Pēdējo gadu laikā plašu interesi no visas pasaules radījuši piedāvājumi no Itālijas, kur attālos ciematos iespējams iegādāties nekustamos īpašumus, kas maksā pat lētāk par kafijas tasi – jeb vienu eiro. Tomēr šai šķietami vilinošajai iespējai ir parādījušās arī ēnas puses, vēsta “iNews.co.uk”.
Iespēju iegādāties māju par vienu eiro ir piedāvājušas vairāk nekā 50 apdzīvotas vietas Itālijā. Uz šo piedāvājumu ir atsaukušies vairāki simti cilvēku no visas pasaules, kuri, iespējams, ir sapņojuši par īpašumu klusā Itālijas lauku nostūrī. Tomēr pašlaik redzams, ka tam ir savas ēnas puses – īpašumiem ir nepieciešama renovācija, kas izmaksā ne tos mazākos līdzekļus.
“Īpašums par vienu eiro” shēma ir vienkārša – pašvaldība piedāvā par maksimāli zemu cenu iegādāties noplukušus īpašumus vietās, kurās ir problēmas ar iedzīvotāju skaitu. Nosacījums tāds – ja iegādājies īpašumu par vienu eiro, tad divu līdz trīs gadu laikā īpašums ir jāatjauno un jāpalīdz atbalstīt vietējo ekonomiku.
Tomēr daži ciemati, kuros sarūk iedzīvotāju skaits, izsaka vēl labākus piedāvājumus, lai iedvestu jaunu elpu teju izmirstošajās sabiedrībās. Ciemati palīdz pircējiem iegādāties lētus īpašumus par 4000 eiro, kuros ir nepieciešami vien daži uzlabojumi, un dažos gadījumos šajās mājās ir arī mēbeles – tātad – aprīkotas dzīvošanai.
Filipīnu izcelsmes amerikāniete Anne Prosiano iegādājās trīs stāvu ēku Latronikas ciematā, Itālijas dienvidu reģionā Basilikatā par 20 000 eiro. Īpašums pieklājīgs – tajā ir sens virtuves aprīkojums un terase ar skatu uz kalniem – šeit nav nepieciešama renovācija un ir viss dzīvošanai nepieciešamais.
“Es negribēju saskarties ar neskaidrībām, cik man patiesībā izmaksās “īpašums par vienu eiro”, jo tajā gadījumā faktiski no nulles ir jāuzbūvē māja. Es gribēju elastību un laiku, jo veikt nelielos uzlabojumus ir daudz ērtāk, nekā sākt visu no nulles,” sacīja Prosiano.
Viņa norāda, ka jūtas atvieglota, jo, iegādājoties šādu īpašumu, viņai nav jāriskē ar neparedzamām izmaksām, kā arī jāriskē ar piecu tūkstošu eiro drošības naudas zaudēšanu, ja “viena eiro īpašumu” nepaspēj renovēt trīs gadu laikā. Prosiano uzskata, ka vecās mājas, kuras ir pieejamas par zemu cenu un ir gatavas dzīvošanai, ir “ar dvēseli, kuru nepieciešams saglabāt”.
“Mana jaunā māja stāsta par pagātni, cilvēku attiecībām un tiem, kas šeit dzīvoja iepriekš. Tas ir jāsaglabā un jāatstāj vēsturiskais šarms. Ja man tas viss būtu jāpārbūvē, šis šarms zustu,” skaidro Prosiano.
Vairāki ciemati un pilsētiņas ir izveidojuši tīmekļa platformas un atvēruši nekustamā īpašuma aģentūras, kuras gatavas potenciālajiem pircējiem izrādīt pieejamās vecās mājas Gangi, Čančanā un Musomelā Sicīlijā, kā arī vairākos citos Itālijas reģionos. Vairāki vietējie brīvprātīgie ir gatavi palīdzēt jaunajiem iedzīvotājiem izvēlēties sev piemērotāko māju.
Tiek norādīts, ka Itālijas mazpilsētas sāka “viena eiro īpašuma” programmu, pārdodot zemas kvalitātes īpašumus ar aicinājumu tos trīs gadu laikā restaurēt. Paralēli tam lielu uzmanību izpelnījās dārgāki īpašumi, kuriem nav nepieciešama tūlītēja restaurācija un investīcijas. Tā, piemēram, Musomelā par vienu eiro pārdotas 100 mājas, bet 150 mājas – par augstākām cenām.
“Mēs apzinājām pamestās mājas, kuru īpašnieki vēlējās nojaukt šīs celtnes, taču nezināja, kā. Tad nu mēs nolēmām dot iespēju citiem cilvēkiem atjaunot šīs mājas. Cilvēki, kuri apskata pamestos īpašumus, saprot, ka ir pieejami arī labāki varianti tajā pašā apkārtnē,” norāda Karrega-Liguras mērs Luka Silvestri.
Vietējie iedzīvotāji regulāri papildina informāciju tīmekļa platformās, piedāvājot sev nevajadzīgos īpašumus. Piemēram, cilvēki pārdod savu vecvecāku mājas, noliktavas vai vienkārši bijušos ģimenes īpašumus.
Pretēji “viena eiro māju” programmai lēto īpašumu pārdošana ir izdevīgāka arī tādēļ, ka tā pircējam ļauj ātrāk nokārtot visas formalitātes, ļauj satikt arī vecos īpašniekus un ir plašāka izvēle. Nekustamo īpašumu tirgus Itālijā attīstās, un ir skaidrs, ka lēti īpašumi, ar ko pievilināt ārzemniekus ar sapni dzīvot Itālijas laukos, ir daļa no šā tirgus nākotnes.