Latvijā pērn bija vidēji 24 400 brīvu darbvietu, kas ir par 4900 jeb 25,3% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā bija 15 900 brīvu darbvietu, kas ir par 4200 jeb 35,8% vairāk nekā 2020.gadā, bet sabiedriskajā - 8600 brīvu darbvietu, kas ir pieaugums par 700 jeb 9,5%.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka kopš 2021.gada pirmā ceturkšņa aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija, tādējādi aizņemto darbvietu skaits 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga līdz 892 600 jeb 0,4%. Līdz 2020.gada beigām aizņemto darbvietu datu avots bija statistikas pārvaldes izlases aptauja.
Pērn augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 4,2%, speciālistu pamatgrupā - 3,9%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 3,8%, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā - 3,5%.
Augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 5,9%, apstrādes rūpniecībā - 3,7%, būvniecībā - 3,5%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - 3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,9%, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - 2,8%.
Reģionos 2021.gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā - 3,1% jeb 15 500, savukārt zemākais Kurzemē un Latgalē - 1,9% jeb attiecīgi 1500 un 1400.
Starp Baltijas valstīm augstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021.gadā bija Latvijā - 2,7%, kamēr Lietuvā tas bija 1,8%, bet Igaunijā - 1,7%.
2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā - par 46%, kamēr Latvijā pieaugums bija par 25,3%, bet Igaunijā - par 25%.