Jaunās sankcijas pret Krieviju radīs nopietnu pārbaudījumu Putina "cietokšņa ekonomikai"

Jaunākā sankciju kārta pret Krievijas režīmu tika noteikta pēc tam, kad pagājušajā ceturtdienā Putins deva pavēli par militāru uzbrukumu neatkarīgajai Ukrainai. Sestdien ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija un Kanāda paziņoja, ka vairākām nozīmīgām Krievijas bankām tiks slēgta piekļuve starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, kā arī tiks iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi ārvalstu valūtās.

Ņemot vērā, ka šīs ir līdz šim nopietnākās pret Krieviju ieviestās sankcijas, vietējās biržas pieredzēja milzīgu kritumu, bet rubļa vērtība nokritās līdz (tam brīdim) zemākajai vērtībai. Kā iepriekš bija gaidīts, pienākot pirmdienai, rubļa vērtība kritās vēl zemāk, un pašlaik nav zināms, kas notiks ar Maskavas biržu, jo tā pirmdien tā arī nesāka tirdzniecību.

Kopumā Krievijas 1,5 triljonu dolāru lielā ekonomika ir 11. lielākā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Dienvidkorejas, liecina Pasaules Bankas dati. Kopš 2014. gada Krievijas IKP ir audzis pavisam nedaudz, un iedzīvotāju ienākumu līmenis ir mazinājies. Rubļa vērtība ir bijusi ļoti svārstīga, kā rezultātā šo gadu laikā Krievijas ekonomika varētu būt zaudējusi ap 800 miljardiem dolāru.

Tajā pašā laikā Maskava ir centusies mazināt dolāra lomu savā naftas eksporta atkarīgajā ekonomikā, ierobežojot valdības izdevumus un mazinot uzkrājumus ārvalstu valūtās. Putina ekonomikas plānotāji ir centušies palielināt vietējo ražošanu, bloķējot analogus produktus no ārvalstīm. Tomēr Maskavas rīcībā ir 630 miljardi starptautiskajās rezervēs – salīdzinot ar citām valstīm, tā ir ļoti ievērojama summa.

“Citi” ekonomists Deivids Lubins norādīja, ka “cietokšņa ekonomika pieprasa radīt pietiekami lielas ārvalstu valūtu rezerves, kuras izmantot brīdī, kad tiek noteiktas sankcijas, un Krievija vienmēr ir izmantojusi šādu mehānismu.”

Tomēr šīs rezerves jau iepriekš tika aktīvi izmantotas. Krievijas Centrālā banka jau ceturtdien ziņoja, ka veic iejaukšanos, lai stiprinātu rubli. Arī piektdien tika nodrošināts, lai bankomātos pietiktu skaidrās naudas. Krievijas valstij piederošais “medijs” TASS ziņoja, ka vairākās bankās ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc ārvalstu valūtas.

Audzējot militāros muskuļus, Putina stratēģija ir stipri ierobežojusi ekonomisko izaugsmi, investīcijas un produktivitāti, kā arī valsts kompānijas tika noteiktas kā galvenā prioritāte, nevis privātais bizness. Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš pagājušās desmitgades sākuma, turklāt ievērojami mazinājušās arī investīcijas Krievijā. Tāpat valstij nebija izdevies diversificēt savu ekonomiku, turpinot paļauties uz naftas un gāzes eksportu, kā arī to cenām globālajos tirgos.

Uzbrukums “cietoksnim”

Par bargām sankcijām Krievijai tika brīdināts iepriekš, tomēr Putins ceturtdienas rītā deva noziedzīgu pavēli sākt karu Ukrainā. Ļoti neilgi pēc tam gan ASV, gan Eiropas Savienība izsludināja jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas bija ļoti mērķētas tieši pret Krievijas ekonomiku un to, lai Putins pamazām kļūtu par izstumto pasaules politiskajā arēnā.

ASV sankcijās tika noteikti ierobežojumi divām lielākajām finanšu institūcijām – “Sberbank” un VTB, liedzot tām apstrādāt maksājumus caur ASV finanšu sistēmu. Arī Krievijas valsts kompānijām ir liegts iegūt kapitālu, izmantojot ASV finanšu tirgu. Šīs sankcijas skar teju 80% no Krievijas banku sektora.

Cenšoties ietekmēt Krievijas militārās un industriālās kompānijas, tika paziņots, ka tām tiek liegta dažādu moderno tehnoloģiju iegāde.

