Lielās pilsētas pozitīvi vērtē Iekšlietu ministrijas veidoto Ukrainas bēgļu uzņemšanas regulējumu

Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") norādīja, ka šāds plāns pašvaldībai ļaus laikus sagatavoties vairākiem iespējamajiem scenārijiem.

Līdz otrdienai Ventspilī pašvaldības izmitināšanas vietās ir izmitināti 294 Ukrainas civiliedzīvotāji, tajā skaitā Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā apmetušies 224, Olimpiskā centra dienesta viesnīcā - 28 un kempingā - 42. Pie radiem, draugiem vai paziņām pilsētā apmetušies 177 Ukrainas bēgļi. Savukārt Ventspils novadā ir izmitināti 55 cilvēki.

Pašvaldības vadītājs stāstīja, ka nevienam Ukrainas iedzīvotājam uzņemšana nav atteikta, katram ir atrasta dzīvesvieta.

"Cilvēki labprātāk izvēlas dzīvi pilsētā, jo te saskata plašākas darba un izglītības iespējas sev un bērniem.

Pagājušajā nedēļā Ventspilī piedzima divi ukraiņu bērniņi, kuriem mēs nodrošināsim jaundzimušā pabalstu," informēja Vītoliņš.

Lai arī pēdējās dienās Ukrainas bēgļu straume ir mazāka, vakar ieradušās vien divas ģimenes ar četriem cilvēkiem, pašvaldība domā, kā turpmāk uzņemt bēgļus. Ir izsludināta otrā cenu aptauja komersantiem par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu, jo pirmajā pieteikumi nebija atbilstoši noformēti. Pēc Lieldienām pieteikumus atvērs un varēs zināt, kuri komersanti ir gatavi uzņemt savās viesnīcās, viesu mājās, apartamentos bēgļus, stāstīja Vītoliņš.

Runājot par izglītības pakalpojumiem, mērs norādīja, ka skolas vecuma bērni mācās piecās Ventspils skolās un gadījumā, ja viņu skaits palielināsies, tad skolās vietas būs, taču lielāks izaicinājums ir nodrošinājums ar vietām bērnudārzos, kur pašlaik ir nokomplektētas divas grupas ar 38 bērniem. Ja būs vajadzīgs vairāk vietu, tad pašvaldība veicot papildu ieguldījumus triju nedēļu laikā var sagatavot vēl 20 vietas. izglītības iestādēs strādā arī 16 Ukrainas sievietes, kuras palīdz bērniem mācībās.

Pēc Nodarbinātības valsts dienesta Ventspils filiāles datiem deviņos uzņēmumos vai iestādēs darbā iekārtojušies 20 ukraiņu bēgļi.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis (LRA) informēja, ka līdz otrdienai Liepājā un Dienvidkurzemes novadā ieradušies 1100 kara bēgļi no Ukrainas, tajā skaitā 830 ir apmetušies pilsētā. Deksnis skaidro, ka Liepājā, atšķirībā no citām pašvaldībām, lielāko daļu bēgļu ir izmitinājuši radi, draugi, paziņas un tikai 78 Ukrainas civiliedzīvotāji dzīvo viesnīcās "Europa City Amrita Hotel" un "Hotel Kolumbs" ar ko pašvaldībai ir noslēgts līgums.

Deksnis skaidroja, ka Liepājas pašvaldībai nav tādu dienesta viesnīcu, kurās pašlaik būtu brīvas vietas un tajās varētu uzņemt bēgļus, tādēļ pašvaldība ir apņēmības pilna meklēt sadarbības iespējas ar dzīvokļu īpašniekiem, jo, sākoties tūrisma sezonai, arī viesnīcas un apartamenti būs noslogoti. "Tas ir ļoti labi, ka valdība jau tagad paziņoja par bēgļu skaitu, kas jāuzņem, jo tā varēsim laikus sagatavoties," uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks.

Liepājas lielākais izaicinājums ir vietas bērnudārzos, jo pilsēta ir viena no tām pašvaldībām, kurā ir rindas uz vietām bērnudārzos. Pašlaik ir atrasta iespēja 42 bērniem apmeklēt bērnudārzu. Ir iestrādes, lai atvērtu jaunu grupu 20 bērniem privātajā bērnudārzā "Pikucis", kur tiek komplektēti darbinieki. Skolās mācās 63 bērni un tajās ir iespējas uzņemt arī lielāku skaitu bērnu. Iepriekšējās dienās ir ieradušies vēl 24 bērni no kuriem desmit ir pirmsskolas vecumā un 14 ir skolas vecumā.

Deksnis stāstīja, ka pašlaik 500 eiro pabalstu ir saņēmuši 36 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ir sākuši strādāt, taču viņam esot zināms, ka kā pašnodarbinātas personas strādā arī vairākas sievietes skaistumkopšanas jomā, taču pašnodarbinātām personām šāds pabalsts pašlaik netiek izmaksāts.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) uzsvēra, ka, ja valstij būs nepieciešams pašvaldības atbalsts kara bēgļu izmitināšanā, tad pašvaldība ir gatava to nodrošināt. Pašlaik ar pašvaldības atbalstu Ogrē ieradušies 250 Ukrainas civiliedzīvotāji, taču arī radi, draugi un paziņas ir uzņēmuši Ukrainas cilvēkus savās mājās.

Kā vēstīts, otrdien valdībā pieņemtie noteikumi "Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits", kurus sagatavoja Iekšlietu ministrija (IeM), paredz, ka Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai.

Regulējums paredz, ka pie 30 000 ukraiņu bēgļu skaita visām septiņām valstspilsētām nāktos kopumā proporcionālam sadalījumam uzņemt 14 876 cilvēkus. Ukraiņu bēgļu skaitam sasniedzot 30 000, Rīgai būtu jāuzņem 9794 bēgļi, Daugavpilij - 1300, Liepājai - 1097, Jelgavai - 870, Jūrmalai - 85, Ventspilij - 533, bet Rēzeknei - 431.

Savukārt pie 40 000 ukraiņu bēgļu šis sadalījums starp valstspilsētām būtu kopumā 19 834 cilvēki. Rīgai šis sadalījums būtu 13 058 bēgļi, Daugavpilij - 1733, Liepājai - 1463, Jelgavai - 1160, Jūrmalai - 1134, Ventspilij - 711, bet Rēzeknei - 575.

Sadalījumā starp novadiem pie 40 000 bēgļu proporcionāli mazākais bēgļu skaits būtu paredzēts Varakļānu un Valkas novadiem - attiecīgi 60 un 166.

Tāpat ir izstrādāts sadalījums, ja kopējais bēgļu skaits Latvijā sasniegtu 35 000.

IeM noskaidroja, ka līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 15 017 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 9215 personām.

No 15 017 civiliedzīvotājiem 12 187 izsniegta humānā vīza, bet 2830 - termiņuzturēšanās atļaujas.

Līdz pirmdienai kopumā Civilās aizsardzības komisijās pēc dažāda veida palīdzības ukraiņu bēgļi vērsušies 20 344 reizes.

Lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni.