“Es negribēju saskarties ar neskaidrībām, cik man patiesībā izmaksās “īpašums par vienu eiro”, jo tajā gadījumā faktiski no nulles ir jāuzbūvē māja. Es gribēju elastību un laiku, jo veikt nelielos uzlabojumus ir daudz ērtāk, nekā sākt visu no nulles,” sacīja Prosiano.
Viņa norāda, ka jūtas atvieglota, jo, iegādājoties šādu īpašumu, viņai nav jāriskē ar neparedzamām izmaksām, kā arī jāriskē ar piecu tūkstošu eiro drošības naudas zaudēšanu, ja “viena eiro īpašumu” nepaspēj renovēt trīs gadu laikā. Prosiano uzskata, ka vecās mājas, kuras ir pieejamas par zemu cenu un ir gatavas dzīvošanai, ir “ar dvēseli, kuru nepieciešams saglabāt”.
“Mana jaunā māja stāsta par pagātni, cilvēku attiecībām un tiem, kas šeit dzīvoja iepriekš. Tas ir jāsaglabā un jāatstāj vēsturiskais šarms. Ja man tas viss būtu jāpārbūvē, šis šarms zustu,” skaidro Prosiano.
Vairāki ciemati un pilsētiņas ir izveidojuši tīmekļa platformas un atvēruši nekustamā īpašuma aģentūras, kuras gatavas potenciālajiem pircējiem izrādīt pieejamās vecās mājas Gangi, Čančanā un Musomelā Sicīlijā, kā arī vairākos citos Itālijas reģionos. Vairāki vietējie brīvprātīgie ir gatavi palīdzēt jaunajiem iedzīvotājiem izvēlēties sev piemērotāko māju.
Tiek norādīts, ka Itālijas mazpilsētas sāka “viena eiro īpašuma” programmu, pārdodot zemas kvalitātes īpašumus ar aicinājumu tos trīs gadu laikā restaurēt. Paralēli tam lielu uzmanību izpelnījās dārgāki īpašumi, kuriem nav nepieciešama tūlītēja restaurācija un investīcijas. Tā, piemēram, Musomelā par vienu eiro pārdotas 100 mājas, bet 150 mājas – par augstākām cenām.