Latvijas iedzīvotāji saskata potenciālu militāro apdraudējumu no Krievijas, tomēr šie draudi netiek uzskatīti par prioritāriem salīdzinājumā ar ekonomiskajiem, sociālajiem vai politiskajiem draudiem, secināts Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā nākušajā monogrāfijā "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu".
Pētnieki secinājuši, ka Latvijas iedzīvotāji atpazīst vairākus hibrīddraudu veidus, tai skaitā informatīvos draudus, kiberdraudus, kā arī citas valsts iejaukšanos valsts iekšējās lietās, kā tas notika Ukrainā 2014.gadā, tomēr viņi neasociē to ar jēdzienu "hibrīddraudi", kā arī neizvērtē šo draudu iespējamās ietekmes dziļumu un plašumu.
Arī pašvaldību darbinieki un amatpersonas izprot to, ka šādi draudu veidi pastāv un potenciāli var radīt personisku kaitējumu. Lai gan tikuši atpazīti vairāki hibrīddraudu veidi, tomēr gan sabiedrība, gan lokālā līmeņa lēmumu pieņēmēji demonstrējuši salīdzinoši bezrūpīgu attieksmi, neapzinoties savu lomu to novēršanā.
Tāda attieksme bija, piemēram, pret kiberdrošības vai informācijas drošības jautājumiem. Kopumā iedzīvotāji un pašvaldību pārstāvji nav atpazinuši vairākus hibrīddraudu veidus kā būtiskus un aktuālus, bet savas zināšanas un prasmes sevi pasargāt no tiem subjektīvi vērtējuši augstāk, nekā ir patiesībā.
Visos analizētajos gadījumos atsevišķu draudu, piemēram, tehnogēno katastrofu, iespējamība vai nopietni apdraudējumi kritiskajai infrastruktūrai kopumā tikuši vērtēti zemu. Kā nozīmīgākie hibrīddraudu avoti tiek atpazītas galvenokārt Krievija un retāk - Ķīna. Pēdējā drīzāk tiek uzskatīta par potenciāla apdraudējuma avotu nākotnē ar neskaidriem nodomiem un neskaidrām ietekmes sekām uz Latvijas valsts un sabiedrības drošību.
Analizējot civilās aizsardzības plānu ieviešanu, secināts, ka gan iedzīvotāji, gan pašvaldības izrādījušas interesi par to, tomēr abu pušu sniegtās atbildes liecina par nepietiekamu informāciju un nepietiekamu savas lomas apzināšanos krīzes un ārkārtējās situācijās.
Vairums aptaujāto iedzīvotāju atzinuši: lai gan viņi saprot, ka par sevi un tuvākajiem būtu nepieciešams parūpēties un ka valstij un pašvaldībai ir atbalsta mehānismi, tomēr viņiem nav tādu zināšanu un iemaņu, kas būtu nepieciešamas "X stundā". Iedzīvotāju interese par aizsardzību pret hibrīdajiem apdraudējumiem ir liela.
Tas rada labvēlīgu augsni valsts atbildīgajām institūcijām gan visaptverošās valsts aizsardzības ieviešanas plāna īstenošanai, gan vienlaicīgi cita veida sabiedrības iesaistes un izglītošanas pasākumu veikšanai, lai nostiprinātu valsts izturētspēju.
Faktiski hibrīddraudu neapzināšanās un to diezgan vieglprātīgā uztvere nozīmē, ka kopienu reakcija uz draudiem ir nenobriedusi un ka kopiena reaģē pārlieku vāji vai arī pārlieku saasināti, secināts pētījumā.
Militāro draudu sektora izpēte liecina, ka iedzīvotāji saskata potenciālo militāro apdraudējumu no Krievijas, tomēr šie draudi netiek uzskatīti par prioritāriem salīdzinājumā ar ekonomiskajiem, sociālajiem vai politiskajiem draudiem.
Arī pašvaldību darbinieki atpazīst iespējamus ārējus militārus draudus, tomēr kopumā nav gatavi krīzes situācijām un drīzāk paļaujas uz nacionālā līmeņa institūtiem un to ieteikumiem šajā jautājumā.
Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta divām pašvaldībām, kurās atrodas militārā infrastruktūra, - Ādažiem un Liepājai. Autori konstatējuši, ka Ādažu un Liepājas iedzīvotāji un pašvaldības atšķirīgi uztver militārās infrastruktūras izvietojumu. Ādažos iedzīvotāji jūtas nedrošāk nekā Liepājā.
To var skaidrot ar atšķirībām iedzīvotāju saskarsmē ar militārā personāla aktivitātēm ikdienas situācijās. Lai gan Latvijas iedzīvotāji atšķirīgi uztver militāro draudu intensitāti, tomēr NATO viņi vērtē kā Latvijas militārās drošības garantu visās pašvaldībās, kurās tika veikts pētījums.
NATO spēku klātbūtne kā iespējamais apdraudējums minēts tikai ļoti retos gadījumos un arī tad galvenokārt saistībā ar eventuālo Krievijas reakciju.
Šodien diskusijā par pētījumu viena no pētījuma autorēm, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga NATO un vietējās armijas vērtējumu norādīja kā paradoksu. Lai arī iedzīvotāji starp institūcijām visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem (NBS) spēkiem, no otras puses kā drošības garantu NBS iedzīvotāji nesaredz.
"Kā drošības garantu viņi redz NATO klātbūtni šeit. Tie mūsu pasargās. Mēs uzticamies savējiem un viņi ir malači, bet viņi nespēs mums pasargāt militāra uzbrukuma gadījumā," iedzīvotāju domas raksturoja Struberga.
Jau ziņots, ka minētais pētījums analizē gan iedzīvotāju skatījumu uz drošību, gan arī rada priekšstatu par drošības uztveres dažādiem aspektiem sabiedrībā kopumā. Noslēgumā aplūkota arī valdības krīzes komunikācija Covid-19 pandēmijas izplatības sākuma posmā, izvērtējot, vai pašvaldību reakcija uz iedzīvotāju paustajām bažām atbilst labas pārvaldības principiem.
Pētījums drīzumā būs apskatāms arī LU Akadēmiskā apgāda monogrāfijā "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu", kurā aplūkota drošības problemātika, kā arī tas, kā ekonomiskus, politiskus, personiskus u.c. draudus izprot Latvijas sabiedrība.
Tā autori ir Rovena Berga, Kristaps Celmiņš, Ruta Ceple, Harijs Kārkliņš, Aleksandra Kjakste, Valdis Otzulis, Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Sigita Struberga, Malvīne Stučka, Gunārs Valdmanis - aplūko drošības problemātikas dažādās šķautnes.
Projektu "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu" finansējusi Latvijas Zinātnes padome, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti.
