstī un Covid-19 radītajiem ierobežojumiem, daudziem darba devējiem tieši iespēja izmantot digitālās tehnoloģijas un prasme tās efektīvi izmantot ļāva turpināt darbību arī šajā periodā, kad lielākā daļa darba un ikdienas dzīve noritēja attālināti.

Kāda ir situācija jauniešu darba tirgū? Cik viegli ir atrast darbu savā profesijā uzreiz pēc augstskolas beigšanas? Vai jauniešu darba tirgus problēmas nav pārlieku augstās atalgojuma prasības?

Šī gada augustā veiktajā aptaujā par jauniešu iekļaušanu darba tirgū vairāk nekā puse darba ņēmēju vecuma grupā līdz 25 gadiem uzskatīja, ka iespējas atrast darbu ir sarežģītas un nav pietiekami daudz atbilstošu darba piedāvājumu. Pretējās domās bija darba devēji - 43% norādījuši, ka jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem ir ļoti plašas un daudzveidīgas darba piedāvājumu iespējas, bet 39% uzsver, ka darba piedāvājumu iespējas neatšķiras, kamēr tikai katrs ceturtais aptaujātais darba devējs uzskata, ka jauniem darba meklētājiem nav pietiekami daudz atbilstošu piedāvājumu un atrast darbu ir grūti.

Šādi rezultāti liecina par atšķirīgu izpratni un gaidām, kāds ir jauniešiem atbilstošs darba piedāvājums. Salīdzinājumā ar tāda paša jautājuma aptaujas atbildēm un vērtējumu 2018.gadā jāsecina, ka pēdējo trīs gadu laikā par 11% ir palielinājies to jauniešu skaits, kas darba piedāvājumu klāstu vērtē kā nepietiekamu un iespējas tikt pie darba kā sarežģītas.

Šis ir izaicinājumiem pilns laiks daudzām nozarēm, bet īpaši tādām kā ēdināšana, viesmīlība, kultūra, izklaide, kur pandēmijas radītā neskaidrība un ierobežojumi ir ietekmējuši to darbību, attīstības plānus un rezultātus. Iepriekš jauniešiem, iespējams, pievilcīgās nozares un amati, kur iegūt pirmo darba pieredzi, ir mainījušās.

Darba tirgus piedāvājums mainās, taču apgalvot, ka darba tirgū šobrīd trūktu piedāvājumu jauniešiem, nevar. Lai arī pēdējā pusotra gada laikā ir bijusi ļoti liela dinamika un izmaiņas darba tirgū, šobrīd, ņemot vērā pieaugošo darbinieku trūkumu gan mazkvalificētu, gan augsti kvalificētu profesionāļu atrašanā, var teikt, ka darba tirgu diktē darba ņēmēji.

Runājot par atalgojumu jauniešu auditorijai, lai gan darba tirgū bieži valda uzskats, ka jaunie darba ņēmēji izvirza augstas algas prasības, "CV-Online Latvia" un IKT pakalpojumu sniedzēja "Bite" kopīgi veidotā aptauja rāda, ka vairums darba devēju un darba ņēmēju līdz 25 gadiem par pirmās darba pieredzes atalgojumu ir vienisprātis - viņuprāt, 500 līdz 750 eiro neto jeb "uz rokas" ir atbilstošs un motivējošs atalgojums.

Vai un kādu ietekmi uz darba tirgu prognozējat obligātas vakcinācijas prasību noteiktās darbvietās strādājošajiem? Kā to kopumā vērtējat?

To, kāda varētu būt obligātās vakcinācijas ietekme uz darba tirgu, vislabāk varēs redzēt, sākot ar novembra vidu. Jau šobrīd ne tikai publiskajā, bet arī privātajā sektorā atsevišķos darba sludinājums pie prasībām tiek norādīts Covid-19 sertifikāts.

