Vēsturnieku simpozijs "rekomendē pārvietot" Beļģijā esošo latviešu leģionāru pieminekli

Vides objekts “Latvijas stāvstrops brīvībai" Beļģijā FOTO: Okupācijas muzejs

Zēdelgemas pašvaldība Beļģijā ir apstiprinājusi Latvijas vēstniecībai, ka pašlaik nav pieņemts lēmums par latviešu karagūstekņu piemiņai veltītā pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" pārvietošanu, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Viņš pavēstīja, ka Latvijas vēstniecība Beļģijā ir saņēmusi informāciju no Zēdelgemas pašvaldības, ka starptautisko vēsturnieku simpozijs par sarežģītajiem vēstures notikumiem saistībā ar vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu nonākšanu Zēdelgemā ir noslēdzies

ar rekomendāciju pārvietot pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" no tā pašreizējās atrašanās vietas.

42

Beķeris uzsvēra, ka ĀM nevar komentēt apsvērumus, kas noveduši pie šādas rekomendācijas. ĀM vienlaikus norāda, ka vēsturnieki rosinājuši plašāk pētīt sarežģītos Otrā pasaules kara jautājumus kontekstā ar Zēdelgemas karagūstekņu nometni. Ārlietu dienests vienmēr ir starptautiski skaidrojis Latvijas 20.gadsimta vēstures traģiskās lapaspuses.

Kopš šī jautājuma aktualizācijas Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns ir bijis pastāvīgā saziņā ar Zēdelgemas pašvaldību un nākamajā nedēļā apmeklēs to klātienē, lai ar pilsētas vadību pārrunāto turpmāko rīcību. Pašvaldība par turpmāko notikumu gaitu tā vēlas apspriesties ar Latvijas Okupācijas muzeju, kas šajā jautājumā ir pilsētas partneris kopš pieminekļa uzstādīšanas brīža.

ĀM preses sekretārs atzīmēja, ka piemiņas vietas liktenis ir un būs Latvijas ĀM un Latvijas vēstniecības Beļģijā uzmanības lokā. Ārlietu dienesta mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta cieņpilna un objektīva attieksme pret mūsu valsts un tautas vēsturi, kā arī to simbolizējošām piemiņas zīmēm un pieminekļiem.

TVNET jau rakstīja, ka šovasar 7.jūlijā Zedelgemā tika noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju.

ĀM iepriekš uzsvēra, ka Zedelgemas pašvaldībai nekad nav bijis nodoma demontēt leģionāru piemiņai veltīto pieminekli. Zedelgemā uzstādītais piemineklis piemin vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu, kuri Zedelgemas karagūstekņu nometnē atradās no 1945. līdz 1946.gadam.

Jūlijā par iespējamiem draudiem latviešu karavīriem veltītajam piemineklim ziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP). Vaideres vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtīja vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

Pēc deputātes vārdiem,

priekšlikums nojaukt pieminekli izskanējis vairākos Beļģijas medijos,

42

kur ticis ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem "godinot nacistu līdzstrādniekus". Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība esot lēmusi pārdēvēt "Brīvības laukumu", kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.

Uz augšu
Back