Latvijā mājokļu pieejamība un kvalitāte ir liela problēma, kuras risināšanai ir nepieciešama ilgtermiņa visaptveroša stratēģija, kam atvēlēti plaši resursi, pausts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latviju.
OECD eksperti secinājuši, ka Latvijā liela daļa mājokļu ir pārapdzīvoti, novecojuši un sliktā tehniskā stāvoklī.
2020.gada dati liecina, ka 9% mājsaimniecību nav pieejama sava iekštelpu tualete ar noskalojamu ūdeni, bet 10% nebija dušas vai vannas, savukārt kopš 2010.gada uzbūvētas tikai dažas dzīvojamās ēkas, no kurām gandrīz visas ir Rīgā un Pierīgā.
Latvijā mājokļu skaits par 25-30% pārsniedz mājsaimniecību skaitu, tomēr liela daļa neapdzīvoto mājokļu ir nomaļās vietās, kur ir mazinājies pieprasījums pēc mājokļiem.
"Zemes izmantojuma pārvaldība Latvijā ir īpaši ierobežojoša, kā rezultātā mājokļu piedāvājums šķiet diezgan nereaģējošs uz pieprasījumu," secinājuši organizācijas eksperti.
OECD 2020.gada dati liecina, ka Latvijā 44% mājsaimniecību "pazūd pa vidu", proti, ir pārāk nabadzīgas, lai atļauto hipotekāro kredītu 75 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim, bet vienlaikus ir pietiekami turīgas, lai neatbilstu mājokļa pabalstu saņemšanas kritērijiem.
Vienlaikus mājokļu pieejamību veicina zemais vidējais nekustamā īpašuma nodoklis, atzīst OECD.
Pārskatā norādīts, ka Latvijā ir niecīgs privāto un sociālo mājokļu īres tirgus, kas negatīvi ietekmē darbaspēka mobilitāti un liek mājsaimniecībām palikt sliktas kvalitātes vai nepiemērotos mājokļos. 2020.gada dati liecina, ka Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pārvākušās tikai 9,7% mājsaimniecību salīdzinājumā ar 21,6% vidēji OECD, turklāt tikai 0,5% dzīvesvietu mainījuši darba dēļ.
Neskatoties uz problēmām mājokļu tirgū, OECD atzīst, ka Latvijā tikai 14,2% mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem mājokļa izdevumiem tērē vairāk nekā 40% sava budžeta. Vidēji OECD tādu mājsaimniecību ir 35,2%. Tāpat Latvijā nav būtiskas bezpajumtnieku problēmas.
Kā būtisku OECD min arī nepieciešamību uzlabot mājokļu energoefektivitāti, jo liela daļa mājokļu tiek kurināta ar biomasu, kas rada divas trešdaļas no sīko daļiņu piesārņojuma, un šāds mājokļu sektora radīts piesārņojums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, četras reizes pārsniedz OECD vidējo rādītāju.
OECD pārskatā arī analizēts progress iepriekšējos pārskatos paustu rekomendāciju ieviešanā Latvijā.
Iepriekš OECD ieteica izstrādāt energoefektivitātes investīcijas lielam ēku skaitam un piedāvāt grantus mājokļu īpašniekiem ar zemiem ienākumiem, sedzot izmaksas līdz 100% apmērā. Šī rekomendācija tiek pildīta ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") investīcijām, kā arī tiek izstrādāts jauns 229 miljonu eiro vērts instruments 2021.-2027.gada plānošanas periodam.
OECD bija Latvijai ieteikusi ieviest ienākumos balstītus nodokļu atvieglojumus pamata ērtību atjaunošanai, bet šajā jomā rīcība nav sekojusi.
Rekomendācijas piešķirt vairāk publisko līdzekļu pieejamiem īres un sociālajiem mājokļiem izpildei tiek izstrādāts jauns ilgtermiņa finanšu instruments 700 lētu īres dzīvokļu finansēšanai ārpus Rīgas, kā arī ir plāns piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, lai renovētu 1200 dzīvokļus un uzbūvētu 600 jaunus mājokļus.
OECD ieteica noteikt prasību, ka attīstītājiem noteikta daļa mājokļu jāpadara pieejamāki, tomēr šādas prasības izpilde nav veikta, jo Latvijas varasiestāžu vērtējumā tas sadārdzinātu mājokļus citiem pircējiem.
Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2022.gada ekonomikas pārskats par Latviju ir ceturtais - pirmais pārskats tika publicēts 2015.gada februārī. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.