Privātajā sektorā liela loma ir uzņēmuma vadītāja pozīcijai vakcinācijas jautājumā un esošajai vakcinācijas aptverei darbinieku vidū, kā arī tam, vai darbu konkrētajā amata pozīcijā ir iespējams veikt attālināti.

Iespējams, Covid-19 saslimstības rādītājiem būtiski mazinoties, situācija varētu mainīties, bet šobrīd, prognozējot izmaiņas darba tirgū, jāsecina, ka, visticamāk, tiem darba ņēmējiem, kuri būs vakcinējušies, tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem.

Kādas kopumā prognozējat pandēmijas sekas ilgtermiņā uz darba tirgu? Kādu prognozējat darba tirgu pēc gadiem pieciem, ar kādām tendencēm jārēķinās darba devējiem un ņēmējiem?

Pirmkārt, pandēmija ir būtiski ietekmējusi darba režīmu. Aizvien vairāk darba devēju piedāvās un arī darba ņēmēji pieprasīs hibrīda darba režīma modeli, kur iespējama elastība attiecībā par vietu, kur tiek veikti darba pienākumi.

Tāpat arī sagaidāms, ka darba devēji varētu aizvien vairāk nodarbināt ārvalstniekus, piemēram, IKT jomā, kur pieprasījums ir un būs vēl lielāks, un klientu atbalsta jomā, kur nepieciešamas kādas specifiskākas svešvalodu zināšanas, piedāvājot tiem darbu attālināti, kas ietaupītu abām pusēm resursus un darba devējam ļautu sasniegt talantus vēl efektīvāk.

Otrkārt, pandēmija ir strauji veicinājusi digitalizāciju uzņēmumos, tostarp dažādu digitālo risinājumu izmantošanu uzņēmumā personāla vadības procesos. Piemēram, darba intervijas video zvana veidā arī pēc pandēmijas beigām būs ļoti populāra personāla atlases metode, jo palīdzēs ietaupīt darba meklētāja laiku un tādējādi darba devējam labāk sasniegt vēlamo kandidātu. Tāpat arī tiks izmantotas aizvien biežāk dažādas HR sistēmas un programmas, lai varētu automatizēt procesus un pieņemt lēmumus, kas balstīti datos.

Treškārt, pandēmija lika aizvien vairāk apzināties, ka ļoti būtiski ir regulāri pilnveidot savas prasmes, lai tās būtu konkurētspējīgas strauji mainīgajā pasaulē un darba tirgū. Paredzams, ka darba devēji vēl vairāk fokusēsies uz prasmju pilnveidi saviem darbiniekiem apvienojumā ar tehnoloģiju izmantošanu, lai nākotnē labāk risinātu darbaspēka trūkumu.

Kādas izmaiņas pašā "CV-Online Latvia" uzņēmumā notikušas pēdējo gadu laikā? Kādi ir attīstības plāni nākamajiem gadiem?

"CV-Online Latvia" lielākās izmaiņas pēdējā laikā saistītas ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, no kurām redzamākā ir karjeras portāla "CV.lv" modernizēšana šī gada sākumā. Plānojam arī turpmāk ieviest dažādus inovatīvus risinājumus "CV.lv" mājaslapā un izveidot arī pilnīgi jaunus digitālus produktus citās platformās, lai veicinātu darba ņēmēju un darba devēju izaugsmi un kopīgo mērķu sasniegšanu.

Kopumā uzņēmums ir strauji attīstījies pēdējos gados un sekmīgi pārvarējis pandēmijas radītās negatīvās sekas biznesa videi pagājušajā gadā. Šajā gadā darba apjoms būtiski pieaudzis, jo biznesa klientu skaits ir dubultojies gada laikā, pārsniedzot pirmspandēmijas aktivitāti. Plānojam turpmāk gan paplašināt savu komandu ar jauniem darbiniekiem personāla atlasē, pārdošanā, mārketingā un klientu atbalstā, gan regulāri veikt esošo darbinieku prasmju, īpaši digitālo prasmju, pilnveidošanu.