Vēlāk arī Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna un Austrālija cita pēc citas paziņoja par savām sankcijām gan pret Krievijas uzņēmumiem, gan pret Krievijas privātpersonām. Dienu vēlāk ASV, Lielbritānija un Eiropas Savienība spēra soli tālāk un noteica sankcijas arī pret pašu Putinu.

Ar to viss nebeidzās – Rietumi sestdien vēl vairāk “pievilka skrūves”, ASV, Kanādai, Eiropas Savienībai un Lielbritānijai paziņojot, ka atsevišķas bankas vispār tiek izslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas.

“Mēs aktīvi sadarbojamies ar Eiropas varasiestādēm, lai izprastu to struktūru detaļas, uz kurām attieksies jaunie sankciju pasākumi, un mēs gatavojamies ievērot visus juridiskos norādījumus,” teiks Beļģijā esošās SWIFT paziņojumā.

Rietumu koalīcija paziņoja, ka tiks veikti pasākumi, ar kuriem Krievijas Centrālā banka nevarēs izmantot savas starptautisko valūtu rezerves, lai glābtu rubli. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka “jaunās sankcijas faktiski paralizēs Krievijas Centrālās bankas aktīvus”.

Sestdienas paziņojums izskanēja laikā, kad Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas pilsētām, taču – Rietumvalstis bija ļoti skopas detaļās – netika paziņots, ne kuras bankas tiks atvienotas no SWIFT, ne arī tas, kādi pasākumi tiks veikti pret Centrālo banku.

Tomēr ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvis sacīja, ka jaunie pasākumi rādīs, ka “Krievijas sankciju drošā ekonomika patiesībā ir mīts”.

“Šis vairāk nekā 600 miljardus dolāru vērtais aktīvs ir spēcīgs tad, ja Putins to var izmantot, neiesaistot darījumos rubli. Tomēr tagad Krievijas Centrālā banka zaudēs iespēju slāpēt rubļa kritumu ar šiem aktīviem,” sacīja ASV amatpersona.

Līdz ar to jaunākā sankciju pakete ir nepieredzēti spēcīga. “Nedomāju, ka esam kaut ko tamlīdzīgu redzējuši. Šīs sankcijas ir daudz, daudz skarbākas nekā tās, ko Rietumi noteica 2014. gadā,” sacīja Somijas Bankas finanšu institūta vadītāja Ika Korhonena.

Krievija gan uzsver, ka ir gatavojusies šādām sankcijām, un pašlaik Krievijai par labu spēlē arī globālās naftas cenas, kas ir augstākas par 100 dolāriem par barelu. “Viņi kādu laiku izturēs. Taču agri vai vēlu viņi sāks just sekas,” teica Korhonena.

Zaudējumi arī Rietumiem

Rietumvalstis ir meklējušas veidus, kā sodīt Maskavu par iebrukumu Ukrainā, tajā pašā laikā izvairoties no milzīgām problēmām pašas ekonomikā. Dabasgāzes cenas ir ļoti augstas, un arī atteikšanās no Krievijas gāzes radītu jaunas problēmas. Samazinātā naftas piegāde no Krievijas arī nozīmētu jaunu cenu kāpumu gan naftai, gan degvielai.

Krievijas izslēgšana no SWIFT nozīmētu, ka finanšu institūcijām būtu ļoti sarežģīti maksāt Krievijai par naftu un gāzi, it īpaši, ja maksājumi ir dolāros. Tomēr Rietumos ir vienprātība – ja nekas darīts netiks un Ukrainai netiks sniegts atbalsts, tad Krievija varēs netraucēti turpināt savas ieceres.

“Mums nav laika gaidīt piecus gadus, kad Krievijas ekonomikai būs jūtams kāds sankciju efekts. Mums ir jārīkojas tūlīt un tagad,” sacīja Notingemas universitātes profesors Tailers Kustra.

Pašlaik vēl grūti saprast, kādi efekti būs jaunajām sankcijām, taču jau pirmdien bija redzams, ka Krievijas pilsētās bija ļoti garas rindas uz bankomātiem, bet Krievijas fondu tirgus tā arī nesāka darbību. Turklāt vairākas pasaules valstis, piemēram, Japāna, arī nosaka jaunas sankcijas. Pat tradicionāli neitrālā Šveice apsver iespēju noteikt sankcijas pret Krieviju.