ST izbeidz tiesvedību par normām, kas liedz karavīram darboties politiskās partijās

Lieta tika ierosināta pēc Laura Boča pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ir karavīrs, kurš kļuvis par politiskās partijas dibinātāju un biedru. Taču saskaņā ar apstrīdētajām normām viņš nedrīkstot vienlaikus pildīt karavīra pienākums un darboties politiskā partijā.

Militārā dienesta likumā teikts, ka karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi. Tāpat šajā likumā teikts, ka karavīram ir aizliegts veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos.

Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņam Satversmē paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļauj karavīram būt politikās partijas dibinātājam un biedram, bet liedz aktīvi pārstāvēt savas politiskās intereses dienestā.

Lietas sagatavošanas laikā tika iegūta informācija, ka pieteikuma iesniedzējs ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera pērnā gada 4. jūnija pavēli ir atbrīvots no profesionālā militārā dienesta, un profesionālā dienesta līgums ar viņu ir izbeigts pirms termiņa. Profesionālā militārā dienesta attiecību izbeigšanu ierosinājis pats Bočs, vēršoties ar attiecīgu iesniegumu pie NBS komandiera.

ST atzina, ka šie apstākļi var liecināt par to, ka vairs nepastāv iesniedzēja pamattiesību aizskārums. Pamattiesību aizskāruma neesība atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam var būt pamats tiesvedības izbeigšanai lietā.

ST norādīja, ka tiesvedībai, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās sūdzības, jābūt vērstai uz pamattiesību aizsardzību - tā nevar tikt izmantota vienīgi abstrakta tiesību jautājuma izšķiršanai. No personas pamattiesībām izrietošo subjektīvo tiesību aizskārums ir būtisks konstitucionālo sūdzību veidojošais elements, kas tiešā veidā uzsver konstitucionālās sūdzības primāro mērķi - novērst personas pamattiesību aizskārumu.

ST secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums, kas liedz dibināt politisko partiju un būt par tās biedru, lietas izskatīšanas brīdī uz pieteikuma iesniedzēju vairs nav attiecināms un nerada viņam nelabvēlīgas sekas.

Tāpat tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izteicis tādus argumentus un arī no lietas materiāliem nav konstatējami tādi apsvērumi, kas norādītu uz nepieciešamību vērtēt apstrīdēto normu satversmību atbilstoši tiem apstākļiem, kādi pastāvēja lietas ierosināšanas brīdī.

Visbeidzot, ST vērtēja arī apstākli, ka pieteikuma iesniedzējs bija vērsies NBS par viņa atkārtotu uzņemšanu profesionālajā militārajā dienestā. ST atzina, ka apstrīdētās normas šobrīd neskar pieteikuma iesniedzēja tiesības pretendēt uz uzņemšanu militārajā dienestā. Tāpat ST nekonstatē tādus apstākļus, kas norādītu uz to, ka pieteikuma iesniedzējs būtu uzņemts militārajā dienestā un atkārtoti ieguvis karavīra statusu.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka nav konstatējams, ka pieteikuma iesniedzējam būtu aizskartas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā un 102. pantā ietvertās pamattiesības.