FM: Gada pēdējie mēneši Latvijas rūpniecībā ir izaicinājumu pilni

Ilustratīvs attēls. FOTO: Ieva Čīka/LETA

Gada pēdējie mēneši Latvijas rūpniecībā ir izaicinājumu pilni, sagaidot arī turpmāku cenu kāpumu energoresursiem, kas veidos arī augstākas saražoto gala produktu cenas, vēl vairāk palielinot inflācijas tempus, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Turklāt nemazinās arī negatīvā ietekme no izejmateriālu un kvalificēta darbaspēka trūkuma, norāda FM.

Rūpniecībā šā gada oktobrī uzrādīts pieaugums 2,4% apmērā salīdzināmās cenās, kas ir zemākā nozares izaugsme kopš pagājušā gada oktobra, kad Latvijā pasliktinājās epidemioloģiskā situācija, sākoties Covid-19 otrajam vilnim, un tika fiksēts 0,9% samazinājums pret 2019.gada attiecīgo periodu.

Savukārt šā gada oktobrī mazākas izaugsmes cēloņi ir gan izejmateriālu trūkums, gan ražošanas izmaksu kāpums, skaidro FM pārstāvji. Gada pēdējos mēnešos turpināsies ievērojams energoresursu cenu palielinājums, kas veidos jaunus izaicinājumus nozarē.

Arvien lielākas bažas Latvijas rūpniekos raisa augošās energoresursu cenas pasaulē, Eiropā un Latvijā, uzsver FM pārstāvji. Šā gada 6.decembrī elektroenerģijas cena biržā sasniedza rekordaugsto 290,1 eiro par megavatstundu, kamēr pērn oktobrī vidējā cena bija 37,7 eiro par megavatstundu, un turpmāk gaidāmi jauni rekordi.

FM pārstāvji skaidro, ka papildu pieprasījumu pēc elektroenerģijas veido zemā gaisa temperatūra, tādējādi nav gaidāms, ka līdz pavasarim mazināsies pieprasījums pēc elektroenerģijas. Oktobrī elektroenerģijas patēriņa cena palielinājusies par 18,1% pret pērno oktobri, bet dabasgāzes cena - par 53,1%. Desmit mēnešu griezumā elektroenerģijas cenas augušas par 4,1%, bet dabasgāzes - par 13,1%.

Jaunākie Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītāji liecina, ka noskaņojums nozarē pēc trīs mēnešu atrašanās uz ilgtermiņa vidējā rādītāja atzīmes ir pasliktinājies. FM pārstāvji skaidro, ka tas saistīts gan ar energoresursu krīzi, gan izejmateriālu un darbaspēka trūkumu. Uzņēmēji paredz zemākus pasūtījumu apjomus, līdz ar to arī zemāku saražotās produkcijas apjomu.

Savukārt Eiropas Savienībā ekonomiskās konfidences rādītājs jau ceturto mēnesi pēc kārtas nepieaug, taču joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, nedaudz pasliktinoties patērētāju noskaņojumam, kamēr uzlabojas konfidence mazumtirdzniecības nozarē.

Jau ziņots, ka rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šogad desmit mēnešos pēc kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmās cenās pieaugusi par 7% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 8,1%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kāpums par 6,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1,5%.

CSP dati liecina, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar 2020.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 3,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 3,1%, bet kritums par 7,1% elektroenerģijas un gāzes apgādē.

Uz augšu
Back